Aicina rakstīt diktātu latgaliešu valodā

aaron-burden-y02jEX_B0O0-unsplash

Lai aktualizētu latgaliešu valodas lietojumu un pievērstu sabiedrības uzmanību rakstītprasmei latgaliski, 9.novembrī, ikviens aicināts rakstīt diktātu latgaliski, informēja Latgaliešu kultūras ziņu portāla “lakuga.lv” redaktore Vineta Vilcāne.

Diktāta rakstīšana latgaliski notiks jau trešo reizi. Tas skanēs “Latvijas Radio 1” raidījumā “Kolnasāta” plkst.18.15, kā arī Latvijas Radio Latgales studijas “Facebook” kontā.

Ikviens interesents sevis uzrakstīto tekstu varēs pārbaudīt portālā “lakuga.lv”, vai arī to iesūtīt īpašā tiešsaistes sistēmā un saņemt atbildi e-pastā jau ar kļūdu labojumiem.

Kā uzsvēra Vilcāne, latgaliešu valodu šobrīd aktīvi izmanto dažādās kultūras izpausmēs kā mūzikā, literatūrā, kino un teātrī, medijos, arī tūrismā un uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem ikdienā latgaliešu rakstu valodu, kas ir vēsturisks latviešu valodas paveids, izmanto ap 8,8% Latvijas iedzīvotāju.

 

Šogad diktātam izraudzīts fragments no Egitas Kancānes stāstu grāmatas “Syltuo mola”, to lasīs mūziķis, grupas “Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods. Diktāta teksts sagatavots, ievērojot 2007.gadā apstiprinātos Latgaliešu rakstības nosacījumus, piebilda Vilcāne.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?

Gustavs Strenga: Pārdomas par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam

Pirmos rakstītos un iespiestos tekstus kādā valodā mēdz uzskatīt par tautas kultūras stūrakmeņiem. 14. gadsimta otrajā pusē Baltijas jūras telpā dominējošā tautas valoda – viduslejasvācu valoda – sāka ieņemt arvien būtiskāku lomu rakstiskajā komunikācijā. 15. gadsimta nogalē un 16. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie iespiestie teksti mazākās tautas valodās, piemēram, poļu un zviedru. Tomēr Baltijas austrumu krasta valodās – latviešu, igauņu, senprūšu, somu un lietuviešu – pirmie teksti tika iespiesti tikai Reformācijas iespaidā. Līdz šim zināmie pirmie latviski rakstītie un iespiestie teksti ir tapuši 16. gadsimta 20. un 30. gados. Kāda būtu bijusi latviski rakstītu un lasāmu tekstu funkcija pirms Reformācijas? Vai tādi vispār bija nepieciešami? Liturģija bija latīņu valodā, elite lasīja viduslejasvācu valodā, bet potenciālo lasītāju vietējās valodās – latviešu un igauņu – bija maz. Tāpat Livonijas pilsētās līdz pat 16. gadsimta sākumam nav atrodamas ne brālību, ne pilsētu pārvaldes institūciju lietvedībā rakstītas igauņu un latviešu valodas pēdas.

Tikai Reformācija ar Lutera ideju par liturģiju tautas valodās radīja nepieciešamo motivāciju ieguldīt prāvus līdzekļus iespiestu tekstu radīšanā arī Livonijas tautas valodās, kā to apliecina 1525. gadā Lībekā pārtvertais un iznīcinātais Rīgai domātais iespiestais teksts – luterāņu mise – igauņu, latviešu un viduslejasvācu (lībiešu?) valodā.25

Ir kāda grāmata, kura liecina par veidu, kā latviešu rakstu valodas dzimšanas laikā citās valodās iespiestos tekstus pielāgoja to mutiskai pārnesei latviešu valodā, pievienojot iespiestajam tekstam rakstītus fragmentus latviešu valodā. Leipcigā iespiestajā priestera rokasgrāmatā ar dažādu rituālu lūgšanām latīņu valodā Agenda (1507)26) ir Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veiktie ieraksti – garāki fragmenti un frāzes latviski, kuriem līdzās ir arī sīkas rokraksta piezīmes viduslejasvācu un latīņu valodā. Grāmatā vienā no pirmajām lappusēm ir pierakstīta tēvreize latviešu valodā (to dēvē par Gisberta tēvreizi),27 un tālāk grāmatā līdzās latīņu valodā iespiestajam tekstam lappušu malās var atrast latviski rakstītas frāzes sack bern warz („saki bērna vārdu”), gryppi jus baren crus stit („gribat jūsu bērnus kristīt”), kā arī es tizzv („es ticu”).

Šo piezīmju uzdevums bija palīdzēt atcerēties garākus nepierakstīta teksta fragmentus, un tās bija noderīgas grāmatas īpašniekam, kristot, laulājot, svētot ūdeni un uguni vai vecot kādu citu rituālu darbību. Neskatoties uz to, ka šajā grāmatā pierakstītā tēvreize un frāzes ir uzskatāmas par marginālijām, latviešu valodas pētniecībā šiem necilajiem teksta fragmentiem ir centrāla vieta, jo tos uzskata par vecākajiem rakstītajiem tekstiem latviešu valodā.28

 

***

  1. gadsimta lasīšanas revolūcijas un 21. gadsimta digitālās revolūcijas ietekmē lasīšana ir kļuvusi par slavētu un augstu novērtētu nodarbi. „Ai, cik viņš gudrs, tik daudz grāmatu izlasījis” vai „redz, viņa nesēž mobilajā telefonā, bet lasa grāmatu”. Lasīšana pati par sevi, pat nevērtējot grāmatu, ko lasītājs lasa, citu acīs padara indivīdu gudrāku, cienījamāku. Bet vai gudrs ir tas, kurš visu dzīvi lasa vienu vienīgu grāmatu? Mūsdienās gan tādu cilvēku būtu grūti atrast. Un kā ar tiem, kuri daudz grāmatu izlasījuši nevis ar acīm, bet ar ausīm, klausoties citu lasītajā? Zināmā mērā mūsu – modernā un pēcmodernā laikmeta lasītāju – pieredze nonāk konfliktā ar lasīšanas veidiem, kuri pastāvējuši vairākus gadsimtus pirms mums. Arī viduslaikos bija ļaudis, kas lasīja grāmatu pēc grāmatas, bet viņu bija maz. Tolaik arī tiem, kas paši nelasīja, bija lemts iegrimt interesantos stāstos. Tikai šie mutiskie stāsti, pat ja to sākotne rodama grāmatās, ir neatgriezeniski zuduši.

 

Avots, kur lasīt visu šo tekstu: Punctum

Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā

helloquence-OQMZwNd3ThU-unsplash

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. 

Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījusi rakstniece Nora Ikstena, Rīgā Gaismas pilī to diktēs aktieris Vilis Daudziņš. Lai rakstītu diktātu klātienē kādā no desmit Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Bauskā, Rīgā –, turklāt galvaspilsētā varēs izvēlēties vienu no četrām iestādēm, interesentus aicinām pieteikties lapā www.raksti.org, bet rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pašā vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Šogad pirmo reizi diktāta vēsturē tas tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” – interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, un vēlāk salīdzināt savu veikumu ar pareizo variantu vietnē raksti.org. Piektajā jubilejas gadā diktātam ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Diktāta IT risinājumi tiek nodrošināti sadarbībā ar “Bite One IT”.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, kā arī Latviešu valodas aģentūra. Diktāts ar virsrakstu “Sēņu diktāts” ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums. Pirms diktāta rakstīšanas aicinām atsvaidzināt atmiņā ne tikai uzturā lietojamās sēnes, bet arī pareizrakstības likumus.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas. Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Tiešsaistē Gaismas pils Ziedoņa zālē diktora lomā iejutīsies aktieris Vilis Daudziņš, ārpus Rīgas – citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās mēnesi pēc pasākuma, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā 9. decembrī.

IV pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2018. gada 3. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 1648 interesenti. Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 615 cilvēki – Rīgā (322), Liepājā (69), Rēzeknē (34), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (11), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (53). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (935), citi bija no Lielbritānijas (25), Vācijas (18), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa sešiem), Igaunijas un Īrijas (katrā pa četriem), pa trim no Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Grieķijas, Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Horvātijas, pa vienam no ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras. 2017. gadā III pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē visā pasaulē rakstījuši 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.

Avots: Latviešu valodas aģentūra. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash
Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām, informē Kultūras informācijas sistēmu centrā. Plānots, ka divu gadu laikā projektā iesaistīsies gandrīz 50 publiskās pārvaldes iestādes. Virtuālie asistenti varētu nodrošināt vismaz 10 procentus no kopējā konsultāciju apjoma. Šobrīd sarunu botu jau vairāk nekā gadu izmanto Uzņēmumu reģistrā. Tas atvieglojis gan darbinieku, gan klientu ikdienu.
Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībāmPaula Dēvica

Sarunu boti jeb čatboti ir roboti, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību sniedz atbildes uz klientu jautājumiem. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur tiek izstrādāta šāda platforma. To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs, izmantojot valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus.

Projekta rezultātā valsts pārvaldes iestādes iegūs rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

„Ja mēs iepriekš esam sazinājušies telefoniski, pa e-pastu, tad šeit bieži ir tas, ka nav tūlītējas atbildes vai, piemēram, uz zvanu ir jāgaida, vai ir jāzvana, kas daudziem cilvēkiem varbūt nav tas piemērotākais. Nepatīk zvanīt un labāk sarakstīties, bet e-pastā bieži ir jāgaida. Sarunu bots dod iespēju tūlītējai atbildei 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Protams, tas sarunu bots spēs atbildēt par tādām tēmām, kādām viņš ir apmācīts, bet tas ir kā papildus saziņas kanāls citā veidā, kas šobrīd varbūt nav tik pierasts,” stāsta projekta vadītājs Jānis Ziediņš.

Šie boti spēs arī savā starpā samainīties ar informāciju starp iestādēm. Piemēram, ja kāds jautās par nodokļiem, arī citu iestāžu boti uz kādiem no jautājumiem spēs sniegt atbildi. Tomēr tie ir nepārtraukti jāapmāca. Jautājumu spektrs var mainīties, un tam ir jāseko līdzi. Sarežģītāku jautājumu gadījumā būs iespēja arī pārslēgties uz sarunu ar darbinieku. Projektā plānots ieviest arī čatbotu bibliotēku sistēmai.

„Saziņā ar botu jūs varēsiet autentizēties, pateikt, no kuras bibliotēkas jūs esat. Vai, pareizāk sakot, bots to pajautās jums. Un tālāk jau būs iespēja atrast grāmatu, šo grāmatu rezervēt vai arī saņemt atgādinājumu, ka grāmatas termiņš tūlīt beidzas. Un būs jautājums vai turpināt, vai plānojat atdot. Un šeit mēs plānojam, ka saziņa ne tikai var būt tīmekļa vietnē, kā tas varbūt ir pierasts, bet arī čatā ”Facebook Messenger” un arī varbūt citos saziņas veidos.”

Šobrīd sarunu botu „Una” jau izmanto Uzņēmumu reģistrā. Atverot iestādes mājaslapu, malā ir redzams čata logs. Tur, ierakstot kādu no biežāk uzdotajiem jautājumiem, jebkurš klients var saņemt atbildi latviešu un nu jau arī angļu valodā. Uzņēmums botu izmanto jau vairāk nekā gadu. Šai periodā

”Una” ir sniegusi atbildes uz 100 tūkstošiem jautājumu. Sākumā tas spēja atbildēt uz jautājumiem trīs tēmās, bet tagad jau 15.

Iestādes vadītāja Guna Paidere stāsta, ka tas atvieglo klientu apkalpošanas speciālistu ikdienu:

„Uzņēmumu reģistra pusē tie ieguvumi ir tādi, ka uz šiem rutīnas un biežāk uzdotajiem jautājumiem, kur ir vienveidīgas atbildes, nav nepieciešams iesaistīt dzīvu cilvēku. Kas savukārt atkal kolēģiem palīdz pievērsties tiem klientiem, kuriem jau ir sarežģītāki risināmie jautājumi. Piemēram, var atbildēt uz jautājumiem „kā reģistrēt SIA”, „cik tas maksā”, „kādi dokumenti man jāiesniedz”. Savukārt, ja jūs jautāsiet, cik ir pulkstenis, tad viņa, visticamāk, atbildēs „paskatieties pulkstenī”.”

Iestādes vadītāja stāsta, ka čatboti radījuši arī jaunu profesiju – sarunu bota treneris. Viņam ir jāanalizē uzdotie jautājumi un jāmāca botam saredzēt sakarības, kā arī uztvert dažādi uzdotus jautājumus. Piemēram, ”Una” saprot, ka vārdu salikums „aizklapēt ciet iestādi” nozīmē to pašu, ko „slēgt uzņēmumu”. Turklāt

sarunu bots ir risinājums darbinieku trūkuma situācijā, kā arī izmaksā lētāk. Tā uzstādīšana maksā 10 tūkstošus eiro, kas aptuveni nosedz viena darbinieka desmit mēnešu algu, stāsta uzņēmumā.

Čatbots kopš vasaras ir arī Cēsu pašvaldībā. To plānots ieviest tūrisma informācijas centrā. Tas gan neesot tik vienkārši, uzskata centra vadītāja Andra Magone.

„Tūrismā jau iestājās savā ziņā subjektīvisms, un iemācīt čatbotam atbildēt uz subjektīviem jautājumiem ir ļoti sarežģīti. Piemēram, ja potenciālais tūrists jautā, kur Cēsīs ir garšīgākās pankūkas, tad tas jau ir katra individuālā gaume un izvēle, kur šīs garšīgākās pankūkas pilsētā atrodas. Un čatbotam vajadzētu iedot nevis vienu, bet divas, trīs, četras un reizēm pat piecas atbildes. Tāpēc iet ļoti grūti, ir ļoti daudz atbilžu variāciju, un mācīšanas process aizņem ļoti, ļoti daudz laika,” saka Magone.

Čatbots labākajā gadījumā varētu būt gatavs nākamā gada janvārī. Savukārt, sarunu botu platforma tiks pabeigta nākamā gada beigās. Bet jau tuvāko mēnešu laikā tie parādīsies vairākās valsts iestādēs. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā un Ceļu satiksmes un drošības direkcijā.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu terminoloģija simts gados

Vizma ar brillemOK

Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē.

Konference tika rīkota par godu Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas 100 gadu jubilejai. Terminoloģijas komisija tika dibināta 1919. gada rudenī ar mērķi attīstīt latviešu nacionālo terminu sistēmu. Turklāt šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveides, šajā laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu terminrades avotu un terminoloģijas centru bibliotēkas nozarē. Konferences dalībnieki sanāca kopā, lai atskatītos uz šajā laikā paveikto, iezīmējot aktuālās problēmas un nākotnes perspektīvas.

Ar savu pieredzi un skatījumu par terminoloģijas attīstības un problemātikas jautājumiem dalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un citām iestādēm. Tika izskatīti tādi temati kā latviešu terminoloģijas vēsture, terminoloģijas attīstībā nozīmīgas personības, terminrades teorētiskie un lietišķie aspekti, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstība. Galvenokārt lasījumi tika veltīti bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai, tehnisko nozaru terminoloģijai, kā arī citu atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Konferences noslēgumā tika sniegts ziņojums par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas identificētajām aktuālajām terminoloģijas problēmām Latvijā.

Konferencē prezentēto pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Vairāk informācijas:

https://lnb.lv/lv/zinatniska-konference-latviesu-terminologija-simts-gados

Levits rosina ieviest Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu

gilly-jFqUJacYIsw-unsplash
Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir nosūtījis ierosinājumus likumā noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, informēja prezidenta preses dienests.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir “nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados.”, informēja prezidenta Preses dienests.

Pilsoniskās sabiedrības aktīvistu aizsāktās tradīcijas kā nacionālās pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17. martu – dienu, kad profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, dod iespēju šo dienu noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.

Valsts prezidents uzskata, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena būs būtisks atgādinājums, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien.

Ar likumdevēja noteiktu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu Latvijas tauta izrādīs cieņu un godinās savus varoņus, apliecinās Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un atgādinās katra pilsonisko pienākumu aizstāvēt savu valsti.

Savukārt 1998. gada 15. oktobrī konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām.

Atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, būtu iespējams uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā.

Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. Valsts valodas dienas atzīmēšana 15. oktobrī akcentētu šo dienu kā konstitucionāli svarīgu un visai sabiedrībai kopīgi atzīmējamu dienu. Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.