#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs

Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai

valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

Galvenais uzdevums: sadarbībā ar  valodu mācību centra vadītāju koordinēt uzņēmuma valodu kursus.

#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai  valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai  valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

Darba vieta:  Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija

NEPIECIEŠAMS

  • Radošums, atraktivitāte;
  • Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
  • Labas komunikācijas prasmes;
  • Svešvalodu zināšanas.

Prasības kandidātiem:

  • Vismaz bakalaura grāds filoloģijas vai komunikācijas, vai ar iznesa vadību saistītā vai līdzīgā nozarē;
  • Vismaz 1 gada veiksmīga pieredze līdzīgā organizatoriskā darbā;
  • Tehniskā kompetence darbā ar datoru;
  • Lieliskas analītiskās, komunikatīvās prasmes;
  • Pieredze privātuzņēmuma darbā;
  • Teicamas valsts un angļu valodas zināšanas;
  • Par priekšrocību tiks uzskatītas arī citu ES valodu zināšanas.
  • Pašiniciatīva, uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Darbam var pieteikties arī mērķtiecīgi un apņēmīgi studenti, ja mācību grafiks atļauj strādāt pilnu slodzi.

Darba pienākumi

  • Klientu konsultēšana pa e-pastu, telefonu par valodu kursu piedāvājumu;
  • Valodu kursu projektu vadība;
  • Mācību līgumu sagatavošana;
  • Jaunu valodu pasniedzēju piesaiste;
  • Sociālo tīklu kontu uzturēšana;
  • Bloga ierakstu veidošana.

MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Iegūt praktiskas zināšanas valodu pakalpojumu jomā;
  • Realizēt savas idejas un ierosinājumus;
  • Darbu multikulturālā vidē;
  • Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
  • Draudzīgu kolektīvu.

 

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – valodu kursu adminstrators” uz e-pasta adresi: kursi@balticmedia.com

Darba laiks:  pilna slodze

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija

 

SIA Baltic Media Ltd ir vadošs digitālo valodu pakalpojumu uzņēmums Ziemeļeiropā, kas jau 25 gadus specializējas tulkošanā, lokalizācijā un valodu apmācībā globāliem un reģiona  klientiem. Baltic Media valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas sertificēts valodu mācību uzņēmums kopš 2011. gada.

Valodu mācību centrā ir iespēja apgūt latviešu, angļu, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu, zviedru un citas valodas.

 

Mājas lapas: www.balticmedia.com  www.valodukursi.lv

 

Bruto alga pārbaudes perioda laikā EUR 900

Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Tokijas olimpiskajās spēlēs tulkos 11 valodās, franči par sevi atgādina īpaši

jezael-melgoza-To5wAJDt1IM-unsplash

Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.

Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.

Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.

Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to,  kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām

Baltic Media Valodu mācību centrs ietilpst uzņēmumā SIA Baltic Media Ltd un ir viens no koncerna uzņēmumiem Baltic Media valodu pakalpojumu uzņēmumu grupā ar Latvijā un Zviedrijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Koncerna uzņēmumi darbojas Ziemeļeiropas tirgos kopš 1991. gada  un sniedz tulkošanas un citus valodu pakalpojumus globāli, specializējoties Ziemeļeiropas valodās.

“Baltic Media” ir ISO sertificēta vadoša digitālās tulkojumu un lokalizācijas aģentūra Ziemeļeiropā, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.
Uzņēmuma vadība un biroja personāls ir ar augstāko lingvistisko izglītību un doktora grādiem valodniecībā un kompetenci filoloģijā un daudzvalodu komunikācijā. 
Tulkojumi un citu valodu pakalpojumi tulkošanas  birojā SIA „Baltic Media Ltd.” tiek veikti augstā profesionālā līmenī, izmantojot vienīgi profesionālus tulkotājus. 

Iznākusi eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jaunā grāmata

kaspars-upmanis-bl4O2efIQ3Y-unsplash

Latvijas Kultūras akadēmijā 17. septembrī atvēršanas svētkus piedzīvoja eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jaunā grāmata “The Singer of Songs. On Cognitive Schemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs”, kas izdota apgādā “Zinātne”.

Grāmata veltīta “Pagātnes un tagadnes manas zemes dziedātājiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas Neatkarības deklarācijas simtgadi,” Savā “Facebook” kontā raksta eksprezidente.

Grāmatas, kas rakstīta angļu valodā, nolūks ir uzskatāmi demonstrēt, ka bez liriskās tautas dzejas izpratnes nav iespējams izprast mutvārdu daiļrades dziļāko būtību, lai arī starptautiskā pētniecība parasti pievērsusies tikai episkiem dziedājumiem, balāžu tradīcijām un mītiem.

Sējumā sešās nodaļās analizēti garāko dziesmu ceri no plašā precību dziesmu tematiskā cikla, rādot kā garākās dziesmas gan vadās pēc tām īpatnējām uzbūves shēmām, gan arī satur fragmentus vai moduļus, kas atrodami citviet dainu pūrā kā atsevišķas četrrindes vai sešrindes.

Dziesmas citētas oriģinālā, līdz ar tulkojumiem angļu valodā, vairākām dziesmām iekļautas arī melodijas.

Grāmatas atvēršanas svētkos klāt bija arī pašreizējais prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā pauda, ka gan Vīķe-Freiberga pati, gan šī grāmata aptver visus trīs aspektus – politisko, sabiedrisko un zinātnisko.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Vērts izmēģināt! Padomi, kā uzlabot mācīšanās procesu

andrew-neel-ute2XAFQU2I-unsplash

Septembris daudziem nāk komplektā ar jauna mācību gada sākumu, turklāt tiem, kas vēlas būt veiksmīgi, mūsu dienās ir jāmācās visu mūžu. Un tehnikas attīstība dod praktiski neierobežotas iespējas – internetā ir tik daudz materiālu, kā arī kursi tiešsaistē, bet vislielākais klupšanas akmens ir pašdisciplīnas trūkums.

Eksistē dažādi ieteikumi un pat tehnikas, lai mācīšanās nebūtu pārāk nogurdinoša un būtu arī rezultatīva. Lūk, daži likumi veiksmīgām mācībām!

  1. Mācīšanās ir efektīva tikai tad, kad cilvēks nežēlo spēkus un laiku. Cilvēkam ir jāpieliek pūles, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Tiek uzskatīts, ka viss un ne tikai zināšanas, kas ir iegūtas bez pūlēm, līdzinās nospiedumiem smiltīs – pavisam drīz no tiem nepaliks ne miņas.
  2. Izglītošanās ar stabilām sekām iespējama vien tad, ja ik pa laikam var izmērīt progresu. Cilvēkam ir tieksme uz ilūzijām, to var teikt arī par paša spējām novērtēt savu mācīšanās progresu. Lai no tā izvairītos, ik pa laikam ir nepieciešams izmērīt, piemēram, ar testiem, pārbaudēm un atbildēm nereti pat uz it kā banāliem jautājumiem, kas bieži vien ir iekļauti daudzu mācību grāmatu beigās.
  3. Atkārtošana un atcerēšanās ir mācību pamatā. Jo biežāk kādas jauniegūtas zināšanas tiek atkārtotas, jo ilgāk tās turas atmiņā.
  4. Ļoti labas sekmes iespējams gūt, ja mācīšanās notiek regulāri, bet ne pārāk ilgstoši. Kāda liela mācību apjoma saskaldīšana mazākās vienībās rada iespaidu, ka tiek gūti ātri rezultāti, kas arī motivē atgriezties pie mācībām, tādējādi ir vieglāk atgriezties pie iesāktā vēl un vēl.
  5. Paša izstrādāts (un uzrakstīts!) plāns ļoti labi noder, ja nepieciešams apgūt lielāka apjoma informāciju. Vislabāk plānu veidot tādu, kurā precīzi tiek paredzēts, kas un cik ilgi tiks apgūts.
  6. Vislabāk sākt ar pašu grūtāko materiālu, proti, ja iespējams, vajadzētu izsvērt, ko zināt vissliktāk un kā apguvei būs nepieciešams ilgāks laiks.
  7. Vēlams paredzēt īsus atpūtas brīžus, kuros ļoti ieteicamas fiziskas aktivitātes – pastaiga, joga, spēka vingrinājumi…
  8. Ja ik pa laikam piezogas bailes un neticība savām spējām, der atcerēties, ka šaubas un neticība saviem spēkiem ir normāla izpausme.
  9. Iekārtojiet sev īpašu vietu mācībām. Kā zināms, ļoti būtiskas ir detaļas, tāpēc mācību vieta ir jāpadara ērta un patīkama.
  10. Atrodiet domubiedrus. Ja apkārt būs cilvēki, kas neticīgi vai ironiski attieksies pret jūsu pūliņiem, ļoti iespējams, rezultāts var attālināties, jūs pat varat pusceļā atmest visam ar roku. Tāpēc mēģiniet atrast cilvēkus, kuri atbalsta jūsu centienus.
  11. Iesākto nedrīkstētu pamest vismaz 100 dienas. Mazliet vairāk par trim mēnešiem nav pārāk ilgs laiks, ja vien mērķis ir tā vērts, lai vispār uzsāktu mācīšanās maratonu.
  12. Rakstiet dienasgrāmatu, kurā noteikti neaizmirstiet ierakstīt savus panākumus, tas būs lielisks motivētājs.
  13. Ik pa laikam pats sev sagādājiet kādu atalgojumu par paveikto. Šokolāde ir visvienkāršākais, bet vienlaikus arī visbīstamākais veids, kā pašam sev pateikt – tu esi to pelnījis!
  14. Un pats galvenais – ticība panākumiem. Tas patiesībā ir galvenais likums, jo bez ticības panākumiem vispār nav vērts neko sākt, turklāt bez tās būs arī grūti vai pat neiespējami sasniegt finiša līniju. Jādomā pozitīvi, jāiztēlojas sava dzīve pēc mērķa sasniegšanas. Iztēlojieties to un iemūžiniet savā atmiņā, jo, visticamāk, grūtos brīžos šī aina noderēs kā spēcīgs motivators.
Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās

tim-mossholder-WE_Kv_ZB1l0-unsplash

 

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.

IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes. Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.

Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.

Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.

56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.

Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā. Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.

Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm. I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Create your website at WordPress.com
Get started