Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Pietiks ar angļu valodu vien: pieci izplatīti mīti par ceļošanu

alice-donovan-rouse-199230-unsplash

Photo by Alice Donovan Rouse on Unsplash

Ir neskaitāmi daudz mazu detaļu, kas veido izcilu ceļojumu, taču to jau saknē var padarīt nebaudāmu dažādi greizi pieņēmumi, kurus steidzami vajadzētu izmest no galvas. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar “Trip Advisor” minētajiem mītiem, kas neļauj izbaudīt unikālo pieredzi visā pilnībā.

Ceļot ir dārgi

Saprotams, ceļošana prasa ievērojamus līdzekļus, taču summas nebūt nav tik kosmiskas, ja izpētē ieliek vairāk laika. Ir iespējams ilgstoši meklēt lētākās biļetes, apsvērt autobusu vai prāmju variantus, jo lidošana taču nav vienīgais veids, mēģināt noķert īsto brīdi viesnīcu piedāvājumam, pārvietoties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai mašīnu, nedoties ēst katrā restorānā, kas iekrīt acīs, bet gan apjautāt vietējos par izdevīgāko cenu vietām. Tāpat pilsētās ir bezmaksas apskates objekti, atlaides studentiem un senioriem. Naktsmājas var arī dalīt ar citiem ceļotājiem, lai ietaupītu līdzekļus.

Vienatnē nav droši

Ja dodies ceļojumā vienatnē, nenoliedzami, ir dubultā svarīgi ievērot drošības pasākumus, taču tu vari gūt unikālu pieredzi, kuru atņem ceļošana grupā. Vienmēr svarīgi turēt kādu lietas kursā par savām atrašanās vietām un gaitām, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tevi meklēt. Taču ceļojums vienatnē ļauj iepazīt arī sevi jaunā gaismā – tev ne uz vienu nav jāpaļaujas, vari darīt, ko sirds vēlas, kā arī būsi spiests izkāpt no komforzonas, kas nereti dzīvē ir pat ļoti nepieciešams.

Pietiks tikai ar angļu valodu

Taisnība, ka lielā daļā pasaules valstu cilvēki runā un saprot angļu valodu, kuru daudzi apgūst jau no skolas laikiem, taču nekad nevajadzētu par zemu novērtēt valodas barjeru. Ņemsim par piemēru Spāniju – lielajās pilsētās, piemēram, Madridē vai Barselonā lielām grūtībām spāņu valodas nezinātājiem nebūs, taču pilnībā cits stāsts ir par mazākiem reģioniem un pilsētām, kurās šķietami tik populāro valodu visi nepārzina.

Tieši tāpēc pirms ceļojuma vienmēr vērts saglabāt telefonā vai uzrakstīt piezīmju blociņā populārākās frāzes, kas ceļotājiem var noderēt. Vietējie būs daudz laipnāki un atvērtāki, redzot, ka kaut vai centies kaut ko pateikt viņu valodā, tādējādi izrādot cieņu. Arī tad, ja valoda būs pavisam lauzta, liela iespēja, ka šis cilvēks kaut nedaudz tevi sapratīs, tāpēc būsi par solīti tuvāk kārotās atbildes saņemšanai.

Palikt pie kāda ir bīstami

Ir cilvēki, kuri regulāri izmanto, piemēram, “Airbnb” vai “kaučsērfinga” pakalpojumus, kuri paredz dzīvošanu kāda vietējā mājoklī, savukārt otra daļa ir pret šādām naktsmītnēm – viņi tās sauc par nedrošām. Taisnība, ka tu nekad nevari zināt, kāds ir šī konkrētā mājokļa saimnieks un kādi ir viņa nolūki, tāpēc pirms tam ieteicams veikt padziļinātāku izpēti par šo cilvēku, lasīt atsauksmes un tamlīdzīgi. Tāpat vērts apjautāt draugus un paziņas, kuri konkrētajā galamērķī pie kāda palikuši. Ja šiem cilvēkiem uzticies un viņu pieredze bijusi pozitīva, varēsi ne tikai ietaupīt finansiālos līdzekļus, bet arī labākajā gadījumā dabūt vietējo gidu, kurš labprāt izstāstīs par interesantām vietām, kuras paliek aiz tūrisma ceļvežiem.

“Man nav laika”

Ne visi cilvēki savas brīvās gada dienas pavada ceļojumos, taču liela daļa gan. Ja katru gadu decembra nogalē tavā atvaļinājumu ailītē ir paliels cipars ar neizņemtajām dienām, ļoti iespējams, esi nonācis šī mīta valgos. Ne vienmēr jādodas garos ceļojumos – interesantu ceļojumu uz tuvām kaimiņvalstīm vari izplānot pavisam ātri, aizokēna iepazīšanu atstājot citai reizei.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

How Long Does It Take to Master Latvian?

dav

 

Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.

Answers to the 5 Most Common Questions about the Latvian Language

bruce-mars-559223-unsplash

Photo by  Bruce Mars on Unsplash

Every year on the 21st of February UNESCO celebrates the International Mother Language Day to mark the richness and diversity of the thousands of languages spoken across the globe.

As someone whose mother tongue is shared by roughly 2 million people in the whole wide world, I often encounter questions about the Latvian language. I asked my Latvian friends about their experiences and, while there may be no such thing as a silly question, we all get asked the same things over and over again.

Wonder no more – here is the ultimate guide to all you ever wanted to know about the Latvian language!

1. Do you have your own language?

Well yes, we do. Non-native speakers included, roughly 2 million people on the planet speak Latvian. That is approximately the population of Paris, France or around one fourth of the population of London, UK.

2. Is it similar to Russian?

No, not really. I am sure that both Latvians and Russians who have encountered the other language after the age of six will vouch for that. Latvian and Russian may belong to the same branch of the Indo-European language family tree but that does not mean that the two are similar. If proximity in the language tree is any indicator, a native English speaker should have an easier time understanding a German or a Dutch speaker than a Latvian would have understanding a Russian.

3. What is it similar to then?

The short answer: Lithuanian, yet the two are not mutually intelligible. As most people who ask this question don’t know more about the Lithuanians either, let me expand on this.

The descent of the language outlined in linguistic family trees is one thing, but when we talk about, e.g., similarities of words, history can be just as important. Through conquests and trade links over the past centuries the Latvian language has been strongly impacted not only by the Russian neighbors but also by the Germans, and it shares some similarities with Estonian and Finnish. Curiously, 9 times out of 10 speaking Latvian here in Northern Germany has resulted in questions whether my conversation partner and I come from Sweden or Denmark.

4. Do you use the Cyrillic alphabet?

No, we don’t. And the reason for this is purely a matter of history. Latvian was only a spoken language until mid-16th century when the efforts of Protestant pastors produced first texts in Latvian, starting  with the Lord’s prayer. As not only the clergy but also the upper class at the time were German speakers, the Latvian alphabet was based on the Latin alphabet and used the old German shrift.

The modern day Latvian alphabet was born in the early 20th century and has its peculiarities. It does not have the letters  Q, X, W, and Y but makes up for this shortage by having 11 other letters – long forms of vowels like Ā or Ē, soft forms of consonants like Ļ or Ķ, and consonants like Š that replace “Sh”. Which brings us to the next question:

5. What is up with the “Latvianising” of foreign names?

The meme on the right is not a joke, a foreigner can have a difficult time recognizing their own name by the time the Latvians are done with it. In addition to having a slightly different alphabet (see previous question), all male names typically have to end with an “S” and all female names with an “A” or an “E”. There are some exceptions but these are few and far between.

In addition, adapting foreign names to Latvian is necessary to make them usable in normal sentences. You see, the Latvian language has seven grammatical cases and while, e.g., in German these are constructed with the help of articles, in Latvian it is the end part of the word that has to change – something that is not possible unless the word ends “correctly”.

Source: Let the journey begin. Read full article here.

Pārbaudi savas angļu valodas zināšanas

absolutvision-468248-unsplash

Photo by AbsolutVision on Unsplash

Angļu valodu savā darba vietā izmanto gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tieši šīs valodas zināšanas būtiski uzlabo iespēju sadarboties ar ārvalstu partneriem un klientiem.

Aicinām Jūs aizpildīt angļu valodas testu, lai pārbaudītu savas angļu valodas zināšanas un izlemtu, kādā līmenī sākt papildināt angļu valodas prasmes. 

Testu atradīsiet šeit.

Novērtējiet savu angļu valodas zināšanu līmeni un izvēlieties attiecīgā līmeņa valodas kursu! Vairāk par kursu līmeņiem lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Latvian Language and more 2019

img_1168Photo by Baltic Media

Travel and study together with your family or friends, invest in your self-development, and spend a fabulous time with your beloved ones.

August 16 – August 25, 2019

The leading Nordic-Baltic language service company Baltic Media, in cooperation with the University of Liepaja, offers an intensive Latvian language and culture program in the mesmerizing city of Liepaja, located on Latvia’s beautiful Baltic Sea coast.

Liepaja is a fantastic place to learn Latvian as it has everything from a beautiful seaside to market stalls offering fresh local produce to the Great Amber Concert Hall, a new architectural landmark of the city: www.latvia.travel/en/city/liepaja-8

This intensive Latvian language and culture program provides:

  • solid instruction in learning the Latvian language (28 academic hours) at two levels – beginners (A1) and pre-intermediate (B1);
  • specially designed course materials;
  • cultural activities, including tours of the city and movie séances at an outdoor cinema featuring Latvian movies;
  • 3 day/2 night weekend trip to a B&B with amber hunting along the sea coast and yoga on the beach.

mike-erskine-144525-unsplash

Photo by Mike Erskine on Unsplash

Cost:

  • 595 EUR includes tuition, course materials, coffee and snacks, cultural activities, tours, and a 3 day/2 night stay at a B&B (meals and yoga instruction included).
  • 200 EUR for person for those who want to participate only in the cultural activities (without tuition costs).
  • 575 EUR early bird special price if you enroll by April 30.

For more information, please e-mail us at: kursi@balticmedia.com.

We encourage you to pack your travel bag, bring along your friends, and spend 10 amazing days discovering the beauty of the Latvian language as well as the unique culture and nature of Latvia’s beautiful sea coast. It will be your best summer ever.

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs

Mācos runāt latviski

Latviešu valodas kursi pie Baltic Media pasniedzējas Ivetas Grīnbergas. Ziemassvētki 2018.

Latviešu valodas kursi pie Baltic Media pasniedzējas Ivetas Grīnbergas. Ziemassvētki 2018.

Sirsnīgi nosvinēti Ziemassvētki, izlocīta mēle latviešu mēles mežģus izrunājot, Ziemassvētku dziesmas latviešu valodā dziedot Baltic Media Valodu mācību centra latviešu valodas kursos ārzemniekiem, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā

macos latviski nozimite

Katrs latviešu valodas students Ziemassvētkos saņēma dāvanu, ko tagad varēs lietot visu gadu. Tā ir neliela piespraude ar uzrakstu Mācos runāt latviski. Ārzemnieki, kas mācās latviešu valodu mūsu valodu kursos, daudzkārt sūdzas par to, ka paši latvieši nekādā ziņā neveicina latviešu valodas apguvi.

macos latviski daudzas noz

Ja kāds restorānā pieklājīgi un lēni cenšas pasūtīt ēdienu latviski, tad viesmīlis nereti pāriet uz angļu valodu, nedodot iespēju vingrināties latviešu valodas apguvē. Tādās reizēs gribas kliegt: „Mīļie tautieši, kas jums kaiš?! Kāpēc nejūtat lepnumu par to, ka kāds mācās jūsu valodu?”

Baltic Media Valodu kursu komanda cer, ka šī nelielā piespraude, kas norāda, ka kāds vēl tikai mācās, varbūt runā lēni un ar kļūdām, veicinās sapratni un lepnumu par savu valodu pašos latviešos.

Jaukās latviešu meitenes, ja jūsu vīrs vai draugs ir, piemēram, itālis, indietis, francūzis, soms vai kādas citas tautības pārstāvis un MĀCĀS RUNĀT LATVISKI, ticiet man – viņš jūs ļoti mīl. Palīdziet viņam, runājiet ar viņu latviski!

Autore: Iveta Grīnberga, Baltic Media Latviešu valodas kursu programmu vadītāja.

Kādas valodas apgūt 2019. gadā

rawpixel-790897-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Tuvojoties jaunajam gadam, vairums no mums izvērtē pagājušā gadā paveikto, sasniegtos mērķus un piedzīvotās neveiksmes, kā arī apsver jaunus mērķus un iespējas, ko izdarīt nākamajā gadā. Cilvēki bieži apņemas apgūt kādu jaunu valodu darba vajadzībām, ceļošanai vai priekam. 

Iedvesmai piedāvājam sarakstu ar populārākajām valodām, kuras apgūt 2019. gadā:

  1. Spāņu valodu,
  2. Mandarīnu valodu,
  3. Franču valodu,
  4. Arābu valodu,
  5. Vācu valodu,
  6. Itāļu valodu.

Lai izdodas visi nospraustie Jaunā Gada mērķi un apgūt sev interesējošu valodu!

Avots: Cudoo. Visu raksu lasiet šeit.

Create your website at WordPress.com
Get started