Valoda mūsdienās: mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties

jon-tyson-518780-unsplash

Photo by Jon Tyson on Unsplash

“Valoda nav gluži instruments, ko līdzīgi kā āmuru vai knaibles varam nolikt plauktā, ar to ir jāsadzīvo ikdienā, valoda vairāk spēj darīt ar mums, nekā mēs ar valodu. Skatāmies uz valodu ne tik daudz kā instrumentu, bet kā uz kopdzīves partneri,” vērtē Ieva Kolmane.

Valodas filozofijas pētījumu pamatā ir valodas daba, tās attiecības ar pasauli un cilvēku, kurš apraksta realitāti caur valodu – tās ir sarežģītas un mainīgas attiecības, kuras atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā. Par to, kā varam izmantot valodas filozofijas atziņas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane un sociolingviste, vadošā pētniece Latvijas Okupācijas muzeja valodas pētniecības projektā Vineta Poriņa.

  • “Valodai ir daudz definīciju, jo tā ir ļoti mainīga. Līdzība, kas man ienāca prātā – valoda ir kā kārtaina torte. Valoda spēj reizē darīt ārkārtīgi daudz. Valodas filozofija staigā apkārt tortei, fokusējas uz kādu noteiktu aspektu, nav iespējams tvert visu uzreiz. Tāpēc definīcuju tik daudz,” turpina Ieva Kolmane.
  • “Sociolingvistikā valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet tā arī simbolizē valodas izvēlēs situācijās valstī dzīvojošo cilvēku ekonomiskās un politiskās attiecības,” norāda Vineta Poriņa. Piemēram, tas attiecas uz divvalodības situāciju Latvijā.
  • Būtisks ir laiks, ko mazbērni pavada kopā ar vecvecākiem, tas nodot senākas valodas lietas tālāk. Tas vairo vārda mūža ilgumu. Mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties.

“Valodā tāpat kā kultūrā nav nekā nejauša, dzīvo tas, kam ir kaut kāda iemesla dēļ jābūt. Valoda kā daba un kultūra necieš tukšumu, ja ir kas nevajadzīgs, tas iznīkst pats no sevis,” noarāda Ieva Kolmane, runājot par jaunvārdu vai akcijā “Gada vārds un nevārds” izraudzīto vārdu ienākšanu ikdienā.

  • “Lai valodu uzturētu dzīvu un attiecības uzturētu dzīvas, vajag sarunāties un vajag gribēt sarunāties. Digitālais laikmets ievieš savas izmaiņas, ja sazinies ar īsziņām pārsvarā, tas nekustina valodu pilnībā,” komentē Ieva Kolmane. “Valodu vajag zināt, jo caur valodu vari izstāstīt pats sev, kas noticis. Tas ir svarīgais stāsta aspekts. No tā, ko izstāstām paši sev, veidojam savas atmiņas, tauta veido vēsturisko atmiņu.”

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Advertisements