Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas

david-svihovec-Gd6hKygUGi8-unsplash

Google savā tulkošanas lietotnē Google Translate plaši atjaunina kameras funkciju. Jaunā programmas versija sniedz atbalstu 60 jaunām valodām, tulko tekstu precīzāk, atjaunina jau esošos tulkošanas modeļus, dažos gadījumos samazinot kļūdu skaitu gala tulkojumos līdz pat 85%.

Šie ir lieliski jaunumi ikvienam Google Translate lietotājam, kas tulko tekstus, izmantojot, piemēram, viedtālruņa kameru. Līdz šim par šo funkciju bijušas visai sliktas atsauksmes zemās kvalitātes tulkojumu dēļ, uzkrītoša interfeisa un salīdzinoši maz valodām. Ar jauno atjauninājumu Google centusies novērst šīs 3 problēmas.

Atjauninājumu pamatā ir Google mākslīgā intelekta metožu integrācija, kas pazīstama kā neirālā mašīntulkošana (NMT). Šie modeļi ir iestrādāti Google Lens un Translate Web versijā, taču tagad tie atbalsta kameras izmantošanu bez attēla uzņemšanas.

Atjauninājumā tiek atbalstītas šādas jaunas valodas: afrikāņu, arābu, bengāļu, igauņu, grieķu, hindu, kurdu, latīņu, latviešu, malajiešu, mongoļu, nepāliešu, persiešu, slovēņu, taivāniešu, vjetnamiešu, velsiešu, un citas. Pilnu 88 valodu sarakstu, kas tagad tiek atbalstīts, var apskatīt šeit.

Atjauninātā programmas versija arī automātiski noteiks, kādu valodu tā izskata, kas ir parocīgi, ja ceļojat reģionā, kur bieži lieto vairākas valodas.

Avots: Notepad.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Översättningsbyrå

2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash

Latvijā 2017.gada nogalē 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018.gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Apkopotie dati liecina, ka Vidzemē 89,2% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, Kurzemē – 76,4 %, Pierīgā – 75,2%, bet Zemgalē – 72,8%, kamēr Latgalē un Rīgā mazāk nekā 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu – attiecīgi 41,4% un 43%.

Salīdzinot ar 2000. gadu, visos reģionos ir nedaudz pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, visvairāk – Pierīgā (par 4,6 procentpunktiem). Visos reģionos ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir krievu, visbūtiskāk –-Rīgā (par 1,6 procentpunktiem) un Pierīgā (par 2,9 procentpunktiem). Latgalē tas ir palicis nemainīgs.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017.gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011.gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011.gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017.gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. Vienlaikus 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, bet 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, bet Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Krievu valodā mājās sarunājas apmēram 45% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, bet jaunākās vecuma grupās krievu valodas lietojums mājās nepārsniedz 40%.

2017. un 2018.gadā Centrālā statistikas pārvalde organizēja ārējās migrācijas aptauju ar mērķi iegūt papildu informāciju par migrācijas plūsmām. Uzklausot datu lietotāju vajadzības, aptaujā tika uzdoti jautājumi par valodām – dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī svešvalodu prasmēm.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.