Latvijas jauniešu labās angļu valodas zināšanas ir vien mīts

md-duran-628456-unsplash

Photo by MD Duran on Unsplash.com

Lai arī sabiedrībā valda priekšstats, ka jaunieši labi prot angļu valodu un salīdzinoši labi rezultāti ir arī centralizētajos eksāmenos pēc vidusskolas beigšanas, patiesībā tās nebūt nav lieliskas. Jaunajai paaudzei ir laba angļu valodas izruna, bet problēmas ir ar vārdu krājumu, arī gramatiku.

Šādi secinājumi radās LTV raidījuma žurnālistiem Aizliegtais paņēmiens pēc veiktā eksperimenta, kura laikā vairāki jaunieši, kas jau ieguvuši augstāko izglītību vai drīz to iegūs, tika aicināti uz darba interviju, pretendējot uz mārketinga asistenta vietu.

No 11 pretendentiem tikai divu jauniešu angļu valodas zināšanas tika atzītas par tādām, ar kurām varētu komunicēt starptautiskā tirgū, jau pildot darba pienākumus.

Darba intervijas laikā jauniešiem bija jāraksta angliski motivācijas vēstule, jāpārtulko neliels teksta fragments par kādu ēdināšanas uzņēmumu, kā arī mutiski jāpastāsta par sevi.

Raidījums veica arī nelielu eksprestestu pie vairākām Latvijas augstskolām, jautājot pirmo kursu studentiem pārtulkot vienu frāzi angliski un krieviski.

“Latvija ir zeme, kur dzīvo unikāla, atvērta, radoša un uzticama tauta. Latvija ir ne tikai vieta, kuras daba ļauj baudīt klusumu un mieru, bet arī kā vieta, kur veidot biznesu.”

Abās valodās to nepārtulkoja neviens jaunietis, krieviski veicās tiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet angliski to pārtulkoja tikai retais. Jaunieši atzina, ka pieprot angļu sarunvalodu, bet tulkot šādus teikumus īsti nav gatavi.
Avots: Diena. Visu rakstu lasiet šeit

Nine suggestions on how to get the most of your Latvian language classes at the Baltic Media

sdr

Nine suggestions on how to get the most of your Latvian language classes:

  1. If you wish to get the most of your language classes, there is one indispensable requirement, one essential infinitely more important than any rule or technique. This magic requirement is: a deep, driving desire to learn. We teach Latvian using learning by doing approach wich makes language acquisition more effective.
  2. Read each chapter of the text-book, go back and reread again, again and again.
  3. Stop frequently in your reading to think over what you are reading. Ask yourself just how and when you can apply each grammar rule, each new word. Memorize new words, lear words in phrases, keep reviewing these words untill they are storaged in a long term memory.
  4. Read with the pencil, pen, magic marker or highlighter in your hand. Marking and underscoring a book makes it more interesting, and far easier to review rapidly.
  5. Keep your learning materials on your desk in front of you every day. Glance through it often. Keep constantly impressing yourself with the rich possibilities to practice your language.dav
  6. Remember that learning is an active process. We learn by doing. Only knowledge that is used sticks in your mind.
  7. You are attempting to form a new way of thinking, thinking in a new language.
  8. Check up each week on the progress you are making.
  9. Make a lively game of mastering new language!

Good luck! Your Baltic Media Language Centre Team

Author: Iveta Grīnberga, Head of Latvian Language Programs.

Kā saglabāt latviešu valodu jauktā ģimenē. Ungārijā dzīvojošās Annas Sebokas pieredze

farzad-mohsenvand-704474-unsplash

Photo by Farzad Mohsenvand on Unsplash.com

Lielais emigrācijā dzīvojošais latviešu skaits rosina domāt par valodas saglabāšanas jautājumiem. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Īpaši sarežģīti šo jautājumu risināt jauktās ģimenēs, kur ikdienā tiek runāts vairākās valodās.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā ir lielākās latviešu emigrantu sabiedrības. No tā izriet svarīgi jautājumi: kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Anna Seboka uzaugusi Beļģijā, viņas māte ir latviete, tēvs ungārs. Pašreiz Anna dzīvo Budapeštā, laikā no 2011. līdz 2013. gadam dzīvoja Rīgā, bet bērnībā Anna katru gadu pavadīja mēnesi Latvijā ar vecmammu. Annai ir 29 gadi, viņa strādā par fotogrāfi.

Anna skaidro: “No dzimšanas mana māte ar mani runāja latviski, un vienlaicīgi es mācījos no tēva ungāru valodu. Ungāru valoda bija tā, kurā mēs visa ģimene sarunājāmies. Ar māsu mēs runājām abās valodās.”

Bērnībā Latvijā pavadītās vasaras viņai deva iespēju justies savienotai ar valsti un valodu. Briselē kā padsmitniece viņa gāja uz latviešu skolu nedēļas nogalēs. Anna tekoši runā latviski, var ikdienas tekstus uzrakstīt bez problēmām.

“Man ir svarīgi uzturēt latviešu valodu – tā ir daļa no manis un man dod piederības sajūtu.”

Viņa nākotnē gribētu, lai bērni runā latviski, lai viņiem būtu zināšanas par latviešu kultūru. Annas stāsts ir veiksmīgs: viņa tekoši runā un raksta gan latviski, gan ungāriski.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit

Valodas zināšanu novērtējums

ben-mullins-785450-unsplash

Photo by Ben Mullins on Unsplash.com

Vēlaties noskaidrot, kāds ir Jūsu svešvalodas zināšanu līmenis? Pārbaudi sevi pats!

Pašnovērtējuma tabulās katra valodas prasme: klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana sadalīta sešos līmeņos, kas atbilst „Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs” noteiktajiem valodas zināšanu līmeņiem A1, A2, B1, B2, C1, C2.

Novērtējiet savu svešvalodas zināšanu līmeni un izvēlieties attiecīgā līmeņa valodas kursu!

A – pamatlīmenis

A1 – iesācēju līmenis (Breakthrough jeb Beginners)

Klausīšanās Es saprotu lēni un skaidri izrunātus atsevišķus vārdus, ikdienā bieži lietojamas frāzes, kad runā par mani, manu ģimeni un tuvāko apkārtni.
Lasīšana Es varu izlasīt un saprast pazīstamus vārdus, nosaukumus, kā arī īsus teikumus, piemēram, ielu zīmēs, plakātos, katalogos.
Runāšana Es varu vienkāršā veidā sazināties, ja sarunu biedrs teikto atkārto vai, ja nepieciešams, pasaka citiem vārdiem. Es varu uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt uz tiem, ja saruna ir par man labi zināmām tēmām.

Es varu vienkāršā veidā pastāstīt par sevi, savu dzīves vietu vai cilvēkiem, kurus pazīstu.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt īsu, vienkāršu tekstu, piemēram, apsveikuma kartīti vai pastkarti. Es protu aizpildīt vienkāršas veidlapas, piemēram, ierakstīt savu vārdu, adresi un pilsonību viesnīcas reģistrācijas lapā.

A2 – elementārais līmenis (Waystage jeb Elementary)

Klausīšanās Es saprotu biežāk lietotus vārdus un atsevišķas frāzes, kam ir saistība ar mani, piemēram, vienkāršu informāciju par sevi, ģimeni, iepirkšanos, dzīves vietu, darbu. Es varu uztvert galveno domu īsos, vienkāršos un skaidri izrunātos paziņojumos.
Lasīšana Es varu izlasīt īsus un vienkāršus tekstus. Es varu sameklēt informāciju vienkāršos, ar ikdienu saistītos tekstos, piemēram, sludinājumos, reklāmrakstos, ēdienkartēs, sarakstos. Es varu saprast īsas un vienkāršas privātās vēstules.
Runāšana Es varu sarunāties ikdienas situācijās, kur tiek runāts par man zināmiem tematiem vai darbībām. Es varu iesaistīties īsā sarunā, tomēr mana valodas prasme ir nepietiekama, lai patstāvīgi veidotu dialogu.

 

Es varu vienkāršos teikumos pastāstīt par sevi, savu ģimeni, cilvēkiem, dzīves apstākļiem, savu izglītību un darbu.

Rakstīšana Es varu uzrakstīt īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus un ļoti vienkāršu vēstuli, piemēram, izsakot pateicību.

 

B – vidējais līmenis

B1 – zemāks par vidējo līmeni (Threshold jeb Pre-Intermediate)

Klausīšanās Es uztveru saturu skaidrā un literāri pareizā runā par pazīstamām tēmām, ar kurām es saskaros darbā, skolā, brīvajā laikā utt. Es saprotu radio un televīzijas raidījumu saturu, kad samērā lēni runā par aktuāliem notikumiem vai tematiem, kuri interesē mani personīgi vai profesionāli.
Lasīšana Es saprotu tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota vai ar manu darbu saistīta valoda. Es varu saprast privātās vēstulēs aprakstītos notikumus, izjūtas un vēlmes.
Runāšana Es spēju bez iepriekšējas sagatavošanās iesaistīties sarunās par mani interesējošiem vai ar ikdienu saistītiem tematiem, piemēram, ģimene, vaļasprieks, darbs, ceļošana, jaunākie notikumi.

Es protu pastāstīt par pieredzēto vai par kādu notikumu, saviem sapņiem, cerībām, vēlmēm. Es varu vienkāršā veidā pamatot savus uzskatus un domas. Es varu pastāstīt stāstu, izklāstīt grāmatas vai filmas saturu, izsakot par to savu attieksmi.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt vienkāršu, saistītu tekstu par tematiem, kas man zināmi vai mani interesē. Es varu uzrakstīt vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus.

B2 – vidējais līmenis (Vantage jeb Upper-Intermediate)

Klausīšanās Es varu saprast garāku runu un lekcijas, sekot līdzi pat sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pietiekami pazīstams. Es saprotu gandrīz visu televīzijas ziņās un reportāžās par jaunākajiem notikumiem. Es uztveru gandrīz visu filmās teikto, ja lietota literārā valoda.
Lasīšana Es protu izlasīt un saprotu pārskatus un rakstus par aktuālām tēmām, es uztveru autora pausto attieksmi vai viedokli. Es varu saprast mūsdienu autoru daiļliteratūras darbus.
Runāšana Es varu diezgan brīvi un bez sagatavošanās sazināties ar dzimtās valodas runātājiem. Es spēju aktīvi piedalīties diskusijās par man zināmām tēmām, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.

 

Es varu izklāstīt dažādas tēmas, pamatot savus uzskatus par kādu problēmjautājumu, izvērtējot atšķirīgus viedokļus.

Rakstīšana Es varu uzrakstīt skaidru tekstu, aprakstot detaļas. Es varu uzrakstīt eseju, ziņojumu, argumentējot vienu vai otru viedokli. Es protu rakstīt vēstules, sīki aprakstot man nozīmīgus notikumus un iespaidus.

 

C – augstākais līmenis

C1 – augstāks par vidējo līmeni (Effective Operational Proficiency jeb Advanced)

Klausīšanās Es saprotu garāku runu arī tad, ja tai nav skaidras uzbūves. Es bez pūlēm saprotu televīzijas raidījumus un filmas.
Lasīšana Es varu saprast garus un sarežģītus dažādu veidu un stilu tekstus. Es saprotu garākas tehniskās instrukcijas un rakstus par specifiskiem tematiem pat tad, ja tie nav saistīti ar manu nodarbošanos.
Runāšana Es varu brīvi izteikties, piemērotus vārdus un izteicienus īpaši nemeklējot. Es protu prasmīgi lietot valodu gan ikdienas situācijās, gan darba vajadzībām. Es varu precīzi formulēt savas domas un uzskatus, prasmīgi uzturot sarunu.

 

Es spēju skaidri un vispusīgi izklāstīt sarežģītus tematus, izvērst atsevišķas tēzes un nobeigt savu runu ar atbilstošiem secinājumiem.

Rakstīšana Es protu skaidri un loģiski uzrakstīt savas domas, izteikt viedokli. Es spēju uzrakstīt vēstuli, eseju vai ziņojumu par sarežģītiem jautājumiem, izceļot nozīmīgo un svarīgo. Es protu rakstīt konkrētam lasītājam piemērotā stilā.

C2 –  eksperta līmenis (Mastery jeb Proficiency)

Klausīšanās Es bez grūtībām uztveru un saprotu jebkuru runu – gan klātienes sarunas, gan pārraidītos tekstus pat tad, ja ātrā tempā runā dzimtās valodas runātājs. Es varu saprast arī runātājus ar dažādām izrunas īpatnībām.
Lasīšana Es bez grūtībām varu lasīt dažāda veida, uzbūves vai valodas ziņā sarežģītus tekstus, piemēram, rokasgrāmatas, teorētiskus rakstus, daiļliteratūru.
Runāšana Es varu bez grūtībām piedalīties jebkurā sarunā vai diskusijā, labi pārzinu gan frazeoloģismus ar pārnestu nozīmi, gan sarunvalodas vārdus. Es varu runāt pilnīgi brīvi un precīzi izteikt vārda nozīmes smalkākās nianses. Ja rodas grūtības kaut ko pateikt, es protu veikli pārveidot sacīto, lai sarunbiedri to nemanītu.

 

Es spēju pilnīgi brīvi, skaidri un argumentēti, konkrētai situācijai atbilstošā veidā izklāstīt attiecīgo tēmu. Es protu veidot savu stāstījumu tā, lai klausītājam būtu viegli uztvert svarīgāko.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt skaidru, loģisku tekstu atbilstošā stilā. Es spēju rakstīt vēstules, referātus vai rakstus par sarežģītām tēmām tā, lai lasītājam būtu viegli uztvert svarīgākās vietas. Es protu rakstīt pārskatus un recenzijas gan par daiļliteratūras, gan speciālās literatūras darbiem.
© Council of Europe

Evaluate your language skills

william-iven-19843-unsplash

Photo by William Iven on Unsplash.com

What is your level of Latvian, Norwegian or Swedish? Evaluate Yourself! 

The scale of reference, developed within the Council of Europe’s document Common European Framework of Reference for Languages, is recognized as a European standard for grading an individual’s language proficiency according to six levels (A1, A2, B1, B2, C1, and C2). The Self-evaluation language skills chart helps you to evaluate your proficiency level.

A – Basic level

 

A1 – Breakthrough or Beginners

Listening I can recognize familiar words and very basic phrases concerning myself, my family and immediate concrete surroundings when people speak slowly and clearly.

 

Reading I can understand familiar names, words and very simple sentences, for example on notices and posters or in catalogues.

 

Spoken Interaction

 

 

Spoken Production

I can interact in a simple way provided the other person is prepared to repeat or rephrase things at a slower rate of speech and help me formulate what I’m trying to say. I can ask and answer simple questions in areas of immediate need or on very familiar topics.

 

I can use simple phrases and sentences to describe where I live and people I know.

Writing I can write a short, simple postcard, for example sending holiday greetings. I can fill in forms with personal details, for example entering my name, nationality and address on a hotel registration form.
 

A2 – Waystage or Elementary

Listening I can understand phrases and the highest frequency vocabulary related to areas of most immediate personal relevance (e.g. very basic personal and family information, shopping, local area, employment). I can catch the main point in short, clear, simple messages and announcements.
Reading I can read very short, simple texts. I can find specific, predictable information in simple everyday material such as advertisements, prospectuses, menus and timetables and I can understand short simple personal letters.
Spoken Interaction

 

Spoken Production

I can communicate in simple and routine tasks requiring a simple and direct exchange of information on familiar topics and activities. I can handle very short social exchanges, even though I can’t usually understand enough to keep the conversation going myself.

I can use a series of phrases and sentences to describe in simple terms my family and other people, living conditions, my educational background and my present or most recent job.

Writing I can write short, simple notes and messages relating to matters in areas of immediate needs. I can write a very simple personal letter, for example thanking someone for something.

 

B – Intermediate

 

B1 – Threshold or Pre-Intermediate

Listening I can understand the main points of clear standard speech on familiar matters regularly encountered in work, school, leisure, etc. I can understand the main point of many radio or TV programs on current affairs or topics of personal or professional interest when the delivery is relatively slow and clear.

 

Reading I can understand texts that consist mainly of high frequency everyday or job-related language. I can understand the description of events, feelings and wishes in personal letters.
Spoken Interaction

 

 

Spoken Production

I can deal with most situations likely to arise while travelling in an area where the language is spoken. I can enter unprepared into conversation on topics that are familiar, of personal interest or pertinent to everyday life (e.g. family, hobbies, work, travel and current events).

 

I can connect phrases in a simple way in order to describe experiences and events, my dreams, hopes and ambitions. I can briefly give reasons and explanations for opinions and plans. I can narrate a story or relate the plot of a book or film and describe my reactions.

Writing I can write simple connected text on topics which are familiar or of personal interest. I can write personal letters describing experiences and impressions

 

 

B2 – Vantage or Upper-Intermediate

Listening I can understand extended speech and lectures and follow even complex lines of argument provided the topic is reasonably familiar. I can understand most TV news and current affairs programs. I can understand the majority of films in standard dialect.
Reading I can read articles and reports concerned with contemporary problems in which the writers adopt particular attitudes or viewpoints. I can understand contemporary literary prose.
Spoken Interaction

 

Spoken Production

I can interact with a degree of fluency and spontaneity that makes regular interaction with native speakers quite possible. I can take an active part in discussion in familiar contexts, accounting for and sustaining my views.

 

I can present clear, detailed descriptions on a wide range of subjects related to my field of interest. I can explain a viewpoint on a topical issue giving the advantages and disadvantages of various options.

Writing I can write clear, detailed text on a wide range of subjects related to my interests. I can write an essay or report, passing on information or giving reasons in support of or against a particular point of view. I can write letters highlighting the personal significance of events and experiences.

 

C – Advanced

 

C1 – Effective Operational Proficiency or Advanced

Listening I can understand extended speech even when it is not clearly structured and when relationships are only implied and not signaled explicitly. I can understand television programs and films without too much effort.
Reading I can understand long and complex factual and literary texts, appreciating distinctions of style. I can understand specialized articles and longer technical instructions, even when they do not relate to my field.
Spoken Interaction

 

 

Spoken Production

I can express myself fluently and spontaneously without much obvious searching for expressions. I can use language flexibly and effectively for social and professional purposes. I can formulate ideas and opinions with precision and relate my contribution skillfully to those of other speakers.

 

I can present clear, detailed descriptions of complex subjects integrating sub-themes, developing particular points and rounding off with an appropriate conclusion.

Writing I can express myself in clear, well-structured text, expressing points of view at some length. I can write about complex subjects in a letter, an essay or a report, underlining what I consider to be the salient issues. I can select style appropriate to the reader in mind.
 

C2 –  Mastery or Proficiency

Listening I have no difficulty in understanding any kind of spoken language, whether live or broadcast, even when delivered at fast native speed, provided I have some time to get familiar with the accent.
Reading I can read with ease virtually all forms of the written language, including abstract, structurally or linguistically complex texts such as manuals, specialized articles and literary works.
Spoken Interaction

 

 

 

Spoken Production

I can take part effortlessly in any conversation or discussion and have a good familiarity with idiomatic expressions and colloquialisms. I can express myself fluently and convey finer shades of meaning precisely. If I do have a problem I can backtrack and restructure around the difficulty so smoothly that other people are hardly aware of it.

 

I can present a clear, smoothly-flowing description or argument in a style appropriate to the context and with an effective logical structure which helps the recipient to notice and remember significant points.

Writing I can write clear, smoothly-flowing text in an appropriate style. I can write complex letters, reports or articles which present a case with an effective logical structure which helps the recipient to notice and remember significant points. I can write summaries and reviews of professional or literary works.

© Council of Europe

Avots: Baltic Media Language training centre

SEŠI PADOMI, KĀ VIEGLĀK IEMĀCĪTIES ZVIEDRU VALODU

jonathan-brinkhorst-678150-unsplash

Photo by Jonathan Brinkhorst on Unsplash.com

Ja velies apgūt zviedru valodu, tev noteikti noderēs šis raksts. Zviedru portāls “The Local” publicējis rakstu, ar kādas studentes – Marijas ieteikumiem, kā vieglāk iemācīties zviedru valodu.

Lūk, šie ir viņas padomi:

  1. Mācies tīmekļa vietnē “You Tube”;
  2. Nomaini valodu iestatījumus telefonā un datorā;
  3. Klausies un lasi zviedru valodā;
  4. Spēlē – Doulingo;
  5. Skaties seriālus zviedru valodā;
  6. Izmanto zviedru valodu, kad vien tas iespējams.

Avots: Stenaline. Visu rakstu lasiet šeit

 

 

Vieglāk apgūstamās svešvalodas

calvin-hanson-671278-unsplash

Photo by Calvin Hanson on Unsplash.com

Kā tev šķiet, kura ir visvieglākā valoda, ko mācīties? Šo jautājumu bieži vien uzdod cilvēki, kuri vēlas savā dzīvē jaunu mērķi, iemācīties ko vēl neapzinātu. Šeit nebūs vienota un vienkārša atbilde, jo pastāv daudzi iemesli, pēc kā mēs skatāmies, kura ir viegla, un kura ne tik viegla valoda.

Kas padara valodas mācīšanos vieglu? Pirmā lieta, kas jāapzinās: katrs cilvēks ir atšķirīgs. Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt, kura valoda ir vieglākā, ko iemācīties. Šeit būs galvenie faktori:

  1. Tava motivācija. Motivācija ir pati svarīgākā sastāvdaļa, lai ar panākumiem iemācītos svešvalodu. Nav svarīgi, cik viegli vai grūti ir studēt, tu nekad neiegūsi panākumus, ja nebūs pareizā motivācija. Pat tad, ja mācīsies kaut ko jaunu savā dzimtajā valodā (piemēram, juridisko vai medicīnas terminoloģiju), tu joprojām nevarēsi to veiksmīgi izdarīt, ja nebūs motivācija.
  2. Tava dzimtā valoda. Kopumā skatoties – jo tuvāk tavai dzimtajai valodai būs jaunā svešvaloda, ko vēlies apgūt un iemācīties, jo vieglākas un ātrāks būs mācības process.. Piemēram, cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir itāļu, būs daudz vieglāk iemācīties franču valodu nevis krievu valodu (protams, ne tajā gadījumā, ja motivācija būs lielāka uz krievu valodas apguvi!). Kad tava mērķa valoda pārklājas ar dzimto valodu gramatikas, sintakses un leksikas ziņā, tev jau būs pats pamats, lai veiksmīgāk tiktu uz priekšu.
  3. Citas svešvalodas. Iespējams, tavā ģimenē bieži vien nākas dzirdēt arī citas valodas ietekmi, kas kalpo par mērķi arī pašam iemācīties. Tāpat kā ar dzimto valodu – jo tuvāka saikne svešvalodai, kuru jau proti būs ar to valodu, kuru vēlies iemācīties, jo rezultāti būs ātrāk redzami.

ASV Ārlietu dienests ir veicis akadēmisko pētījumu par to, kuras ir visvieglāk iemācāmās valodas. Šajā sarakstā ir iekļautas šādas valodas:

Avots: Olympiacos. Visu rakstu lasiet šeit

“Guardian” analizē, kā Latvijai saglabāt savu valodu

paul-schafer-787418-unsplash

Photo by Paul Schafer on Unsplash.com

Internets un tā tehnoloģijas grauj daudzu pasaules valstu valodas, taču īpaši izteikti tas notiek Baltijas valstīs, teikts “The Guardian” publikācijā, kurā analizēts, ko latviešiem lietas labā darīt.

Bilingvisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir norma, bet trilingvisms arvien izteiktāk kļūst par jauno standartu, raksta “The Guardian”. Latvijā bilingvāli ir 95% iedzīvotāju un 54% var sazināties vismaz trijās valodās. Tādējādi Latvijā ir otrs augstākais bilingvisma procents Eiropā, un tā iekļūst tikai astoņu Eiropas Savienības valstu vidū, kuros vairākums pilsoņu ir trilingvāli.

Neskatoties uz labajām svešvalodu zināšanām, baltieši savu dzimto valodu tur sirdij tuvu, «The Guardian» publikācijā izsakās kompānijas «Tilde» pārstāvis Rihards Kalniņš. Tomēr uz jautājumu, kādu valodu Baltijas profesionāļi izmanto savā darbā, atbilde ir cita. Visbiežāk multilingvālie baltieši sacīs, ka sāk izmantot arvien vairāk angļu vārdu, lai skaidrotu savas tirdzniecības tehniskos aspektus, un dzimtā valoda tiek jaukta kopā ar terminiem angļu valodā.

Lai veicinātu mazāko valodu turpmāku attīstību, jāturpina attīstīt tehnoloģijas, kas šīm mazākajām valodām piedāvā tādu pašu atbalstu, kā lielākajām valodām. Runa varētu būt par darbvirsmas korektūras rīkiem, daudzvalodu aplikācijām un interfeisiem, tiešsaistes enciklopēdijām un citiem digitālajiem resursiem.

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit

Neticiet, ja jums kāds saka – latviešu valoda ir maza valoda.

Brivibas piminkelis 18. novembris 2018

Brīvības pimineklis Rīgā, 2018. gada 18. novembris. Kadrs no Youtube reportāžas.

Pasaulē ir aptuveni 7000 (septiņi tūkstoši) dzīvu valodu, apmēram 2000 (diviem tūkstošiem) valodu runātāju skaits ir ne vairāk kā 1000 (viens tūkstotis). Latviešu valodas runātāju skaits ir aptuveni 2 000 000 (divi miljoni), tādēļ latviešu valoda pieskaitāma pie lielajām valodām.

Latviešu valoda ir moderna, attīstīta, lietota visās dzīves jomās, viena no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Svarīgs nosacījums valodas attīstībai informācijas tehnoloģiju laikmetā ir tās klātbūtne/lietojums interneta vidē un datorprogrammās. Nesen izsrādāta oriģināla mašīntulkošanas sistēma latviešu valodai un lietotājiem ir pieejams latviešu valodas runas atpazinējs, kas ierunātu tekstu pārveido rakstiskā formā.

Valoda attīstās, šodien jauni latviešu valodas vārdi top ne tikai Rīgā, bet arī Briselē un Luksemburgā. Pēdējo 20 gadu laikā vien latviešu valodā nākuši klāt apmēram 100 tūkstoši vārdu, ikdienā gan no tiem tiek lietoti kādi 5 tūkstoši. Pirms pārdesmit gadiem vēl nezinājām, kas tas zīmols, lielveikals, e-pasts, i-banka vai blogs un čats. Jāatzīst, ka viens otrs no valodnieku vai tulkotāju izdomājumiem gan nav sevišķi veiksmīgs, bet vairums atbilst latviešu valodas likumībām un izklausās labi – ja mūsu valodā jau ir dzīvot vai ceļot, kālab tad mēs nevarētu teikt – laivot, talkot vai nūjot. Dažkārt jau zināmiem vārdiem rodas jaunas nozīmes. Piemēram, vārds mākonis ne vienmēr nozīmē to, kas lietainā dienā virs galvas, mākonī mēs arī varam uzglabāt informāciju, un kas noticis ar peli?  Tagad tā var “dzīvot” uz mūsu rakstāmgaldiem? Pagājušajā gadā vien Briselē strādājošie latviešu tulki radījuši 500 jaunus vārdus latviešu valodā, tas nozīmē pusotru jaunu vārdu dienā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies!

Autore: Iveta Grīnberga.

If someone tells you that the Latvian language is a small language, don’t believe it.

Brivibas piminkelis 18. novembris 2018

Freedom Monument, Riga, Latvia. November 18, 2018.  The Freedom Monument is a memorial located in Riga, Latvia, honouring soldiers killed during the Latvian War of Independence. It is considered an important symbol of the freedom, independence, and sovereignty of Latvia. Source: Youtube.

There are approximately 7,000 living languages in the world. Two thousand of these languages have fewer than 1,000 speakers. Latvian is spoken by about 2 million people, thus placing it in the category of large languages.

Latvian is a modern, developed language used in all spheres of life. It is also one of the European Union’s 24 official languages. An important condition in the development of a language in the era of information technology is its usage in computer programming and the internet. A recent advancement has the development of machine translation for Latvian language; there are programs that transform spoken Latvian to written text etc.

Latvian language continually develops. Today new Latvian words are created not only in Riga, but also in Brussels and Luxembourg. In the past 20 years, about 100,000 new words have entered the Latvian language of which 5,000 are used on a daily basis. Not that long ago we didn’t know what is a “zīmols” (brand name), “lielveikals” (supermarket), “e-pasts” (e-mail), “i-banka” (internet bank), or a “blogs” (blog) or “čats” (chat). It should be admitted that a few of the creations of linguists or translators have not worked out, but most adhere to Latvian grammar rules and sound alright. As we already have words such as “dzīvot” (to live) or “ceļot” (to travel), why wouldn’t we be able to say “laivot” (boating), “talkot” (doing community service), or “nūjot” (Nordic poling). Sometimes familiar words develop new meanings. For example, the word “mākonis” (cloud) doesn’t necessarily mean what is above our heads on a rainy day. We can now store information “mākonī” (in the cloud). And what has happened to “pele” (mouse)? Now it lives on our desk?! Last year alone translators working in Brussels created 500 new words in Latvian, about a word and a half a day. Those who adapt will survive…

Author: Iveta Grīnberga, Head of Latvian Language Programs at Baltic Media Language Training Centre