Kad cilvēks dzer zupu. Kādus latviešu valodas knifus ārvalstu studentiem apgūt visgrūtāk

thought-catalog-505eectW54k-unsplash (2)

“Apgūstot latviešu valodu, ārvalstu studenti iepazīst arī Latviju, mūsu tradīciju un kultūru,” saka Inga Laizāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja. Viņa māca latviešu valodu ārvalstu studentiem, kuri Latvijā apgūst medicīnu. Šovasar ieguvusi doktora grādu, Liepājas Universitātē aizstāvot promocijas darbu “Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās”.

Latviešu valodas apmācībai ir trīs dažādas metodikas atkarībā no tā, kam māca: latviešu valodu var mācīt kā dzimto valodu vai kā otro valodu – šī metodika pārsvarā tiek izmantota, apmācot Latvijā pastāvīgi dzīvojošos cittautiešus.

Trešā metode ir latviešu valodas mācīšana ārvalstniekiem.

Šis valodas apguves veids tiek izmantots, gan mācot latviešu valodu ārpus Latvijas, gan tepat, ja valodu mācās ārvalstnieki, kas mūsu valstī neplāno uzturēties ilgstoši. Tieši šajā jomā strādā I. Laizāne, kaut viņas darbības lauks ir vēl specifiskāks: viņa māca tieši medicīnā vai zob­ārstniecībā izmantojamu latviešu valodu. Medicīnas studentiem, kas ieradušies no ārvalstīm, latviešu valodas apguve ir obligāta, jo mācību laikā un arī valsts eksāmenā jāspēj latviski sarunāties ar pacientu.

“Sākt darbu ar šiem ārvalstu studentiem bija diezgan liels izaicinājums,” neslēpj I. Laizāne. “Jo bija jāiemācās latviski visu iekšējo orgānu sīkāko daļiņu un kaulu nosaukumi. Parasti tos zina tikai mediķi. Kamēr latviešu valoda nav apgūta, sarunājos ar studentiem angliski. Tas nozīmē, ka visi medicīniskie termini bija jāapgūst arī angļu valodā.”

Pazūd mīkstinājumi

Pirms uzsākt medicīnas terminu apguvi, ārvalstniekiem tomēr jāiemācās mūsu valsts valodas pamati, lai viņi spētu kaut vai iepirkties tirgū.

Vispirms ārzemniekam māca latviešu alfabētu un skaņu izrunu, jo sevišķi uzmanību pievēršot garumzīmēm un mīkstinājumiem.

“Nezinu, vai studenti ir slinki vai neuzmanīgi, taču, pat pārrak­stot vārdus, kur ir garumzīmes vai mīkstinājumi, viņi mēdz aizmirst tās uzrak­stīt,” teic I. Laizāne.

Pēc tam jau mācās vienkāršus teikumus – “es esmu students”, “es esmu no Zviedrijas”, “es dzīvoju Latvijā”. Pamazām tiek mācīti darbības vārdi un lietvārdi dažādos locījumos. Mācības notiek nelielās grupās – tajās ir astoņi līdz desmit studenti.

Gadās gan, ka ārvalstnieki sūdzas, ka par ārstniecības tēmām viņi spēj sarunāties, taču par sadzīviskām tēmām ne.

Savukārt sarunās ar pacientu problēmas mēdz sagādāt tas, ka pacienti mēdz runāt ļoti ātri vai vēlas izstāstīt teju visu dzīves stāstu un students nesaprot, kam tieši viņam kā mediķim jāpievērš uzmanība.

Labāk apgūt latviešu valodu liedz salīdzinoši nelielais latviešu valodas stundu skaits:

pirmajā semestrī latviešu valodu mācās vienu reizi, otrajā semestrī – divreiz nedēļā, bet pēc tam stundu skaits atkal sarūk. “Tomēr, ja gribēšana un varēšana labāk iemācīties latviešu valodu ir liela, viņi paši var meklēt vēl kādus studiju kursus, privātstundas, atrast latviešu draugus,” saka I. Laizāne.

Visgrūtākais locījums – akuzatīvs

Promocijas darbā valodniece atspoguļo, ar kādām grūtībām saskaras ārvalstnieki, mācoties latviešu valodu. “Ja runājam par izrunu, tad ļoti bieži viņiem ir grūtības ar burta “c” izrunu, ko izrunā kā “k”, jo tā tas ir angļu valodā. Tāpēc saka nevis “locītava”, bet “lokītava”; nevis “cilvēks”, bet “kilvēks”, nevis “ēdnīca”, bet “ēdnīka”. Dažiem šķiet neiespējami to “izsist” no galvas.

Savukārt ar locījumiem biežāk problēmas ir zviedriem un angļiem, viņiem ir nereāli saprast, kas vispār ir akuzatīvs vai datīvs.

Abus šos locījumus mēdz jaukt. Savukārt vāciešiem to saprast ir mazliet vieglāk, jo viņu dzimtajā valodā arī ir locījumi. Man šķiet, ka visgrūtāk uztveramais ārvalstniekiem ir akuzatīvs. Piemēram, viņi, visticamāk, teiks: “Es dzeru kafija” vai “ēdu maize”.

Visiem ārvalstniekiem vieglāk ir uztvert ģenitīvu, jo tas visur ir acu priekšā – “Dzirnavu iela”, “sēņu zupa”. Gadās arī, ka jūk vārdu nozīmes, piemēram, saka “dzeru zupu”, kaut tas varētu būt arī atkarīgs no valsts, no kuras students nāk. Varbūt dažās kultūrās zupu tiešām dzer,” stāsta I. Laizāne.

Vieglāk latviešu valodu apgūst tie ārzemnieki, kuri jau māk vēl kādu svešvalodu, nevis tikai savu dzimto valodu.

Dažas lietas mūsu pašu valodas lietojumā ārvalstniekus pārsteidz, piemēram, tas, cik bieži sasveicinoties lietojam vārdu “Čau”.

Trūkst specifisku mācību līdzekļu

Promocijas darbā I. Laizāne ne tikai aprakstījusi pieredzi darbā ar ārvalstniekiem, bet arī pētījusi, kā kopumā attīstījusies latviešu valodas apguve kā svešvaloda. Tā aizsākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, taču ne jau Latvijā, bet gan trimdā. Te par latviešu valodas mācīšanu ārvalstniekiem sāka domāt tikai astoņdesmito gadu beigās, kad latviešu valodas loma pieauga. Arī tajā laikā te jau bija ārvalstu studenti.

“Šo gadu laikā ļoti pieaudzis gan ārvalstu studentu skaits, gan valstis, ko viņi pārstāv,” stāsta I. Laizāne. “Sākotnēji Stradiņa universitātē bija studenti no vairāk nekā piecām valstīm, bet šobrīd pie mums mācās studenti no vairāk nekā 50 valstīm.”

Pagājušā gadsimta beigās pat nav bijis mācību līdzekļu.

Pasniedzēji izmantojuši vietējiem krievvalodīgajiem paredzētos, tos adaptējot, kā arī pārņēmuši to pasniedzēju pieredzi, kuri kā svešvalodu māca, piemēram, angļu valodu. Dažbrīd pat latviešu valodu mācīja kā dzimto valodu, jo nebija īsti skaidrs, “ko tad darīt ar ārvalstniekiem”.

Savukārt šobrīd ir ļoti daudz vārdnīcu, gramatikas mācību grāmatu, kas tieši paredzētas ārvalstniekiem, tāpat ir daudz resursu internetā. I. Laizāne vērtē, ka attīstība notikusi ļoti strauji. Arī viņa pati kopā ar kolēģi izveidojusi mācību līdzekli “Latviešu valoda zobārstniecībā”.

Mācību līdzekļu klāsts ir vēl viens aspekts, ko I. Laizāne pētījusi promocijas darbā. “Veicot pētījumu, noskaidroju, kādi mācību līdzekļi ir, kādu auditoriju ar tiem var “nosegt” un kas trūkst, tātad kas būtu jāveido.

Secināju, ka ir diezgan daudz mācību līdzekļu, kas domāti vispārīgai latviešu valodas apguvei, bet specifisku trūkst.

Piemēram, topošajiem mediķiem to nebija, kamēr pašas neradījām. Iepriekš pasniedzēji izmantoja pašu veidotus mācību materiālus. Domāju, Rīgas Tehniskajā universitātē varētu būt līdzīga problēma, ka trūkst mācību līdzekļu ar inženiertehniskiem terminiem. Nav arī mācību līdzekļu tiem ārvalstniekiem, kas latviešu valodu vēlas apgūt augstākajā – C – līmenī,” stāsta I. Laizāne. Viņa atzīst: ārzemnieku, kuri latviešu valodu apgūst augstākajā līmenī, ir maz, tomēr valsts interesēs būtu gādāt, lai šiem latviešu valodas apguves entuziastiem būtu pieejami mācību materiāli.

Gandarījuma un sāpju brīži

Vaicāta, ar ko latviešu valodas kā otrās valodas mācīšana atšķiras no latviešu valodas kā svešvalodas apguves, I. Laizāne skaidro: no vietējiem cittautiešiem tiek sagaidīts, ka viņi valsts valodu iemācīsies tādā līmenī, lai varētu latviski komunicēt arī valsts iestādēs, pilnvērtīgi piedalīties visās sarunās.

“Līdz ar to mācīšanās ir dziļāka un niansētāka,” saka I. Laizāne. Viņa piebilst: ir gan gadījumi, kad arī ārvalstnieki latviešu valodu apgūst otrās vai pat dzimtās valodas līmenī.

Ir arī tādi ārvalstnieki, kuri aizraujas ar latviešu valodu un kultūru,

pat iegūst augsto C2 latviešu valodas prasmes līmeni un spēj komunicēt latviski tā, it kā tā būtu viņu dzimtā valoda.

Kā I. Laizāne pati nonāca līdz valodas mācīšanai ārvalstniekiem? Pēc filoloģijas maģistra grāda iegūšanas Latvijas Universitātē strādāja par žurnālisti un redaktori, taču 2008. gadā uzaicināta RSU aizvietot kādu pasniedzēju. Pamazām kļuvusi par pastāvīgu universitātes docētāju un iestājusies arī doktorantūrā.

Jautāta, kādi ir gandarījuma brīži pasniedzējas darbā, I. Laizāne atbild: “Tie ir tad, kad redzu, ka mani studenti spēj uzturēt kaut neilgu sarunu ar latvieti tā, ka latvietis nepāriet uz angļu vai krievu valodu. Vai kad studenti paši priecīgi stāsta, ka taksometra šoferis pareizi sapratis, kur viņu vajag aizvest, vai arī bijusi veiksmīga saruna ar pacientu.”

Savukārt “lielā sāpe” pasniedzējai ir tad, ka students sūdzas: gribējis runāt ar pacientu latviski, taču slimnieks atbildējis tikai krieviski un nav gribējis vai spējis sarunāties latviski. “Tādās situācijās students ir bezspēcīgs un vīlies. Man negribas viņus motivēt mācīties arī krievu valodu, jo atrodamies Latvijā, tomēr daļa paši nonāk pie secinājuma, ka vērts mācīties arī krievu valodu,” saka I. Laizāne.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

pille-riin-priske-t6atIehVLTU-unsplash

Kādā valodā runā Igaunijas iedzīvotāji? Latviešiem protams nav divreiz jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, taču ļoti daudziem pasaules apceļotājiem tas patiešām ir jautājums!

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Igauņi ļoti lepojas ar savu valodu, cenšoties to stiprināt gan atzīmējot Dzimtās valodas dienu, gan organizējot dažādus ar valodu saistītus pasākumus, tādējādi uzsverot tās svarīgumu. Kā mēs zinām pirms Igaunija izveidoja savu valstisko neatkarību, 20 gs. sākumā, tās zemi regulāri iekaroja un okupēja dažādas lielvalstis, pakļaujot tautu savām varām, kad pamatnācija nemācēja nedz rakstīt nedz lasīt, un neskatoties uz to, šī pavisam skaitliski nelielā tautiņa, kas pamatā cēlusies no lauku iedzīvotājiem, ir spējusi saglabāt un izkopt savu valodu un savu nāciju, atšķirībā no daudzām citām nelielajām tautiņām, kā piemēram prūši.

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās. Pateicoties šim apstāklim, apceļot Igauniju ir visnotaļ vienkārši pat tad, ja Jūs nepārvaldat igauņu valodu. Hо aitäh (Paldies!) – pateikt šo vienkāršo frāzi nekad nekaitēs!

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Avots: Visit Estonia. Visu rakstu lasiet šeit.

Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to,  kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām

Baltic Media Valodu mācību centrs ietilpst uzņēmumā SIA Baltic Media Ltd un ir viens no koncerna uzņēmumiem Baltic Media valodu pakalpojumu uzņēmumu grupā ar Latvijā un Zviedrijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Koncerna uzņēmumi darbojas Ziemeļeiropas tirgos kopš 1991. gada  un sniedz tulkošanas un citus valodu pakalpojumus globāli, specializējoties Ziemeļeiropas valodās.

“Baltic Media” ir ISO sertificēta vadoša digitālās tulkojumu un lokalizācijas aģentūra Ziemeļeiropā, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.
Uzņēmuma vadība un biroja personāls ir ar augstāko lingvistisko izglītību un doktora grādiem valodniecībā un kompetenci filoloģijā un daudzvalodu komunikācijā. 
Tulkojumi un citu valodu pakalpojumi tulkošanas  birojā SIA „Baltic Media Ltd.” tiek veikti augstā profesionālā līmenī, izmantojot vienīgi profesionālus tulkotājus. 

Koalīcija vienojas par pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos

anita-jankovic-162ppyjclxM-unsplash.jpg
Koalīcijas sadarbības padome, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, vienojās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, paziņojumā medijiem informēja Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka “šī vēl ir tikai vienošanās”, bet ļoti svarīga, vēsturiska vienošanās.

“Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk,” solīja Dzintars.

NA sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums.

Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai.

KONTEKSTS: 

NA vērsa uzmanību uz situāciju, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

Pašlaik likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā  vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Savukārt pērn aprīlī Satversmes tiesa atzina šīs Izglītības likuma normas par atbilstošiem Satversmei.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Iznākusi eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jaunā grāmata

kaspars-upmanis-bl4O2efIQ3Y-unsplash

Latvijas Kultūras akadēmijā 17. septembrī atvēršanas svētkus piedzīvoja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jaunā grāmata “The Singer of Songs. On Cognitive Schemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs”, kas izdota apgādā “Zinātne”.

Grāmata veltīta “Pagātnes un tagadnes manas zemes dziedātājiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas Neatkarības deklarācijas simtgadi,” Savā “Facebook” kontā raksta eksprezidente.

Grāmatas, kas rakstīta angļu valodā, nolūks ir uzskatāmi demonstrēt, ka bez liriskās tautas dzejas izpratnes nav iespējams izprast mutvārdu daiļrades dziļāko būtību, lai arī starptautiskā pētniecība parasti pievērsusies tikai episkiem dziedājumiem, balāžu tradīcijām un mītiem.

Sējumā sešās nodaļās analizēti garāko dziesmu ceri no plašā precību dziesmu tematiskā cikla, rādot kā garākās dziesmas gan vadās pēc tām īpatnējām uzbūves shēmām, gan arī satur fragmentus vai moduļus, kas atrodami citviet dainu pūrā kā atsevišķas četrrindes vai sešrindes.

Dziesmas citētas oriģinālā, līdz ar tulkojumiem angļu valodā, vairākām dziesmām iekļautas arī melodijas.

Grāmatas atvēršanas svētkos klāt bija arī pašreizējais prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā pauda, ka gan Vīķe-Freiberga pati, gan šī grāmata aptver visus trīs aspektus – politisko, sabiedrisko un zinātnisko.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Nācis klajā Māras Zālītes dzejas krājums ķīniešu valodā

eric-muhr-nMddTqxs4WM-unsplash (1)
Māras Zālītes dzejas krājums “15 dzejoļi” tikko nācis klajā. Tas ir pirmais latviešu autora darbu atdzejojums ķīniešu valodā. To ar savu specifisku tulkošanas stratēģiju kopā atdzejojuši sinologi Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs un ķīniešu dzejnieks un tulkotājs Lui Huižu.
Māras Zālītes dzejas krājums ķīniešu valodāBaiba Kušķe

Sajust, kā latviešu dzeja materializējas ķīniešu valodā, ir ļoti fascinējoši – atzīst sinoloģe Ieva Lapiņa. Viņiem bijusi sava atdzejošanas stratēģija, ko varētu raksturot kā trīspakāpju tulkošanu.

“Tas pirmais iespaids, ka man patīk, kā tas izskatās! Nu ne jau velti tās ķīnzīmes tiek zīmētas kaligrāfiski. Tiešām ļoti patīk, kā tie dzejoļi izskatās, bet, kā tie izklausās – es neesmu vēl dzirdējusi,” savus pirmos iespaidus par krājumu raksturo Māra Zālīte.

Vizuāli tā ir neliela, bronzīgi zeltaina grāmatiņa, kuras katrā atvērumā var izlasīt dzejoli latviešu valodā un turpat novērtēt, kāds tas izskatās, pārvērsts hieroglifos jeb ķīnzīmēs.

“Pirms gada Māra Zālīte mani uzrunāja ar lūgumu, lai es iztulkotu dažus dzejoļus, ko bija domāts nolasīt ķīniešu valodā Ķīnā. Es mazliet apjuku, jo mana pārliecība ir, ka jātulko uz savu dzimto valodu, tas izdodas vislabāk, un tad man radās cita ideja,” stāsta Ieva Lapiņa.

Ieva Lapiņa un Frans Kraushārs

Tā kā Latvijā nevienu ķīnieti, kurš varētu paveikt šo darbu, Ieva Lapiņa neatrada, viņai radās ideja uzrunāt Vācijā iepazīto ķīniešu dzejnieku, ģermānistu Liu Huižu un par vidutāju aicināt savu dzīvesbiedru Franku Kraushāru, kura dzimtā valoda ir vācu.

Tādējādi Franks atdzejoja dzejoļus vāciski, Ieva izveidoja interlineāro tulkojumu vāciski, bet Liu Huižu, balstoties uz šo materiālu, veica galveno tulkojumu ķīniski.

Franks Kraushārs ir pieredzējis Ķīnas lirikas atdzejotājs vācu valodā, bet latviešu lirikas atdzeja vāciski viņam bija jauna pieredze.

“Nu, protams, ka es arī tulkojot centos iejusties tās valodas formā, mēģināju arī pārnest ritmu,” atklāj Franks Kraushārs.

“Tad mēs pārsūtījām dzejoļus Liu Huižu, un abi bijām patīkami pārsteigti par rezultātu. Viņš bija ļoti labi sapratis šo dzejoļu garu.”

“Tie ir tiešām atdzejojumi, tie nav vienkārši tulkojumi. Viņa pieeja ir ļoti poētiska. Viņš ir varbūt dažās vietās improvizējis, bet tas ir noteikti attaisnojies,” pauž Ieva Lapiņa.

Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs iepazīstina ar dzejoli „Puķe, neskaties”.

Māras Zālītes grāmata

Krājums tikko nācis klajā un Franks Kraushārs cer, ka tā radīs atbalsi ķīniešu lasītājos: “Ķīnā sabiedrības interese par dzeju ir ārkārtīgi liela. Un īpaši par tulkoto ārzemju dzeju. Līdz ar to šai grāmatiņai noteikti būtu reālas iespējas arī nokļūt Ķīnas grāmatu tirgū”.

Pati Māra Zālīte godīgi atzīst, ka nelolo īpašas cerības iekļūt Ķīnas tirgū, bet mazs kultūras sakaru āķītis šī grāmata tomēr ir. Pats galvenais – grāmatas izdošana ir cieņas apliecinājums trīs izcilu tulkotāju darbam

“Man bija svarīgi, lai nepazūd šis tulkošanas fenomens. Turklāt šie visi trīs cienījamie cilvēki to darīja bez nekādas atlīdzības, pilnīgi brīvprātīgi, savas profesionālās aizrautības un intereses dēļ. Un man tas liekas tik cienījami.

Un tā ir arī tāda vesela tulkošanas pieredze, kas var noderēt arī citiem,” stāsta Māra Zālīte.

Viņa neslēpj, ka jūt arī apbrīnu pret ķīniešu valodas speciālistiem, jo šī valoda šķiet gluži neiespējami sarežģīta.

Grāmata „15 dzejoļi” ar Māras Zālītes dzejoļu atdzejojumiem ķīniešu valodā tikko nākusi klajā izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Tiek gatavots grāmatas atvēršanas pasākums, kurā piedalīsies arī ķīniešu dzejnieks Liu Huižu.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Komunikācijas problēmas hiperteksta apstākļos. Aptauja par lasīšanas ieradumiem — Sandra Veinberga

By Andreariverac – Own work, CC BY-SA 3.0, Link Teksts vienmēr kaut ko pavēsta. Tā var būt informācija, viedoklis, sajūtas vai konstruktīvs ieteikums. Liela nozīmē ir tam kā vēstījums tiek realizēts. Proti, vai pateikts ir pietiekoši skaidri un saprotami. Komunikācijas pētījumi konstatējuši vairākas izklāsta formas, kas sasniedz savu […]

via Komunikācijas problēmas hiperteksta apstākļos. Aptauja par lasīšanas ieradumiem — Sandra Veinberga

Bezcerīgās pūles īpašvārdu latviskošanā

bruno-martins-8fbqPK_MUtk-unsplash

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres raksts “Urzula. Laiena vai Leiena?”, ko publicējām kopā ar Latviešu valodas aģentūras galvenās lingvistes Evelīnas Zilgalves komentāru “Atkāpes no izrunas – tradīcijas dēļ” (“LA”, 20. 08. 2019.), ir izraisījis lielu “LA” lasītāju interesi. Publicējam indologa, literatūrzinātnieka, LZA akadēmiķa Viktora Ivbuļa viedokli.

Patīkami, ka vēl kāds uztraucas par citvalodu īpašvārdu latviskošanu, cienījamā profesore Inese Vaidere! Bet Jūsu bažas skar tikai vienu pilienu no milzīgā aisberga, ar ko man ir bijis visu mūžu bezcerīgi jācīnās savos pētnieciskajos darbos indiešu un dažu citu valodu īpašvārdu latviskā rakstībā. Par laimi, preses un apgādu darbinieki man ir ļāvuši to brīvi darīt, šogad arī valodnieku nesodīta tā rīkojusies Sigma Ankrava ļoti saturīgajā grāmatā “Indiešu dievi un dievietes”.

Likumsakarīgi, ka citvalodu īpašvārdu rakstība tiek pakļauta kaut kādiem noteikumiem, formāli mēģinot pieturēties pie tuvības oriģinālrakstībai. Bet ir neiespējami atrast kaut kādus kopīgus noteikumus visām pasaules valodām.

Lielajās Eiropas tautu valodās ar latīņu alfabētu problēma tiek atrisināta, parasti rakstot vārdus oriģinālrakstībā.

Esmu apguvis bengāļu valodu un zinu, ka tās, tāpat kā visi desmit indiešu valodu alfabēti, atvasināti no sanskrita, atspoguļo lielāku skaņu bagātību, nekā tas ir iespējams latviešu vai citās Eiropas tautu valodās.

1954. gadā, kad jau bija bengāļu un citu indiešu valodu pratēji, arī krievu valodā sākot iznākt Rabindranata Tagores “Rakstiem”, tika izmainīta agrākā un iedibināta jauna un maksimāli tuva oriģināliem indiešu īpašvārdu rakstība, cita vidū visur atstājot burtu “h” otro daļu, izņemot dažus ļoti pazīstamus vārdus. Palika Buda, Gandi, arī Neru. Šo “h” ar kaut kādu valodniecisku dekrētu pie mums gandrīz jau pirms pusgadsimta Latvijā nosvītroja laikam vienlaikusi ar lietuviešiem.

Latviski tika veikti arī citi valodnieciski pārkārtojumi, ieskaitot dubultlīdzskaņu rakstību citvalodu vārdos, kas tāpat kā no sanskrita nākušā indiešu valodu vairāku līdzskaņu “h”sastāvdaļa var mainīt tulkojamo vārdu nozīmi.

Buda indietim nav nekas, bet Budha vai vēl pareizāk Buddha ir Apskaidrotais.

Latviešu Gandijs ir nevajadzīgi tālu no īstā Gāndhī.

Nez kādēļ neesmu manījis, ka latviski parādītos garumzīmes vismaz zināmākajos indiešu īpašvārdos, nav Bānglādešas (Bengāļu zemes).

Cietis arī ir Mumbai (Bombejā) dzimušā izcilā indiešu kordiriģenta indieša Zubina Mehtas uzvārds. Jācer, ka viņš, piedalīdamies šī gada Rīga Jūrmalas mūzikas festivālā, neuzzināja, ka pie mums viņš ir Meta. Nevar gan pateikt, vai Mehta, kas uzvārdos Indijā bieži ir arī cilvēka kastas nosaukums, ir tulkojams marāthu valodā.

Burts “h” vārdā Nehru un izrunājams ar vieglu izdvesmu. Pavisam neizskaidrojamā veidā pie mums dažādu citvalodu vārdos parastais “h” šad tad pazūd. Starp citu, es visu laiku lietoju vārdu “indiešu”, kad būtu jāteic “Dienvidāzijas”, jo runa ir par tuvu pie diviem miljardiem cilvēku.

Lietuvieši tomēr ir sākuši sarosīties. Viens no 2013. gada oktobrī pieņemtā lēmuma punktiem attiecībā uz dažām latīņu alfabētu lietotājām valodām paredz: “Zinātniskajā literatūrā, reklāmas un speciālajos tekstos, kā arī oficiālos dokumentos (izņemot Lietuvas Republikas pilsoņu personas dokumentos ) citvalodu personu vārdus atveido autentiskā formā, bet izplatītākos vietvārdus visbiežāk adaptē.”

Par burtu “h” sastāvdaļas atjaunošanu lēmums Lietuvā gan tiek tikai pārspriests. Varbūt kāda no Latvijas valodnieku komisijām vai padomēm iedrošināsies publiski aicināt to izdarīt pie mums – tā būtu palīdzība to izdarīt arī kaimiņu valodā, kuras dažas formas ir pat senākas nekā sanskritā, ko atzina jau 19. gadsimta vidus izcilie vācu valodnieki? Drīz pēc tam lielu senumu presē sāka skaļi piedēvēt arī latviešu valodai, ko gan diez vai jebkad varēs pierādīt.

Raksta nosaukums “Bezcerīgas pūles” attiecas tikai uz maniem centieniem.

Ja pat franču un vācu valodu vārdnīcas atsaucas uz valodniecisku reformu, varbūt kādreiz arī pie mums tas notiks un, piemēram, nebūs obligāta galotņu -ijs vai -ija pievienošana īpašvārda beigās. Kāpēc tiek rakstīts “Bengālija”, ja starptautiski ir Bengal – Bengāle? Vai “Arābijas jūra” Arābu jūras vietā?

Jūs jau to labi zināt, ka ne vienmēr tradīcijas palīdz mūsdienu dzīvē, cienītā Zilgalves kundze! Varbūt, piemēram, var saukt gandrīz par tradīciju atkārtot visu labi zināmo par latviešu rakstu valodas rašanos. Bet šī tradīcija īsti nepaskaidro, kas pastāvēja pirms tās piedzimšanas tikai 16. gadsimtā. Tiek apliecināts, ka tā izveidojās no cilšu valodām.

Par kuršiem un zemgaļiem kaut ko var izlasīt, bet neesmu sastapis neko par sēļu un latgaļu valodām.

Bet ievērojami valodnieki to ir izskaidrojuši ļoti vienkārši: spēcīgākā seno latgaļu cilts asimilēja vispirms sēļus, tad zemgaļus un kā pēdējos kuršus. Tas vislabāk ir aplūkots izcilākā mūsdienu baltista Pjetro Dini 2014. gadā Viļņā izdotajā grāmatā “Fundations of Baltic languages”. Viņš norāda: “Lingvistiskie tipi – lietuviešu un latviešu valoda – parādījās apmēram 1. gadsimtā un turpināja izvērsties līdz 5. gadsimtam.”

Un latviešu valodas vienīgie nesēji bija senie latgaļi kopš tās pirmsākumiem.

Tik sen? Pjetro Dini atzinumi balstās vairāku ievērojamu lietuviešu valodnieku teiktajā. To varam izlasīt Vitauta Mažuļa joprojām pieejamā plašajā rakstā slavenajā “The Encyclopedia Britannica” un īsumā arī latviski izdotajā Alģirda Sabaļauska lieliskajā grāmatā “Mēs balti”. Dini arī visai konkrēti izskaidro, ka mūsdienu latgaliešu dialekts radās triju gadsimtu laikā, kad Latgale bija pilnīgi nošķirta no Latvijas.

Par šo tēmu daudz plašāk var palasīt manā 2018. gada darbā “Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem”. Pjetro Dini grāmatā teikto labi zina un izteica pārliecību, ka nu tagad Latvijā radīsies diskusija. Varētu teikt: klusums. Varbūt kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs vismaz pasacīs: tam nevar ticēt. Bet tomēr būtu jāpaskaidro, kāpēc nevar ticēt. Es diemžēl varu tikai informēt par citu padarīto, jo pats neesmu pētījis latviešu valodas vēsturi.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Vērts izmēģināt! Padomi, kā uzlabot mācīšanās procesu

andrew-neel-ute2XAFQU2I-unsplash

Septembris daudziem nāk komplektā ar jauna mācību gada sākumu, turklāt tiem, kas vēlas būt veiksmīgi, mūsu dienās ir jāmācās visu mūžu. Un tehnikas attīstība dod praktiski neierobežotas iespējas – internetā ir tik daudz materiālu, kā arī kursi tiešsaistē, bet vislielākais klupšanas akmens ir pašdisciplīnas trūkums.

Eksistē dažādi ieteikumi un pat tehnikas, lai mācīšanās nebūtu pārāk nogurdinoša un būtu arī rezultatīva. Lūk, daži likumi veiksmīgām mācībām!

  1. Mācīšanās ir efektīva tikai tad, kad cilvēks nežēlo spēkus un laiku. Cilvēkam ir jāpieliek pūles, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Tiek uzskatīts, ka viss un ne tikai zināšanas, kas ir iegūtas bez pūlēm, līdzinās nospiedumiem smiltīs – pavisam drīz no tiem nepaliks ne miņas.
  2. Izglītošanās ar stabilām sekām iespējama vien tad, ja ik pa laikam var izmērīt progresu. Cilvēkam ir tieksme uz ilūzijām, to var teikt arī par paša spējām novērtēt savu mācīšanās progresu. Lai no tā izvairītos, ik pa laikam ir nepieciešams izmērīt, piemēram, ar testiem, pārbaudēm un atbildēm nereti pat uz it kā banāliem jautājumiem, kas bieži vien ir iekļauti daudzu mācību grāmatu beigās.
  3. Atkārtošana un atcerēšanās ir mācību pamatā. Jo biežāk kādas jauniegūtas zināšanas tiek atkārtotas, jo ilgāk tās turas atmiņā.
  4. Ļoti labas sekmes iespējams gūt, ja mācīšanās notiek regulāri, bet ne pārāk ilgstoši. Kāda liela mācību apjoma saskaldīšana mazākās vienībās rada iespaidu, ka tiek gūti ātri rezultāti, kas arī motivē atgriezties pie mācībām, tādējādi ir vieglāk atgriezties pie iesāktā vēl un vēl.
  5. Paša izstrādāts (un uzrakstīts!) plāns ļoti labi noder, ja nepieciešams apgūt lielāka apjoma informāciju. Vislabāk plānu veidot tādu, kurā precīzi tiek paredzēts, kas un cik ilgi tiks apgūts.
  6. Vislabāk sākt ar pašu grūtāko materiālu, proti, ja iespējams, vajadzētu izsvērt, ko zināt vissliktāk un kā apguvei būs nepieciešams ilgāks laiks.
  7. Vēlams paredzēt īsus atpūtas brīžus, kuros ļoti ieteicamas fiziskas aktivitātes – pastaiga, joga, spēka vingrinājumi…
  8. Ja ik pa laikam piezogas bailes un neticība savām spējām, der atcerēties, ka šaubas un neticība saviem spēkiem ir normāla izpausme.
  9. Iekārtojiet sev īpašu vietu mācībām. Kā zināms, ļoti būtiskas ir detaļas, tāpēc mācību vieta ir jāpadara ērta un patīkama.
  10. Atrodiet domubiedrus. Ja apkārt būs cilvēki, kas neticīgi vai ironiski attieksies pret jūsu pūliņiem, ļoti iespējams, rezultāts var attālināties, jūs pat varat pusceļā atmest visam ar roku. Tāpēc mēģiniet atrast cilvēkus, kuri atbalsta jūsu centienus.
  11. Iesākto nedrīkstētu pamest vismaz 100 dienas. Mazliet vairāk par trim mēnešiem nav pārāk ilgs laiks, ja vien mērķis ir tā vērts, lai vispār uzsāktu mācīšanās maratonu.
  12. Rakstiet dienasgrāmatu, kurā noteikti neaizmirstiet ierakstīt savus panākumus, tas būs lielisks motivētājs.
  13. Ik pa laikam pats sev sagādājiet kādu atalgojumu par paveikto. Šokolāde ir visvienkāršākais, bet vienlaikus arī visbīstamākais veids, kā pašam sev pateikt – tu esi to pelnījis!
  14. Un pats galvenais – ticība panākumiem. Tas patiesībā ir galvenais likums, jo bez ticības panākumiem vispār nav vērts neko sākt, turklāt bez tās būs arī grūti vai pat neiespējami sasniegt finiša līniju. Jādomā pozitīvi, jāiztēlojas sava dzīve pēc mērķa sasniegšanas. Iztēlojieties to un iemūžiniet savā atmiņā, jo, visticamāk, grūtos brīžos šī aina noderēs kā spēcīgs motivators.
Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit