Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash

Latvijā 2017.gada nogalē 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018.gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Apkopotie dati liecina, ka Vidzemē 89,2% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, Kurzemē – 76,4 %, Pierīgā – 75,2%, bet Zemgalē – 72,8%, kamēr Latgalē un Rīgā mazāk nekā 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu – attiecīgi 41,4% un 43%.

Salīdzinot ar 2000. gadu, visos reģionos ir nedaudz pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, visvairāk – Pierīgā (par 4,6 procentpunktiem). Visos reģionos ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir krievu, visbūtiskāk –-Rīgā (par 1,6 procentpunktiem) un Pierīgā (par 2,9 procentpunktiem). Latgalē tas ir palicis nemainīgs.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017.gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011.gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011.gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017.gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. Vienlaikus 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, bet 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, bet Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Krievu valodā mājās sarunājas apmēram 45% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, bet jaunākās vecuma grupās krievu valodas lietojums mājās nepārsniedz 40%.

2017. un 2018.gadā Centrālā statistikas pārvalde organizēja ārējās migrācijas aptauju ar mērķi iegūt papildu informāciju par migrācijas plūsmām. Uzklausot datu lietotāju vajadzības, aptaujā tika uzdoti jautājumi par valodām – dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī svešvalodu prasmēm.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valsts valodas pareizu lietošanu sekmē sabiedriskie palīgi

priscilla-du-preez-nF8xhLMmg0c-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash

“Kurš cits, ja ne mēs paši?” Ar šādu devīzi Valsts valodas centrs (VVC) aicina un motivē iedzīvotājus kļūt par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu. Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 36 sabiedriskie palīgi, jau pusgadu tāds ir arī Jēkabpilī.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir cilvēki, kuri no saviem ikdienas pienākumiem brīvajā laikā sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Viņi nepiemēro sodus, bet konsultē un labo nelielās valodas kļūdas, kuras sadzird vai pamana publiski pieejamā informācijā. Par sabiedrisko palīgu var kļūt ikviens, svarīgākais, lai būtu zināšanas, vēlme un izpratne par latviešu valodas pareizu lietošanu.

ēkabpiliete Līga Brikmane par sabiedrisko palīgu Valsts valodas centrā sāka strādāt pērnā gada decembrī. Divu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir dvīnīšu gaidībās, par šādu iespēju uzzināja nejauši, strādājot Baltijas starptautiskajā akadēmijā, kad valodas centra darbinieki atnāca ar aicinājumu informēt par šādu iespēju studentus.

Jaunajai sievietei šī iespēja nepalika nepamanīta, neraugoties uz to, ka pašai – tāpat kā daudziem sabiedrībā – bija zināma bijīga pietāte pret šo iestādi. Šobrīd ar smaidu, bet līdz ar to savā sabiedriskajā darbā izprotot citu cilvēku izjūtas, sākumu atceras Līga.

“Ja es kaut kur eju, redzu, ka ir kāda kļūda, pieeju, pasaku, un ne katru reizi jāvelk šī valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecība, kas vienmēr mums līdzi. Ja ir cilvēki, kuri gatavai tevi uzklausīt arī tāpat, tad šī formalitāte nav nepieciešama. Jo ir jau tā, ka cilvēkiem ir bailes no Valsts valodas centra,” secina Līga.

Tā nav represīva iestāde, arī šie

sabiedriski palīgi kā daļa no sabiedrības ir tikai iespēja stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas, skaidro Valsts valodas centrā, kur šādi palīgi sāka strādāt pirms četriem gadiem.

“Tie ir gadījumi, kad ir cilvēciskās kļūdas pieļautas vai neuzmanība. Sabiedriskie palīgi kā institūts nav domāta kā sūdzēšanās Valsts valodas centram, viņi nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus, nesauc personas pie administratīvās atbildības, viņiem ir konsultanta loma. Viņi veicina dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību un palīdz uzņēmējiem,” skaidro Viesturs Razumovskis, VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs.

Kopš 2015. gada šim darbam ir sagatavoti vairāk nekā pussimt cilvēki, precīzi – 53, no tiem reāli strādā 36 sabiedriskie palīgi, Līga Brikmane ir viena no tiem.

“Tas ir brīvprātīgais darbs, VVC inspektori ikdienā ir ļoti noslogoti, taču ir tādi sīkumi sabiedrībā, kuriem nereti nepietiek laika. Un tas ir mūsu uzdevums – pamanīt šos sīkumus. Mēs esam tie palīgi, kas ir pirmie starp tautu un Valsts valodas centru,” saka Līga.

Sabiedriskais palīgs atalgojumu par savu darbu nesaņem, te svarīgākais ir vēlme darboties un izprast to, cik tas ir svarīgi, kā šajā gadījumā – sargāt un pilnveidot latviešu valodas pielietojamību:

“Mums pagātnē ir austrumu virziens, kur daudz krievu valodas, un tagad nāk iekšā Rietumu kultūra – anglicisms. Mēs esam tie, kas cenšamies to atstumt, lai uzturētu latviešu valodu.”

Valsts valodas centrā skaidro, lai arī sākotnēji bijusi doma piesaistīt 100 sabiedriskos palīgus, arī trešdaļa no tā nav maz, rēķinot, ka pašu centrā oficiāli darbā noslogoti 42 darbinieki, turklāt  interese sabiedrībā aug un parādās arī jauni brīvprātīgie, tā nesen sabiedriskais palīgs sāka strādāt arī Ilūkstes novadā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases

product-school-V8KOZEUTx9E-unsplash.jpg

Photo by Product School on Unsplash

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases privātpersonām un juridiskām personām.  Meistarklasēs īsā un sistemātiskā veidā apgūsiet, kā sekmīgi komunicēt  ar klientiem vai darījuma partneriem. Iegūtās zināšanas varēsiet izmantot gan sarunājoties, gan rakstot darījuma vēstules. Meistarklases paredzētas latviešu, krievu vai angļu valodas pratējiem B2 vai C1 līmenī.

Baltic Media profesionālie pasniedzēji vienas dienas kursos brīvā atmosfērā  iemācīs galvenās lietišķās komunikācijas prasmes, prezentāciju veidošanas principus un svarīgākās valodas lietošanas nianses veiksmīgai komunikācijai e-pastā.

Tiks analizēti dažādi e-pasta vēstuļu  un prezentāciju paraugi, lai vērtētu to noformējumu, valodas stilu un iedarbīgumu. Gūtās zināšanas tiks nostiprinātas ar praktisku uzdevumu palīdzību.

Meistarklašu noslēgumā visiem dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, kas apliecina dalību meistarklasēs un iegūtās zināšanas.

Latviešu, krievu vai angļu valodas meistarklases būs piemērotas visiem tiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem. Lietišķās valodas zināšanas uzlabos Jūsu darba kvalitāti un veicinās sadarbību ar jauniem klientiem un partneriem.

Cik maksā un kur notiek meistarklases

Meistarklases notiek Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā vai klienta telpās.

Dalības maksa privātpersonām sākot no 40 EUR + PVN (21%) par vienas dienas kursiem, kuru ilgums ir 3 astronomiskās stundas. Cenā ir iekļauti visi mācību materiāli, kafija un uzkodas.

Meistarklasēs piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki, lai pasniedzējs katram dalībniekam varētu veltīt vairāk uzmanības, kā arī atbildēt uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Vairāk informāciju par cenām un kursu laikiem noskaidrojiet, sazinoties ar mums, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29446845.

Informācija par aktuālākajām meistarklasēm privātpersonām tiks publicēta šeit.

Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā valodu meistarklases arī uzņēmumiem, Vairāk informācijas lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

tracy-adams-1156498-unsplash

Photo by Tracy Adams on Unsplash

Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.

Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.

Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.

Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.

“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir? “I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.

Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.

“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.

Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.

““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”

Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.

“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something” angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”

Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.

“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate” ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.

Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.

“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate” nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.

Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

austin-distel-675052-unsplash

Photo by Austin Distel on Unsplash

Valsts valodas centrs (VVC) akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noteiks apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Kā informēja VVC, akcija notiks līdz 1. oktobrim un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī VVC vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Līdz ar ko Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un VVC.

Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs VVC ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Dienvidkorejā iespējams mācīties latviešu valodu.

alexandre-chambon-150690-unsplash

Photo by Alexandre Chambon on Unsplash

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pozitīvi novērtējusi iespēju, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un ka nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka Mūrniece to pauda tikšanās laikā ar Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Munu Hisangu.

“Esam ieinteresēti attīstīt vēl ciešāku divpusējo sadarbību un stiprināt parlamentāros sakarus ar Koreju”, sarunā Hisangu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā pauda Mūrniece.

Pusēm pārrunājot Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja iespējas attīstīt pētnieku un akadēmiskā personāla sadarbību, kā arī izcēla studiju piedāvājumu Latvijas augstskolās. Arī Hisangs sacīja, ka Koreja ir ieinteresēta aktīvākā studentu apmaiņā starp abām valstīm.

Mūrniece izteica gandarījumu, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Tas ir svarīgi ne vien augstākās izglītības, bet arī savstarpējās sapratnes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētaja, paužot cerību, ka nākotnē kādā no Dienvidkorejas universitātēm varētu izveidot Baltijas studiju centru.

Avots: Apollo. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,”  saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

Create your website at WordPress.com
Get started