Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,”  saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

Advertisements

Pietiks ar angļu valodu vien: pieci izplatīti mīti par ceļošanu

alice-donovan-rouse-199230-unsplash

Photo by Alice Donovan Rouse on Unsplash

Ir neskaitāmi daudz mazu detaļu, kas veido izcilu ceļojumu, taču to jau saknē var padarīt nebaudāmu dažādi greizi pieņēmumi, kurus steidzami vajadzētu izmest no galvas. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar “Trip Advisor” minētajiem mītiem, kas neļauj izbaudīt unikālo pieredzi visā pilnībā.

Ceļot ir dārgi

Saprotams, ceļošana prasa ievērojamus līdzekļus, taču summas nebūt nav tik kosmiskas, ja izpētē ieliek vairāk laika. Ir iespējams ilgstoši meklēt lētākās biļetes, apsvērt autobusu vai prāmju variantus, jo lidošana taču nav vienīgais veids, mēģināt noķert īsto brīdi viesnīcu piedāvājumam, pārvietoties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai mašīnu, nedoties ēst katrā restorānā, kas iekrīt acīs, bet gan apjautāt vietējos par izdevīgāko cenu vietām. Tāpat pilsētās ir bezmaksas apskates objekti, atlaides studentiem un senioriem. Naktsmājas var arī dalīt ar citiem ceļotājiem, lai ietaupītu līdzekļus.

Vienatnē nav droši

Ja dodies ceļojumā vienatnē, nenoliedzami, ir dubultā svarīgi ievērot drošības pasākumus, taču tu vari gūt unikālu pieredzi, kuru atņem ceļošana grupā. Vienmēr svarīgi turēt kādu lietas kursā par savām atrašanās vietām un gaitām, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tevi meklēt. Taču ceļojums vienatnē ļauj iepazīt arī sevi jaunā gaismā – tev ne uz vienu nav jāpaļaujas, vari darīt, ko sirds vēlas, kā arī būsi spiests izkāpt no komforzonas, kas nereti dzīvē ir pat ļoti nepieciešams.

Pietiks tikai ar angļu valodu

Taisnība, ka lielā daļā pasaules valstu cilvēki runā un saprot angļu valodu, kuru daudzi apgūst jau no skolas laikiem, taču nekad nevajadzētu par zemu novērtēt valodas barjeru. Ņemsim par piemēru Spāniju – lielajās pilsētās, piemēram, Madridē vai Barselonā lielām grūtībām spāņu valodas nezinātājiem nebūs, taču pilnībā cits stāsts ir par mazākiem reģioniem un pilsētām, kurās šķietami tik populāro valodu visi nepārzina.

Tieši tāpēc pirms ceļojuma vienmēr vērts saglabāt telefonā vai uzrakstīt piezīmju blociņā populārākās frāzes, kas ceļotājiem var noderēt. Vietējie būs daudz laipnāki un atvērtāki, redzot, ka kaut vai centies kaut ko pateikt viņu valodā, tādējādi izrādot cieņu. Arī tad, ja valoda būs pavisam lauzta, liela iespēja, ka šis cilvēks kaut nedaudz tevi sapratīs, tāpēc būsi par solīti tuvāk kārotās atbildes saņemšanai.

Palikt pie kāda ir bīstami

Ir cilvēki, kuri regulāri izmanto, piemēram, “Airbnb” vai “kaučsērfinga” pakalpojumus, kuri paredz dzīvošanu kāda vietējā mājoklī, savukārt otra daļa ir pret šādām naktsmītnēm – viņi tās sauc par nedrošām. Taisnība, ka tu nekad nevari zināt, kāds ir šī konkrētā mājokļa saimnieks un kādi ir viņa nolūki, tāpēc pirms tam ieteicams veikt padziļinātāku izpēti par šo cilvēku, lasīt atsauksmes un tamlīdzīgi. Tāpat vērts apjautāt draugus un paziņas, kuri konkrētajā galamērķī pie kāda palikuši. Ja šiem cilvēkiem uzticies un viņu pieredze bijusi pozitīva, varēsi ne tikai ietaupīt finansiālos līdzekļus, bet arī labākajā gadījumā dabūt vietējo gidu, kurš labprāt izstāstīs par interesantām vietām, kuras paliek aiz tūrisma ceļvežiem.

“Man nav laika”

Ne visi cilvēki savas brīvās gada dienas pavada ceļojumos, taču liela daļa gan. Ja katru gadu decembra nogalē tavā atvaļinājumu ailītē ir paliels cipars ar neizņemtajām dienām, ļoti iespējams, esi nonācis šī mīta valgos. Ne vienmēr jādodas garos ceļojumos – interesantu ceļojumu uz tuvām kaimiņvalstīm vari izplānot pavisam ātri, aizokēna iepazīšanu atstājot citai reizei.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ukrainas prezidents parakstījis likumu par valsts valodu

gareth-harper-128701-unsplash

Photo by Gareth Harper on Unsplash

Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis jauno likumu par valsts valodu. Tas paredz obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašvaldību darbā, kā arī publiskajā vidē. 

Porošenko pēc likuma parakstīšanas uzsvēra, ka tas neierobežo mazākumtautību tiesības. Ukraiņiem vienīgi tiek nodrošinātas tiesības klausīties ukraiņu dziesmas Ukrainas radio, skatīties ukraiņu filmas un lasīt ukraiņu grāmatas.

Savukārt vietējie mediji atgādina, ka turpmāk valsts valoda būs obligāti jāzina augstākajām valsts amatpersonām, tostarp prezidentam, premjerministram, ministriem un deputātiem, kā arī pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem.

Ukraiņu valoda būs jālieto izglītībā, zinātnē, kultūrā un daudzās citās publiskās darbības jomās. Arī privātajiem uzņēmējiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem būs jāsniedz valsts valodā, un tās zināšanas būs viens no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai. Likums neattieksies vienīgi uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izlasi, ja apsver iespēju kļūt par svešvalodu pasniedzēju

icons8-team-1221953-unsplash

Photo by Icons8 team on Unsplash

Vai esi domājis par to, ka varētu kļūt par valodu pasniedzēju, bet neesi par to īsti pārliecināts? Statistikas dati liecina, ka jaunas valodas vēlas apgūt arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē un šī profesija ir un būs viena no pieprasītākajām darba tirgū. Ja vēl neesi izlēmis par labu šai profesijai, izlasi, kādas priekšrocības ir valodu pasniedzējiem un varbūt tās jums liks pārdomāt. 🙂

  1. Savu darba laiku organizē Tu pats. Pasniedzējiem ir tā priekšrocība, ka nodarbību laikus var pakārtot citiem darbiem vai ieplānot tikai tajās dienās, kad ir vēlme strādāt.
  2. Valodu pasniedzēji var strādāt no mājām. Tās var būt gan individuālas nodarbības, gan Skype nodarbības.
  3. Valodu pasniedzēji, kas pasniedz Skype valodu nodarbības, var strādāt no jebkuras vietas.
  4. Valodu pasniegšana ir ļoti interesants un radošs darbs – garlaicīgi nebūs.
  5. Ja mācīsi valodu ārzemniekiem, satiksi lieliskus un interesantus cilvēkus no visas pasaules un iepazīsi viņu kultūru.
  6. Valodu pasniedzēja darbs ir ļoti labi apmaksāts. Pasniedzēji ar lielu pieredzi un labu reputāciju var pelnīt sākot no EUR 20/h.
  7. Gandarījuma sajūta par katru studentu, kurš pēc nodarbībām Jums pateiksies apgūtajā svešavalodā 🙂

Ja vēlies kļūt par valodu pasniedzēju – nebaidies, mēģini un Tev izdosies! 🙂

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

donau_dampfschiffahrts_elektrizitaten_hauptbetriebswerk_bauunterbeamten_gesellschaft-kas-ir-eiropas-valodu-garakie-vardi-55eec63d7343a-e1441711823266

Photo by europeisnotdead.files.wordpress.com

Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.

Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.

Donau­dampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;

Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;

Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);

Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas (somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;

Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;

Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;

Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;

Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus (igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;

Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose (lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;

Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.

Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valoda mūsdienās: mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties

jon-tyson-518780-unsplash

Photo by Jon Tyson on Unsplash

“Valoda nav gluži instruments, ko līdzīgi kā āmuru vai knaibles varam nolikt plauktā, ar to ir jāsadzīvo ikdienā, valoda vairāk spēj darīt ar mums, nekā mēs ar valodu. Skatāmies uz valodu ne tik daudz kā instrumentu, bet kā uz kopdzīves partneri,” vērtē Ieva Kolmane.

Valodas filozofijas pētījumu pamatā ir valodas daba, tās attiecības ar pasauli un cilvēku, kurš apraksta realitāti caur valodu – tās ir sarežģītas un mainīgas attiecības, kuras atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā. Par to, kā varam izmantot valodas filozofijas atziņas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane un sociolingviste, vadošā pētniece Latvijas Okupācijas muzeja valodas pētniecības projektā Vineta Poriņa.

  • “Valodai ir daudz definīciju, jo tā ir ļoti mainīga. Līdzība, kas man ienāca prātā – valoda ir kā kārtaina torte. Valoda spēj reizē darīt ārkārtīgi daudz. Valodas filozofija staigā apkārt tortei, fokusējas uz kādu noteiktu aspektu, nav iespējams tvert visu uzreiz. Tāpēc definīcuju tik daudz,” turpina Ieva Kolmane.
  • “Sociolingvistikā valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet tā arī simbolizē valodas izvēlēs situācijās valstī dzīvojošo cilvēku ekonomiskās un politiskās attiecības,” norāda Vineta Poriņa. Piemēram, tas attiecas uz divvalodības situāciju Latvijā.
  • Būtisks ir laiks, ko mazbērni pavada kopā ar vecvecākiem, tas nodot senākas valodas lietas tālāk. Tas vairo vārda mūža ilgumu. Mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties.

“Valodā tāpat kā kultūrā nav nekā nejauša, dzīvo tas, kam ir kaut kāda iemesla dēļ jābūt. Valoda kā daba un kultūra necieš tukšumu, ja ir kas nevajadzīgs, tas iznīkst pats no sevis,” noarāda Ieva Kolmane, runājot par jaunvārdu vai akcijā “Gada vārds un nevārds” izraudzīto vārdu ienākšanu ikdienā.

  • “Lai valodu uzturētu dzīvu un attiecības uzturētu dzīvas, vajag sarunāties un vajag gribēt sarunāties. Digitālais laikmets ievieš savas izmaiņas, ja sazinies ar īsziņām pārsvarā, tas nekustina valodu pilnībā,” komentē Ieva Kolmane. “Valodu vajag zināt, jo caur valodu vari izstāstīt pats sev, kas noticis. Tas ir svarīgais stāsta aspekts. No tā, ko izstāstām paši sev, veidojam savas atmiņas, tauta veido vēsturisko atmiņu.”

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.