Answers to the 5 Most Common Questions about the Latvian Language

bruce-mars-559223-unsplash

Photo by  Bruce Mars on Unsplash

Every year on the 21st of February UNESCO celebrates the International Mother Language Day to mark the richness and diversity of the thousands of languages spoken across the globe.

As someone whose mother tongue is shared by roughly 2 million people in the whole wide world, I often encounter questions about the Latvian language. I asked my Latvian friends about their experiences and, while there may be no such thing as a silly question, we all get asked the same things over and over again.

Wonder no more – here is the ultimate guide to all you ever wanted to know about the Latvian language!

1. Do you have your own language?

Well yes, we do. Non-native speakers included, roughly 2 million people on the planet speak Latvian. That is approximately the population of Paris, France or around one fourth of the population of London, UK.

2. Is it similar to Russian?

No, not really. I am sure that both Latvians and Russians who have encountered the other language after the age of six will vouch for that. Latvian and Russian may belong to the same branch of the Indo-European language family tree but that does not mean that the two are similar. If proximity in the language tree is any indicator, a native English speaker should have an easier time understanding a German or a Dutch speaker than a Latvian would have understanding a Russian.

3. What is it similar to then?

The short answer: Lithuanian, yet the two are not mutually intelligible. As most people who ask this question don’t know more about the Lithuanians either, let me expand on this.

The descent of the language outlined in linguistic family trees is one thing, but when we talk about, e.g., similarities of words, history can be just as important. Through conquests and trade links over the past centuries the Latvian language has been strongly impacted not only by the Russian neighbors but also by the Germans, and it shares some similarities with Estonian and Finnish. Curiously, 9 times out of 10 speaking Latvian here in Northern Germany has resulted in questions whether my conversation partner and I come from Sweden or Denmark.

4. Do you use the Cyrillic alphabet?

No, we don’t. And the reason for this is purely a matter of history. Latvian was only a spoken language until mid-16th century when the efforts of Protestant pastors produced first texts in Latvian, starting  with the Lord’s prayer. As not only the clergy but also the upper class at the time were German speakers, the Latvian alphabet was based on the Latin alphabet and used the old German shrift.

The modern day Latvian alphabet was born in the early 20th century and has its peculiarities. It does not have the letters  Q, X, W, and Y but makes up for this shortage by having 11 other letters – long forms of vowels like Ā or Ē, soft forms of consonants like Ļ or Ķ, and consonants like Š that replace “Sh”. Which brings us to the next question:

5. What is up with the “Latvianising” of foreign names?

The meme on the right is not a joke, a foreigner can have a difficult time recognizing their own name by the time the Latvians are done with it. In addition to having a slightly different alphabet (see previous question), all male names typically have to end with an “S” and all female names with an “A” or an “E”. There are some exceptions but these are few and far between.

In addition, adapting foreign names to Latvian is necessary to make them usable in normal sentences. You see, the Latvian language has seven grammatical cases and while, e.g., in German these are constructed with the help of articles, in Latvian it is the end part of the word that has to change – something that is not possible unless the word ends “correctly”.

Source: Let the journey begin. Read full article here.

Advertisements

GADA VĀRDS

ben-white-197668-unsplash

Photo by Ben White on Unsplash

Katra jaunā gada sākumā valodnieki steidz izvērtēt iepriekšējā gada „vārdu ražu” un paziņot, kas uzvarējis nominācijā „gada vārds”. Par pagājušā gada vārdu tiek pasludināts saliktenis ZIBMAKSĀJUMS. Uz šo titulu pretendēja arī vārdi jaunbārdis ar nozīmi hipsters, pietīkot, kas būtu lietojams laikot (angl. to like) vietā un citi.

Par „gada nevārdu” ir kļuvis INFLUENCERIS, kas ir tiešs pārnesums no angļu valodas.

Kategorijā „spārnotais teiciens” uzvarējis populārais reklāmās lietotais metaforiskais teiciens: „IZKĀP NO TELEFONA!”

Gada savārstījuma godu izpelnījies A. Gobzema teiktais: „DARĪSIM VISU, LAI RADĪTU VALSTI, KURĀ CILVĒKI GRIBĒTU PIEDZIMT.”

Autore: „Gada vārds” komisijas locekle Iveta Grīnberga.

Pārbaudi savas angļu valodas zināšanas

absolutvision-468248-unsplash

Photo by AbsolutVision on Unsplash

Angļu valodu savā darba vietā izmanto gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tieši šīs valodas zināšanas būtiski uzlabo iespēju sadarboties ar ārvalstu partneriem un klientiem.

Aicinām Jūs aizpildīt angļu valodas testu, lai pārbaudītu savas angļu valodas zināšanas un izlemtu, kādā līmenī sākt papildināt angļu valodas prasmes. 

Testu atradīsiet šeit.

Novērtējiet savu angļu valodas zināšanu līmeni un izvēlieties attiecīgā līmeņa valodas kursu! Vairāk par kursu līmeņiem lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Jautri pārpratumi, kas radušies valodu nezināšanas dēļ

radu-marcusu-498248-unsplash

Photo by Radu Marcusu on Unsplash

Ne reizi vien gadās, ka vārds vienā valodā nozīmē kaut ko jauku vai ikdienišķu, bet citā valodā tas nozīme pat kaut ko rupju. Vācu valodas tulce Sarma Šķēle un valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs stāsta par pārpratumiem saziņā, kas rodas, nepārzinot kādu valodu. Kā saprasties un nesanaidoties, kādus pārpratumus radījusi dažādā vārdu nozīme atšķirīgās valodās. 

Šobrīd tik daudz lietotais vārdu savienojums “pa lielam” ir modes vārds, kas ienācis no krievu valodas un latviešu valodā no tā vajadzētu izvairīties. Parasti modes vārdi tiek lietoti 5 – 10 gadus. Mākslīgi un vardarbīgi to nevar izdzēst no valodas.

Latviešu valodā bieži dzirdamā nepareizā “ka” un “kad” lietošana ir raksturīga sarunvalodai, rakstu valodā tas parādās tikai ekstrēmos gadījumos.

Ja sarunu biedrs saka kaut ko rupju, tulkam no tā vajadzētu izvairīties, mīkstināt to. Tulks ir pirmā barjera, kas izvērtē, vai viss jāpasaka, vai svarīgākais un kādas nianses jāuzsver.

No skolēnu rakstītā:

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.

Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.

Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.

Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.

Katram putekļu sūcējam, kad tas ir pilns, ir jānomaina maisiņš. Tāpat ir arī ar mūsdienu jaunatnes smadzenēm.

Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.

Jaunība ir posms starp dzīvi un uzdzīvi.

Tiesības atņem uz pieciem gadiem, un tas ir atkarīgs no automobiļa reibuma.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet un sarunu ar valodniekiem klausieties šeit.

Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?

 

rawpixel-778690-unsplashPhoto by Rawpixel on Unsplash

Pagājušā gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai.

Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot.

“Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptaujas dati arī rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā.

Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu.

“Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka E. Tamelīte.

Savdabīgi rakstības principi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente Inta Urbanoviča norāda, ka mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos.

Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, atzīmē eksperte.

Viņa norāda vairākus piemērus:

– īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.);

– burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK 🙂 😉 ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības.

“Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” atzīmē I. Urbanoviča,

Normas ignorēt nedrīkst

I. Urbanoviča norāda , ka tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu.

Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta, uzsver I. Urbanoviča.

Avots: Latvijas Avīze. Visu rakstu lasiet šeit

Mācies vai atkārto valodu zināšanas, izmantojot telefonu!

william-hook-476194-unsplash

Photo by William Hook on Unsplash

Aplikāciju veikalos ir neskaitāmas valodu apguves lietotnes. Tomēr, kā atzīst valodu apmācības eksperti, ne viss, kas tiek piedāvāts, ir efektīvs. Šajā rakstā ir apkopotas valodu apmācības aplikācijas, kas atzīstas par labām un efektīvām visā pasaulē. Tās ir atraktīvas, interaktīvas un ļauj komunicēt ar valodas reālajiem lietotājiem. 

Viena no populārākajām valodu apguves aplikācijām ir “Duolingo”. To ir instalējuši ap 100 miljoniem lietotāju, kas vēlas apgūt kādu no vairāk nekā 80 piedāvātajām valodām.  Aplikācijas pluss un vienlaikus arī mīnuss ir tas, ka to var izmantot apmācībā tad, ja labi pārzināt kādu no pasaules populārākajām valodām.

Lietotne “HalloTalk” saved kopā tos, kas mācās valodu ar tiem, kam šī valoda ir dzimtā. Sameklējot piemērotu sarunbiedru, tālāk var komunicēt WatsApp. Aplikācijā ir iebūvētas iespējas labot tekstu, ierunāt vēstījumu, izmantot automātisko vārdnīcu, ja tiešsaistes sarunas laikā aizmirstas kāds vārds.

Valodas apguve kā spēle ir viena no veiksmīgas aplikācijas pazīmēm. “Mindsnacks” ir viena no šādām aplikācijām, kas mācību procesu pārvērš par spēli. Iespēja izvēlēties vienu no deviņām valodām un apgūt to caur spēles elementiem. Īpaši aizraujoši tas varētu būt bērniem.

Vēl viena ļoti populāra un visā pasaulē atzīta valodu apmācības programma “Busuu” 12 pasaules populārāko valdu apmācībai. Mācību procesā apgūst vārdus, tad teikumus, tāpat ir iespēja noklausīties, kā šo frāzi pareizi jāizrunā.

Aplikācija “MosaLingua”, kas piedāvā gan tradicionālo apmācības programmu – jaunus vārdiņus, frāzes un dialogus, gan arī īpašo kursu specifiskās tēmās, ja, piemēram, ierodoties viesnīcā kādā valstī, nezināt, kādas frāzes lietot reģistratūrā vai vietējā krodziņā. Tādējādi aplikācija ir sevišķi noderīga tiem, kas dodas ceļojumos.

HiNative” ir valodas apmācību programma, kas balstās uz jautājumu uzdošanu un atbilžu saņemšanu no tiem, kam apgūstamā valoda ir dzimtā.  Nāksies pārvarēt savus runas kompleksus, lai iesaistītos šajā lielajā sarunu platformā.  Te pieņemts uzskatīt, ka neviens jautājums un neviena tēma nav tik muļķīga, lai par to pasmīnētu vai ignorētu.

Avots: Mammām un Tētiem. Visu rakstu lasiet šeit.

Jauns Pasaules valstu un teritoriju nosaukumu atveidojumu saraksts

sebastian-hietsch-433306-unsplash

Photo by Sebastian Hietsch on Usplash

Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publiskota Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas informācija “Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā”. Šis saraksts veidots kā iepriekšējā saraksta (“Latvijas Vēstnesis”, 2006, 113. nr.) aktualizētā versija, precizējot vairāku valstu un galvaspilsētu, kā arī teritoriju un administratīvo centru nosaukumu atveidojumu pareizrakstību latviešu valodā atbilstoši jaunākajiem citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem.

Aktualizētais saraksts pieejams arī sadaļās “Noderīgi/Valstu un valodu nosaukumi” un “Komisijas/Latviešu valodas ekspertu komisija”.

Avots: Valsts valodas centrs

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?

rawpixel-651333-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvian Language and more 2019

img_1168Photo by Baltic Media

Travel and study together with your family or friends, invest in your self-development, and spend a fabulous time with your beloved ones.

August 16 – August 25, 2019

The leading Nordic-Baltic language service company Baltic Media, in cooperation with the University of Liepaja, offers an intensive Latvian language and culture program in the mesmerizing city of Liepaja, located on Latvia’s beautiful Baltic Sea coast.

Liepaja is a fantastic place to learn Latvian as it has everything from a beautiful seaside to market stalls offering fresh local produce to the Great Amber Concert Hall, a new architectural landmark of the city: www.latvia.travel/en/city/liepaja-8

This intensive Latvian language and culture program provides:

  • solid instruction in learning the Latvian language (28 academic hours) at two levels – beginners (A1) and pre-intermediate (B1);
  • specially designed course materials;
  • cultural activities, including tours of the city and movie séances at an outdoor cinema featuring Latvian movies;
  • 3 day/2 night weekend trip to a B&B with amber hunting along the sea coast and yoga on the beach.

mike-erskine-144525-unsplash

Photo by Mike Erskine on Unsplash

Cost:

  • 595 EUR includes tuition, course materials, coffee and snacks, cultural activities, tours, and a 3 day/2 night stay at a B&B (meals and yoga instruction included).
  • 200 EUR for person for those who want to participate only in the cultural activities (without tuition costs).
  • 575 EUR early bird special price if you enroll by April 30.

For more information, please e-mail us at: kursi@balticmedia.com.

We encourage you to pack your travel bag, bring along your friends, and spend 10 amazing days discovering the beauty of the Latvian language as well as the unique culture and nature of Latvia’s beautiful sea coast. It will be your best summer ever.

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs

Aizguvumi latviešu valodā

chris-lawton-236416-unsplash

Photo by Chris Lawton on Unsplash

Ikvienas tautas valodā ir vārdi vai jēdzieni, kas aizgūti no citām, visbiežāk kaimiņu tautu valodām. Arī latviešu valoda nav izņēmums. Veidojoties latviešu literārajai valodai, daudzi vārdi, jēdzieni un izteicieni vispirms tika aizgūti no to baltu tautu valodām, kuru saplūšanas rezultātā izveidojās latviešu etnoss.

Latviešu valodā visvairāk aizguvumu ir no vācu valodas, krievu valodas un angļu valodas. Tāpat ir internacionālie aizguvumi, kas aizgūti no senajām valodām un gandrīz visās valodās ir indentiski, kā arī ir aizguvumi no kaimiņu valodām – lietuviešu, igauņu.

Aizguvumi no vācu valodas jeb ģermānismi latviešu valodā ienāca galvenokārt 12. – 16. gadsimtā no viduslejasvācu un 16. – 19. gadsimtā no jaunaugšvācu valodas. Pie ģermānismiem, kas stabili iekļāvušies latviešu valodā, pieder, piemēram, vārdi: amats (Amt), bomis (Baum), brilles (Brille), dienests (Dienst), ēvele (Hövel), flīģelis (Flügel), glazūra (Glasur), glāze (Glas), kaste (Kasten), klucis(Kloz), krogs (Krõgh), kleita (Kleid), ķirsis (Kirsche), panna (Pfanne), pudele (Buddel), pīpe (Pipe), spainis (Span), stārķis (Storch), smēre (Schmiere), spēle (Spiel), stunda (Stunde), telts (Telt), zāģis(Säge), ziepes (Seife) un daudzi citi.

Aizguvumi no krievu valodas jeb rusicismi latviešu (latgaļu) valodā sastopami kopš 9. gadsimta. Taču kopš 18. gadsimta, līdz ar Latvijas teritorijas iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā, bet jo īpaši laikā no 1940. līdz 1991. gadam atrodoties PSRS sastāvā, krievu valodas ietekme uz latviešu valodu bija daudz spēcīgāka. No krievu mēles latviešu valodā aizgūti vārdi: bagāts (богатый), baranka (баранка), baznīca(божница), dārgs (дорогой), cena (цена), gads (год), grēks (грех), kāposti (капустa), krusts(крест), nedēļa (неделя), pagasts (погост), pagrabs (погреб), pīrāgs (пирог), pulks (полк), robeža (рубежа), svēts (святой), šinelis (шинель), sods (суд), soma (сумка), svētki (святки), zābaks(сапог), zvans (звон) un citi.

Lai gan daži aizguvumi no angļu valodas jeb anglicismi tika lietoti arī agrāk, to daudzums latviešu valodā strauji pieauga 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, attīstoties starptautiskajai saziņai un paplašinoties terminoloģijai. Latviešu valodā iesakņojušies anglicismi: adapteris (adapter), bizness(business), brīfings (briefing), displejs (display), dizains (design), ekskluzīvs (exclusive), fails (file), fitness (fitness), konference (conference), līzings (leasing), lokauts (lockout), meikaps (makeup), menedžeris (manager), ofiss (office), samits (summit), spams (spam), šovs (show), taimeris (timer), tops (top) un krietns skaits citu.

Pie grieķu izcelsmes internacionālismiem pieder vārdi: agronoms, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, ekonomika, filozofija, fizika, gramatika, koris, kritika, loģika, matemātika, orķestris, poēma, politika, teātris, tehnika, teorija, zona un citi. Savukārt latīņu cilmes ir vārdi: autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, forma, mode, operācija, progress, pulss, republika, revolūcija, summa, teksts, unikāls.

Autors Ervīns Jākobsons. Visu rakstu lasiet šeit.