Skolēnu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva, taču ne pret tās apguvi

Skolēni nenoliedz latviešu valodas nozīmi, taču skološanās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētījums par attieksmi pret latviešu valodu mācību procesā. Ir nepieciešams to padarīt mūsdienīgāku, secina speciālisti.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” tapis 2017.–2020. gadā. Tā mērķis – izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.

“Pētījuma dati liecina, ka skolēni neapšauba latviešu valodas noderību, kā arī skolēniem ir pozitīva attieksme pret latviešu valodu. Taču, analizējot attieksmi pret latviešu valodas apguves procesu, redzams, ka tā nav viennozīmīgi pozitīva,” pētījuma prezentācijā skaidro pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.

Ir vērojama valodas trauksme, skolēnu vienaldzība. Skolēni vēlas daudzveidīgāku, mērķtiecīgāk organizētu mācību procesu. Būtiska atziņa ‒ motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir mācību sekas, nevis iemesls. “Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar augstu motivāciju, taču mācību procesā motivācija mazinās. Tātad mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā saglabāt sākotnējo skolēnu motivāciju,” secina pētniece. Skolēni nereti apšauba mācību tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savu izvēli, vai arī izvēloties citas ievirzes tekstus, ar ko strādāt stundās. Skolēni labprātāk izvēlētos mūsdienu aktualitātēm atbilstošu mācību vielu. Skolēnu motivācijas vairošanai būtiska ir teksta izvēle, kas var būt daiļliteratūra, zinātnes teksti, mediju saturs.

Avots: LV portāls. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Avots: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, pulksten 12.15 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Šogad, tāpat kā pērn, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo”, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk savu veikumu salīdzinātu ar oriģināltekstu.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises.

Diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki. 

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Kas ir baltu valodas?

Baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras Ziemeļeiropā.

Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzīvajām valodām — lietuviešu un latviešu).

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Arheoloģiskie dati liecina, ka pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas — aptuveni no Maskavas līdz Berlīnei — bija baltu valodās runājoša teritorija. Slāvi šajā teritorijā ienāca vēlāk. Šo teritoriju klāja gandrīz necaurejami meži, un tā atradās tālu no galvenajiem migrācijas un svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem. Šie faktori sekmēja ārkārtīgi arhaiskās baltu valodu saimes saglabāšanos.

Slāvu valodas radās no baltu valodām

Pagājušā gadsimta 60. gados krievu zinātnieki Vladimirs Toporovs un Vjačeslavs Ivanovs izdarīja šādus secinājumus:

a) protoslāvu valoda izveidojās no perifērā tipa baltu dialektiem;

b) slāvu lingvistikas tips vēlāk veidojās no baltu valodu struktūrmodeļa;

c) slāvu struktūrmodelis ir baltu valodu struktūrmodeļa pārveides rezultāts.

Kāpēc baltu valodas ir unikālas rietumu pasaulē?

Baltu valodas ir vienas no vecākajām pašlaik saglabājušām indoeiropiešu valodām, neraugoties uz to vēlo atzīšanu.

Viens no vēlās atzīšanas iemesliem ir tas, ka balti pretojās kristietības ieviešanai ilgāk nekā jebkuri citi eiropieši, un tas kavēja rakstības ieviešanu un norobežoja viņu valodas no ārējas ietekmes.

Indoeiropiešu valodu koks

Indoeiropiešu valodu koks  | Baltu valodas - latviešu un lietuviešu valodas | Tulkojumi un valodu kursi baltu valodās ISO sertificētā valodu uzņēmumā Baltic Media

10 pasaules vecākās valodas, kurās joprojam runā pasaulē 

Baltu valodas Tulkošanas birojs Baltic Media | Rīgas birojs | Starptautiskais birojs
Baltu valodas

Uzņēmums Baltic Media Ltd. ir vadošais tulkošanas birojs Ziemeļeiropā, kas nodrošina digitālās tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus un specializējies visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.

Tā galvenā specializācija ir tulkojumi no/uz Ziemeļeiropas (tostarp skandināvu, baltu un slāvu) valodām. Pārsvarā tie ir tulkojumi no zviedru, somu, dāņu, islandiešu, norvēģu, vācu, angļu, poļu, krievu, latviešu, lietuviešu un igauņu valodas, un uz minētajām valodām.

Uzņēmuma tulkošanas pakalpojumi ir ISO sertificēti.

Avots: VikipēdijaLingvistiskās pētniecības centrs Teksasas Universitātē Ostinā.

Kāpēc tulkošanas birojs Baltic Media ir jūsu labākā izvēle?

Kā samazināt jūsu tulkošanas izmaksas, neupurējot kvalitāti?

Kāpēc vajadzētu izvēlēties profesionālus tulkotājus?

Saņem vislabāko tulkošanas cenas piedāvājumu 15 minūtēs 

Informācijas pieprasījums 

E-pasts

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

German Gender Disagreement

The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle.

In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German media and public documents to make masculine or feminine nouns gender neutral, as in Kolleg*in (colleague) or Rentner*in (retiree).

However the state-sponsored language association GfdS is claiming that the asterisk “does not conform either to German grammar or to the rules of spelling,” so it is recommending an end to the use of the asterisk, and other methods of gender neutralization, like a colon or an underscore.

The GfdS also pointed out that the asterisk does a poor job addressing words in which the spelling changes based on gender. For instance, “doctor” is spelled with an umlaut in its female form (Ärztin), but with one in the male form (Arzt). The statement also claims the asterisk and its substitutes make pronunciation difficult.

“Although the GfdS advocates for non-discriminatory language in principle, the so-called gender asterisk is not a suitable means to this end from a linguistic point of view,” concludes the Gfds.

The criticism coincides with the publication of the latest (28th) edition of Die deutsche Rechtschreibung (Dictionary of the German Language), by the Duden Publishing House which aims to be “the reliable authority for all topics relating to the German language and spelling” and “always up to date.”

Among its 148,000 keywords, the Duden includes 3,000 new words, while 300 outdated terms were removed. Included were such words such as: bee-friendly, flight shame, hate speech, Geisterspiel (sports match played behind closed doors), binge watching, cisgender, and lockdown. The new terms in Duden are a reflection of the latest social developments, like climate change, the coronavirus pandemic, social media, racism, and equality.

The Verein deutsche Sprache (VDS—another German Language Society) is also campaigning against the introduction of gender-minded language with the petition Schluss mit dem Gender-Unfug! (Enough of the Gender Shenanigans) and what it sees as the excessive use of anglicisms in the new Duden edition.

According to Deutsche Welle, VDS chair Walter Krämer said that there should “finally be an end to certain individuals condescendingly deciding how language should develop,” addeding: “Many people take what is written in the Duden at face value and will believe that gender stars and similar constructs are real components of the German language.”

Bernd Gögel, chair of the far-right Alternative for Germany (AfD) parliamentary group in Baden-Württemberg, criticized the Duden as an “ideological aid for the implementation of left-wing politics.” Terms such as “everyday racism,” “right-wing terrorist,” or “climate emergency” are “ideological” and used by small groups, who, according to Gögel, want to tell the majority of German citizens how they should speak.

Sorce: Language Magazine

#DiscoverTranslation | Tulkotāja profesijas popularizēšanas kampaņa personām ārpus valodu nozares

Mēs visi izmantojam rakstiskos tulkojumus, pat ja dažkārt to uztveram kā pašsaprotamu.

Skatiet, piemēram, pārtikas produktu etiķetes. Tām jābūt jūsu valodā – ne tikai tāpēc, lai zinātu, ko ēdat, bet arī tāpēc, lai atklātu sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.

Šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas parāda, kā profesionāli tulkojumi mums palīdz ikdienas dzīvē. Pats darbs bieži vien nav pamanāms. Bet tulkošana ir visur ap mums. Ir grūti iedomāties dzīvi bez tās.

Ar kampaņu #DiscoverTranslation Eiropas Komisija vēlas popularizēt tulkotāja profesiju un uzsvērt tās būtisko nozīmi mūsu ikdienas dzīvē.

Tulkot ar Baltic Media⭐️Uzticami, ātri un kvalitatīvi

Mēs visi izmantojam rakstiskos tulkojumus, pat ja dažkārt to uztveram kā pašsaprotamu.

Skatiet, piemēram, pārtikas produktu etiķetes. Tām jābūt jūsu valodā – ne tikai tāpēc, lai zinātu, ko ēdat, bet arī tāpēc, lai atklātu sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.

Šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas parāda, kā profesionāli tulkojumi mums palīdz ikdienas dzīvē. Pats darbs bieži vien nav pamanāms. Bet tulkošana ir visur ap mums. Ir grūti iedomāties dzīvi bez tās.

Ar kampaņu#DiscoverTranslationEiropas Komisija vēlas popularizēt tulkotāja profesiju un uzsvērt tās būtisko nozīmi mūsu ikdienas dzīvē.

Šajā vietnē atradīsiet atsauces dokumentus un piemērus, kas parāda tulkošanas lomu sabiedrībā un ekonomikā. Tie, kuriem ir dziļāka interese, atradīs informāciju par interesantām karjeras iespējām, ko piedāvā valodu nozare, kā arī saites uz pasākumiem, ko organizē ES valstīs. Ieskatieties un drīz sapratīsiet, ka tulkošana patiešām ir visur! 

Tulkošanas birojs: tulkotāja vakances. Te ir darbs.

Tulkošanas darbi | Pieejamie darbi tulkotājiem…

Skatīt ziņu 69 more words

Kur legingi un koronavīruss? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnīcās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Pirms nieka 17 gadiem Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnīcas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. “Kaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepieciešamība pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidīt,” atceras vārdnīcas ieceres autore un tolaik atbildīgā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena.

Darbs, kas viņas vadībā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā sākās 1997. gadā ar mērķi izdot vārdnīcu drukātā veidā, nu bija jāpielāgo 21. gadsimta prasībām. “Kuru burtu uzrakstījām, tā ievietojām internetā. Vārdu rakstīšana neveicās tik ātri, jo autoru bija maz un algas tādas, ka jāstrādā vēl citā darbā,” stāsta I. Zuicena.

Bija vajadzīgi 11 gadi, lai tīmeklī nonāktu visa vārdnīca. Taču ar vārdnīcām kā Rīgas celšanu – tās nekad nav gatavas, jo top jauni vārdi, veciem nāk klāt arī citas nozīmes, kas leksikogrāfam jāizvērtē un jānolemj, vai celt saulītē.

Kopš redaktores amatus spiestā kārtā vai brīvprātīgi pametušas redaktores Ieva Zuicena un viņas sekotāja Anitra Roze, vārdnīca palikusi bez pastāvīgas gādības. “Vārdnīcai nav īsti vadītāja,” atzīst Ilga Jansone, kuras pienākumos kā Latviešu valodas leksikogrāfijas projekta vadītājai tikai kā viena no daudzām uzticēta arī Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca.

Process gluži uz vietas nestāv, jo divas speciālistes – Santa Jērāne un Ilga Migla –, tiesa, ar vienu kāju Latviešu valodas institūtā, ar otru citā darbavietā, gādājot par normatīvajiem komentāriem, kas skaidro vārda lietojumu. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta darbinieki uzlabo vietnes elektronisko izskatu un meklēšanas iespējas.

Kur legingi un koronavīruss?

“Vārdu nonākšanas procedūra vārdnīcā šodien ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija kādreiz. Mūsdienās pētnieki vai palīgi vairs neizraksta vārdus no konkrēta žurnāla vai avīzes,” stāsta I. Jansone.

Par piemēru varot minēt Latviešu valodas literāro vārdnīcu, kas savulaik iznāca astoņos sējumos desmit grāmatās, kurai bija sava kartotēka no izvēlētiem drukātajiem avotiem. Grūti pat iedomāties, cik šis darbs paņēma laiku! Tagad to paveic dators un tīmeklis, tikai jāievada vārds “Google” meklētājā. Ja tas uzrāda ap 5000 lietojumu, vārds var cerēt uz nonākšanu vārdnīcā, taču šis nav vienīgais kritērijs, skaidro I. Jansone.

Vārdnīcā nonāk arī vārdi, kurus izvērtējušas valodnieku komisijas, piemēram, Latviešu valodas ekspertu komisijā apstiprinātie vārdi vai konkrēts formu lietojums. Leksikogrāfi seko līdzi arī par gada vārdiem atzītajiem vai citādi apritē nonākušiem.

Lai neatpaliktu no aktualitātēm, kas jāiekļauj vārdnīcā, speciālisti izskata arī tematiskās grupas, vai, piemēram, ogām vai augļiem, kas nopērkami lielveikalos, nav nākuši kādi jauni vēl klāt. “Gribētos, lai tie būtu iekļauti vārdnīcā un cilvēks varētu izlasīt, kas par augli vai ogu, un arī uzzinātu, no kurienes nāk nosaukums, jo svešvārdiem tiek pievienota arī cilme,” skaidro I. Jansone.

Nupat kolēģes uzrakstījušas šķirkli pēdējā laikā visbiežāk lietotajiem vārdiem “koronavīruss” un “Covid-19”, taču vārdnīcā tie vēl nav atrodami.

Šoreiz viņas apsteigusi skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca “Tēzaurs”. Tāpat tezaurieši nopublicējuši tautā populāra un valodnieku aprindās apspriesta apģērba gabala – ļoti piegulošo, plāno trikotāžas bikšu – nelabskanīgo aizguvumu “legingi”. Tā vietā pagaidām nekas piemērotāks nav atrasts, taču nav jau arī vērts censties, jo vārds ir aizgājis tautās.

“Mainīt kāda jēdziena vai lietas nosaukumu, kad tas ir iegājies, ir daudz grūtāk nekā tam skriet pa priekšu, kas ļoti reti kad izdodas,” spriež valodniece.

Ik pa laikam leksikogrāfi atklājot, ka palaists garām arī kāds no vārdiem, kas veido vārdnīcas pamatvārdu kopumu. Tikai nesen pamanījuši, ka trūkst šķirkļa “zaķis” – gadījums, kas visiem palicis prātā. Tagad vārdnīcā ievietots gan zaķis, kas cilpo dabā, gan bezbiļetnieks, gan arī seksīgas, garkājainas “zaķu” meitenes.

Paši sev cenzori

Aiz muguras laiks, kad valdīja stingra politiskā cenzūra un vārdnīcu veidotājiem bija daudz aizliegumu, piemēram, ievietot citātus no padomju okupācijas varai netīkamu autoru darbiem. Ilga Jansone atceras Latviešu literārās valodas vārdnīcas pirmo trīs sējumu tapšanu, kur nedrīkstēja būt ne rindiņas no Vizmas Belševicas daiļrades.

Tāpat stingrs tabu bija sarunvalodas vārdi, pat “dupsis” nonāca aizliegto sarakstā, nerunājot nemaz par tādām dabiskām izdarībām kā “čurāt” un “kakāt”, atceras I. Zuicena.

Cenzūra pastāv arī mūsdienās, tikai tā ir pašu vārdnīcas veidotāju ziņā, ko iekļaut vai neiekļaut.

“Mūsu vārdnīcā ir daudz vairāk sarunvalodas vārdu, ielikām, piemēram, vārdu “dirst”, taču tas ir kā koks ar diviem galiem – tiklīdz publicē kaut ar paskaidrojumu, ka tas ir sarunvalodas, žargonvārds, barbarisms u. c., tā cilvēki to izmanto par argumentu lietošanai vienalga kur un kad – bet vārdnīcā tas ir,” savā pieredzē dalās bijusī vārdnīcas veidotāja. Nelikt arī nebūtu prāta darbs, tāpēc leksikogrāfu ziņā ir saglabāt līdzsvaru.

“Kaut kādai cenzūrai ir jābūt, taču vairāk normatīvajā aspektā. Jēdziens, ko vārds apzīmē, nevarētu būt galvenais iemesls, lai to neievietotu vārdnīcā,” spriež I. Jansone.

Par MLVV turpmāko attīstību I. Zuicena ir norūpējusies: “Tās uzturēšanai, kontrolei un papildināšanai ir nepieciešama profesionāla leksikogrāfa uzraudzība, jo šķirkļu rakstīšanai, skaidrojuma izveidei ir savi būtiski nosacījumi, kurus cilvēks no malas nevar uzreiz apgūt. Tāds darbinieks arī neredz kļūdas, kas pieļautas šķirkļos.”

Pārsteidzoši, bet Latvijas Universitāte nesagatavo leksikogrāfus, un profesionāļu trūkums nākotnē varētu apdraudēt kvalitatīvu vārdnīcu izveidi un uzturēšanu. Pieredzējusī leksikogrāfe norāda arī uz būtisku mūsu elektronisko skaidrojošo vārdnīcu nepilnību – šķirkļu saraksta trūkumu, kas traucē tajās pilnvērtīgi orientēties un bagātināt savu valodu.

* Leksikogrāfs – vārdnīcu veidotājs.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

#Teirdarbs Vakance: Štata tulkotājs tulkošanas birojā

Piedāvājam iespēju pievienoties tulkošanas aģentūras “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties štata angļu- latviešu-angļu tulkotāja / projektu vadītāja vakancei. Lai pieteiktos, nosūti savu CV un motivācijas vēstuli uz info@balticmedia.com.

“Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta tulkojumu un lokalizācijas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.

NEPIECIEŠAMS

  • Augstākā izglītība filoloģijā un/vai tulkošanā;
  • Izcilas latviešu un angļu valodas zināšanas;
  • Vēlamas labas krievu valodas zināšanas;
  • Vēlama pieredze CAT rīku izmantošanā;
  • Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
  • Vēlme pilnveidoties un attīstīties.

PIENĀKUMI

  • Apliecību, izziņu, līgumu un citu dokumentu rakstiskā tulkošana un noformēšana;
  • Dokumentu tulkojumu paraugu sagatavošana;
  • Tulkošanas projektu vadīšana un koordinēšana.

MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Iegūt praktiskas zināšanas tulkošanas pakalpojumu nozarē;
  • Darbu multikulturālā vidē;
  • Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
  • Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
  • Darbu draudzīgā kolektīvā;
  • Darbu Rīgas centrā Elizabetes ielā 11 un vienu dienu nedēļā no mājām
  • Konkurētspējīgu darba atalgojumu atkarībā no izglītības, kvalifikācijas, darba spējām un pieredzes  (850-1000 EUR (bruto)).
Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Notariāli tulkojumi, Tulkojumu birojs