Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Tokijas olimpiskajās spēlēs tulkos 11 valodās, franči par sevi atgādina īpaši

jezael-melgoza-To5wAJDt1IM-unsplash

Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.

Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.

Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.

Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni

siora-photography-ZslFOaqzERU-unsplash

Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst.

Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku ceļu starptautiskajā apritē. Izglītības ministrija rosina būtiski mainīt doktora darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtību. Ideja ir doktora darbu rakstīšanu un aizstāvēšanu organizēt nevis latviešu, bet angļu valodā. Tas izsaucis plašu sabiedrības neapmierinātību. Vairāk nekā 450 cilvēki, starp viņiem profesori, rakstnieki, valodnieki un tulki, parakstījušies ar lūgumu atstāt izvēli par darba valodu pašu studentu un augstskolu ziņā.

“Šādā veidā tiek sniegts diezgan skaidrs signāls sabiedrībai, nu, priekš kam jums tā latviešu valoda? Tas atsauksies ne tikai uz zinātniekiem, bet uz visu sabiedrību kopumā. Kā mēs varam jauniešiem paskaidrot, kāpēc viņiem ir jāmācās latviešu valoda skolā, ja mēs paši sakām, ka augstākajā izglītības posmā jūs nemaz nedrīkstēsiet [lietot],” norādīja Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija.

Iecere nāk no pašām augstskolām, savukārt norāda ministre. Tiesa, šādu priekšlikumu virzījušas tieši dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares.

“Tā ir viena no iespējām būt tuvāk apritē, saistībā ar to, kas notiek konkrētajā zinātnes zonā. Konceptuālais ziņojums paredz, ja tēma vai joma ir prioritāri saistīta ar Latvijas situāciju, tad neapšaubāmi šāda izvēle nav uzstādāma,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Izpētot ieceres atbalstītāju un pretinieku rindas, iezīmējas samērā krasas viedokļu atšķirības starp eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskajā universitātē promocijas darbus angļu valodā izstrādā aptuveni trešā daļa no visiem doktorantiem, un tur pāreju uz obligātu disertācijas rakstīšanu starptautiskā valodā sliecas atbalstīt.

“Ja mums ir angļu valodā, mums paplašinās iespējas piesaistīt labus oponentus. Tā kā attiecīgi – loģiski, ka arī palielinās darba kvalitāte. Mūsu pieredze ar angļu valodas lietošanu disertācijās nav bijusi negatīva,” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Tikmēr skaidru “nē” šādām pārmaiņām saka sociālās, humanitārās zinātnes, pedagoģijas programmu profesori un citi. Viņi uzsver, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  dokumentu – tā kā promocijas darbs būs angļu valodā, latviešu valodā būs jāuzraksta neliels kopsavilkums.

Taču, ja no visa promocijas darba latviešu valodā būtu pieejams tikai kopsavilkums, kā to paredzējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tad zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzustu.

“Zinātnieks jau nestrādā tikai tam, lai vairotu savu citējamību un starptautisko atpazīstamību. Jebkurš zinātnieks gan sociālajās, gan eksaktajās zinātnēs, pirmkārt, strādā Latvijas sabiedrībai. Ne tikai pasaulei, bet arī savai valstij,” sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.

Ministrija vēl esot atvērta viedokļiem un publisku diskusiju par šo tēmu rīkos ceturtdien. Pēc viedokļu apkopošanas dokuments tālāk tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Brīva vakance: praktikants/-e Baltic Media Valodu mācību centrā #teirdarbs

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Piedāvājam iespēju pievienoties “Baltic Media” Valodu mācību centra komandai un savas augstskolā gūtās zināšanas pielietot praksē. Ja esi humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu vai pedagoģijas students un vēlies 3 mēnešu prakses ietvaros iegūt pieredzi projektu vadībā, komunikācijā ar klientiem, lietvedībā un kursu organizēšanā, piesakies, nosūtot savu CV un motivācijas vēstuli uz kursi@balticmedia.com. Papildinformācija: valodukursi.lv

Veiksmīgas sadarbības gadījumā piedāvāsim Tev kļūt par “Baltic Media” štata darbinieku.

“Baltic Media” Valodu mācību centrs sniedz ar komunikāciju un valodu apguvi saistītus pakalpojumus uzņēmumiem, valsts un citām institūcijām, kā arī privātpersonām. Valodu mācību centrā ir iespēja apgūt latviešu, angļu, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu, zviedru un citas valodas.

NEPIECIEŠAMS

  • Radošums, atraktivitāte;
  • Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
  • Labas komunikācijas prasmes;
  • Svešvalodu zināšanas.

PIENĀKUMI

  • Klientu konsultēšana pa e-pastu, telefonu par valodu kursu piedāvājumu;
  • Valodu kursu projektu vadība;
  • Mācību līgumu sagatavošana;
  • Jaunu valodu pasniedzēju piesaiste;
  • Sociālo tīklu kontu uzturēšana;
  • Bloga ierakstu veidošana.

MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Iegūt praktiskas zināšanas valodu pakalpojumu jomā;
  • Realizēt savas idejas un ierosinājumus;
  • Darbu multikulturālā vidē;
  • Iespēju apvienot praksi ar studijām;
  • Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
  • Draudzīgu kolektīvu.

Darba vieta: Rīgā Elizabetes iela 11.

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Latviešu valoda Eiropas Savienībā. Tulkotāju konference

konference latviesu valoda

Foto no Facebook

2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē”, ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.

Šogad Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, nozares eksperti, mācībspēki un valodnieki apsprieda multilingvismu un valodas aizsardzību politiskajā līmenī, kā arī diskutēja par tulkošanas un tehnoloģiju mijiedarbību un nākotnes perspektīvām.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Satiksmes ministrijas, Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji. Pasākumu vadīja Liena Muskare, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītāja, savukārt paneļdiskusijas vadīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs Mareks Graudiņš.

Lai nodrošinātu informācijas apriti visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tās institūcijās strādā teju tūkstotis mutisko tulku un vairāki tūkstoši tulkotāju. Vēl pirms gadiem 30 galvenā saziņas valoda Eiropas institūcijās bija franču, kas izsenis bijusi galvenā diplomātijas valoda visā pasaulē. Šodien to izkonkurējusi angļu mēle – tieši tajā sākotnēji top vairums ES dokumentu. To raksturo arī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītājas Lienas Muskares teiktais:

“Vēl pirms 15 gadiem, kad es sāku strādāt Eiropas Komisijā, kādi 20% dokumentu bija oriģināli franču valodā.

Bet tagad franču un citās valodās ir varbūt kādi 5%. Angļu valoda nenoliedzami dominē. Arī dokumentu autoriem, kas strādā dažādos dienestos, angļu valoda noteikti ir tā, ko viņi pārzina vislabāk.”

Lai gan Lielbritānija pašlaik ir uz sliekšņa, lai pamestu ES, angļu valoda paliks viena no oficiālajām valodām, jo tajā runā arī Īrijā un Maltā. Liena Muskare domā, ka tuvākajos gados angļu valodas popularitāte Eiropas institūcijās radikāli nemazināsies.

“Varbūt ne tuvākajos piecos gados, bet ilgākā laika posmā, ja Lielbritānija izstāsies, Vācija un Francija noteikti centīsies palielināt savu valodu ietekmi,” norāda Muskare.

ES tulkotājiem augstā līmenī jāzina vismaz divas oficiālās valodas, izņemot dzimto. Vienai no tām jābūt angļu. Un, visticamāk, tā arī paliks, jo, pēc “Eurostat” datiem, 94% vidusskolēnu ES 2016. gadā mācījās angļu valodu kā svešvalodu. Salīdzinājumam – 21,5% mācījās spāņu, 17,2% – vācu un 16,4% – franču. Šajos datos gan nav ietverta Lielbritānija.

Vairums ES angliski tapušo dokumentu autoriem angļu valoda nemaz nav dzimtā. Un tas vēl vairāk sarežģī tulkotāju darbu, mēģinot tekstu atveidot citā valodā.

“Dažkārt ir tā: terminus saliekam pareizi, lasām teikumu un saprotam visus vārdus, bet nesaprotam, kas šajā teikumā ir pateikts. Nevaram uztvert būtību. It kā ir latviski, bet nav latviski,” saka Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja Daina Vaivare. Viņa uzsver – tulkojumos jāiegulda arī daudz darba latviešu valodas noslīpēšanā.

Avoti: Vizma Boļše, Baltic Media un LSM

Aicina rakstīt diktātu latgaliešu valodā

aaron-burden-y02jEX_B0O0-unsplash

Lai aktualizētu latgaliešu valodas lietojumu un pievērstu sabiedrības uzmanību rakstītprasmei latgaliski, 9.novembrī, ikviens aicināts rakstīt diktātu latgaliski, informēja Latgaliešu kultūras ziņu portāla “lakuga.lv” redaktore Vineta Vilcāne.

Diktāta rakstīšana latgaliski notiks jau trešo reizi. Tas skanēs “Latvijas Radio 1” raidījumā “Kolnasāta” plkst.18.15, kā arī Latvijas Radio Latgales studijas “Facebook” kontā.

Ikviens interesents sevis uzrakstīto tekstu varēs pārbaudīt portālā “lakuga.lv”, vai arī to iesūtīt īpašā tiešsaistes sistēmā un saņemt atbildi e-pastā jau ar kļūdu labojumiem.

Kā uzsvēra Vilcāne, latgaliešu valodu šobrīd aktīvi izmanto dažādās kultūras izpausmēs kā mūzikā, literatūrā, kino un teātrī, medijos, arī tūrismā un uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem ikdienā latgaliešu rakstu valodu, kas ir vēsturisks latviešu valodas paveids, izmanto ap 8,8% Latvijas iedzīvotāju.

 

Šogad diktātam izraudzīts fragments no Egitas Kancānes stāstu grāmatas “Syltuo mola”, to lasīs mūziķis, grupas “Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods. Diktāta teksts sagatavots, ievērojot 2007.gadā apstiprinātos Latgaliešu rakstības nosacījumus, piebilda Vilcāne.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā

helloquence-OQMZwNd3ThU-unsplash

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. 

Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījusi rakstniece Nora Ikstena, Rīgā Gaismas pilī to diktēs aktieris Vilis Daudziņš. Lai rakstītu diktātu klātienē kādā no desmit Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Bauskā, Rīgā –, turklāt galvaspilsētā varēs izvēlēties vienu no četrām iestādēm, interesentus aicinām pieteikties lapā www.raksti.org, bet rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pašā vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Šogad pirmo reizi diktāta vēsturē tas tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” – interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, un vēlāk salīdzināt savu veikumu ar pareizo variantu vietnē raksti.org. Piektajā jubilejas gadā diktātam ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Diktāta IT risinājumi tiek nodrošināti sadarbībā ar “Bite One IT”.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, kā arī Latviešu valodas aģentūra. Diktāts ar virsrakstu “Sēņu diktāts” ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums. Pirms diktāta rakstīšanas aicinām atsvaidzināt atmiņā ne tikai uzturā lietojamās sēnes, bet arī pareizrakstības likumus.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas. Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Tiešsaistē Gaismas pils Ziedoņa zālē diktora lomā iejutīsies aktieris Vilis Daudziņš, ārpus Rīgas – citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās mēnesi pēc pasākuma, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā 9. decembrī.

IV pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2018. gada 3. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 1648 interesenti. Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 615 cilvēki – Rīgā (322), Liepājā (69), Rēzeknē (34), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (11), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (53). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (935), citi bija no Lielbritānijas (25), Vācijas (18), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa sešiem), Igaunijas un Īrijas (katrā pa četriem), pa trim no Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Grieķijas, Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Horvātijas, pa vienam no ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras. 2017. gadā III pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē visā pasaulē rakstījuši 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.

Avots: Latviešu valodas aģentūra. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu terminoloģija simts gados

Vizma ar brillemOK

Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē.

Konference tika rīkota par godu Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas 100 gadu jubilejai. Terminoloģijas komisija tika dibināta 1919. gada rudenī ar mērķi attīstīt latviešu nacionālo terminu sistēmu. Turklāt šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveides, šajā laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu terminrades avotu un terminoloģijas centru bibliotēkas nozarē. Konferences dalībnieki sanāca kopā, lai atskatītos uz šajā laikā paveikto, iezīmējot aktuālās problēmas un nākotnes perspektīvas.

Ar savu pieredzi un skatījumu par terminoloģijas attīstības un problemātikas jautājumiem dalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un citām iestādēm. Tika izskatīti tādi temati kā latviešu terminoloģijas vēsture, terminoloģijas attīstībā nozīmīgas personības, terminrades teorētiskie un lietišķie aspekti, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstība. Galvenokārt lasījumi tika veltīti bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai, tehnisko nozaru terminoloģijai, kā arī citu atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Konferences noslēgumā tika sniegts ziņojums par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas identificētajām aktuālajām terminoloģijas problēmām Latvijā.

Konferencē prezentēto pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Vairāk informācijas:

https://lnb.lv/lv/zinatniska-konference-latviesu-terminologija-simts-gados

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

pille-riin-priske-t6atIehVLTU-unsplash

Kādā valodā runā Igaunijas iedzīvotāji? Latviešiem protams nav divreiz jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, taču ļoti daudziem pasaules apceļotājiem tas patiešām ir jautājums!

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Igauņi ļoti lepojas ar savu valodu, cenšoties to stiprināt gan atzīmējot Dzimtās valodas dienu, gan organizējot dažādus ar valodu saistītus pasākumus, tādējādi uzsverot tās svarīgumu. Kā mēs zinām pirms Igaunija izveidoja savu valstisko neatkarību, 20 gs. sākumā, tās zemi regulāri iekaroja un okupēja dažādas lielvalstis, pakļaujot tautu savām varām, kad pamatnācija nemācēja nedz rakstīt nedz lasīt, un neskatoties uz to, šī pavisam skaitliski nelielā tautiņa, kas pamatā cēlusies no lauku iedzīvotājiem, ir spējusi saglabāt un izkopt savu valodu un savu nāciju, atšķirībā no daudzām citām nelielajām tautiņām, kā piemēram prūši.

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās. Pateicoties šim apstāklim, apceļot Igauniju ir visnotaļ vienkārši pat tad, ja Jūs nepārvaldat igauņu valodu. Hо aitäh (Paldies!) – pateikt šo vienkāršo frāzi nekad nekaitēs!

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Avots: Visit Estonia. Visu rakstu lasiet šeit.

Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to,  kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām

Baltic Media Valodu mācību centrs ietilpst uzņēmumā SIA Baltic Media Ltd un ir viens no koncerna uzņēmumiem Baltic Media valodu pakalpojumu uzņēmumu grupā ar Latvijā un Zviedrijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Koncerna uzņēmumi darbojas Ziemeļeiropas tirgos kopš 1991. gada  un sniedz tulkošanas un citus valodu pakalpojumus globāli, specializējoties Ziemeļeiropas valodās.

“Baltic Media” ir ISO sertificēta vadoša digitālās tulkojumu un lokalizācijas aģentūra Ziemeļeiropā, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.
Uzņēmuma vadība un biroja personāls ir ar augstāko lingvistisko izglītību un doktora grādiem valodniecībā un kompetenci filoloģijā un daudzvalodu komunikācijā. 
Tulkojumi un citu valodu pakalpojumi tulkošanas  birojā SIA „Baltic Media Ltd.” tiek veikti augstā profesionālā līmenī, izmantojot vienīgi profesionālus tulkotājus.