Starptautiskajā pirmiedzīvotāju valodu gadā Latvijā aicina iepazīt lībiešu valodu

andrew-butler-325931-unsplash

Photo by Andrew Butler on Unsplash.

28. janvārī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2019. gads oficiāli tika pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu (International Year of Indigenous Languages).

Latvijā Valsts valodas likums nosaka, ka par pirmiedzīvotāju valodu tiek uzskatīta lībiešu valoda, un ka ir nepieciešama tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Līdz ar to UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina šogad iesaistīties tematiskā gada atzīmēšanā, līdzdarbojoties lībiešu un citu valstu pirmiedzīvotāju valodām veltītās aktivitātēs.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsver: “Latvijas seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – valoda Latvijā skanējusi jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Lai gan lībiešu valoda pieder somugru valodu saimei, tā atstājusi dziļas pēdas latviešu valodā un tās izloksnēs. Vienlaikus lībiešu valoda kā pirmiedzīvotāju valoda ir spējusi saglabāties cauri laikiem, un tā joprojām tiek runāta, pilnveidota un pārmantota. UNESCO Starptautiskais pirmiedzīvotāju valodu gads ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt šo Latvijas vienreizējo bagātību un pirmiedzīvotāju valodas visā pasaulē.”

Gada ietvaros, lai izceltu lībiešu valodu, plānoti vairāki pasākumi, piemēram, tradicionālie Lībiešu svētki Lībiešu tautas namā, lībiešu valodai un kultūrai veltīta konference, lībiešu valodu popularizējošu pasākuma cikls, kā arī šogad tiks atzīmēta Pētera Damberga, lībiešu valodas kopēja, literāta un kultūras darbinieka 110. dzimšanas diena.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

a-perry-1345882-unsplash

Photo by A Perry on Unsplash.

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – “Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.

Avots: Valsts valodas centrs. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

How Long Does It Take to Master Latvian?

dav

 

Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

question-2736480_1920

Image by Anemone123 on Pixabay

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Bonusā – daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vienādi vārdi – dažādas nozīmes

jelleke-vanooteghem-488228-unsplash

Photo by Jelleke Vanooteghem on Unsplash.

Eiropas valodās ir daudz līdzību: vienas valodas vārdam var būt tāda pati vai ļoti līdzīga izruna un nozīme kādā citā valodā. Tomēr šajā sadaļā mēs parādām dažus no t. s. viltusdraugiem, kur vārdi, kuriem ir līdzīga forma, dažādās valodās nozīmē pavisam ko citu, nekā jūs sagaidāt!

Avots: EDL. Visu rakstu lasiet šeit.

Word Language 1 Meaning Language 2 Meaning
aloud Dutch ancient English aloud
angel Dutch sting English angel
angel German fishing rod English angel
any English any Catalan year
arm Dutch poor English arm
bad Dutch bath English bad
bank Dutch cough English bank
barn Swedish children English barn
bat Polish whip English bat
beer Dutch bear English beer
berros Spanish watercress Portuguese scream
big Dutch baby pig English big
blubber Dutch mud English blubber
bra Swedish good English bra
brand Dutch fire English brand
brat Slovak brother English brat
burro Italian butter Spanish donkey
but Polish shoe English but
cap Romanian head English cap
car French because English car
chariot French trolley English chariot
chips French Crisps English chips / french fries
dobro Croation good Portuguese double; twice
door Dutch through English door
elf English elf German eleven
farmer English farmer Hungarian jeans
fart Swedish speed English fart
fart Polish good luck English fart
fast German almost English quick
Fisch – fiche German fish French sheet of paper
flint Swedish bald head English flint
four French oven English four
gap Swedish mouth English gap
gift English gift German poison
gift English gift Swedish married
gift English gift Norwegian poison
gland French acorn English gland
glass Swedish ice-cream English glass
grad German degree Bosnian city
gris Spanish grey Swedish pig
helmet Finnish pearls English helmet
home Finnish mould English home
home Catalan man English home
iki Lithuanian until Turkish two
kaka Icelandic cake Bulgarian an older sister
kind Icelandic sheep German child
kiss English kiss Swedish pee
largo Portuguese wide Spanish long
list Slovak a leaf English list
maize Latvian bread English corn
mås Swedish seagull Danish buttocks
matka Czech mother Finnish journey
matto Finnish carpet Italian crazy
otrok Slovene child Slovak slave
pain French bread English pain
panna Polish a single woman Italian cream
panna Finnish put Italian cream
pasta Italian noodles Polish toothpaste
penner Norwegian pens German tramp
plot Czech fence English plot
prego Italian you’re welcome Portuguese nail
privet Russian hello (привет) English name for a plant (genus Ligustrum)
rana Spanish frog Bulgarian wound
rana Romanian wound Spanish frog
rock Swedish coat German skirt
roof Dutch robbery English roof
rooster Dutch schedule English rooster
rot (рот) German red Russian mouth
rum Swedish room English rum
sale Italian salt English sale
sau German sow Norwegian (Nynorsk) sheep
seis Finnish stop! Spanish six
sky Swedish gravy English sky
slim Dutch smart English slim
stol (стол) Russian table Bulgarian chair
sugar Basque flame English sugar
sugar Romanian baby (0-12 months old) English sugar
tak Danish Thank you Polish Yes
tie Finnish way; road English tie
tuna Spanish cactus English tuna
tuna Czech ton (a unit of weight) English tuna
vela Spanish candle Italian sail
worst Dutch sausage English worst

Vai Tu zini, kādā izloksnē runā Tavā novadā? Šajā kartē viss skaidri parādīts!

auto-draft-57a71e923c7b7

Photo from Wikimedia Commons

Latvija, lai arī maza valsts, ir krāšņa savā dažādībā – katram novadam mazliet citas tradīcijas, cilvēkiem dažādi paradumi, un arī valodiņa – katrā Latvijas nostūrī mazliet citādāk skan… Latviešu valodas eksperti no Lingvopedia izveidojuši pārskatāmu karti, kurā redzams – kādā dialektā tad Latvijas novados runā!

Saskaņā ar valodnieku sacīto, Latvijā ir trīs pamata dialekti un vairākas izloksnes. Kurzemes ziemeļu daļā un Vidzemē tuvāk jūrai runā Lībiskajā dialektā. Latgalē, kur pieņemts teikt – runā latgaliski -, patiesībā ir Augšzemnieku dialekts, kurā turklāt runā arī lielā daļā Vidzemes. Dialektā gan ietilpst daudz un dažādas izloksnes – ne velti pat Latgalē pašā atzīst – dažādos novados “latgaliešu valoda” skan citādāk, un arī vietvārdi ir atšķirīgi. Savukārt Latvijas vidienē (kādi brīnumi 🙂 ) runā Vidus dialektā. Šim dialektam par pamatu ir arī radusies latviešu literārā valoda jeb tā, kuru pierasts dzirdēt radio, televīzijā un publiskos pasākumos.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstiet šeit.