Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre resumes on-site language classes on 1 June, 2020 in strict compliance with all national precautionary measures. Our on-site classes will gather no more than 5 people per group and keep 2m distance between the students themselves and the tutor as well as provide the necessary disinfection means in all study rooms. For the sake of safety, both the tutor and students will wear face masks. After each class, the rooms will be disinfected and ventilated.
We also continue to offer online language courses for those who are still outside Riga or consider this way of learning more appropriate. Online classes take place in Zoom, Skype, Discord or similar platforms in which the tutor can communicate with students, share study materials and use various audio or visual means.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

 

Since 2011, Language Training Center Baltic Media is an accredited educational institution of the Ministry of Education of the Republic of Latvia. The State Education Development Agency has accredited, licensed the following educational programs of Baltic Media Language Learning Center:
Type of programs: Professional growth and personal development (non-formal adult education). Educational documents – certificate.

To find out our on-site and online course schedule click here.

Baltic Media Ltd., Elizabetes iela 11, Office No. 1
LV-1010 Rīga Latvia/Lettonie

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

IMG-20200521-WA0010

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek dezinficētas un vēdinātas.

Turpinām piedāvāt arī Online valodu kursus visiem tiem, kas joprojām atrodas ārpus Rīgas vai uzskata šādu apmācību veidu sev par piemērotāku. Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

 

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  Programmu veids: Profesionālā izaugsme un personīgā attīstība (pieaugušo neformālā izglītība). Izglītības dokuments – apliecība.

Vairāk informācijas par kursiem varat iegūt, aplūkojot mūsu mājas lapu www.valodukursi.lv.

Baltic Media valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Useful words and phrases in Latvian

girl-2771936_1920

Around a million and a half people consider Latvian to be their native language, of whom most, or ca. 1.4 million, live in Latvia. Latvian is a rare language; it is part of the Indo-European language family and together with Lithuanian forms the Baltic branch. The Latvian language began to emerge in the VII Century as the languages of the ancient Latvian tribes – the Latgalians, Semigallians and Selonians – fused, incorporating many borrowed words from the language of the Livonians, a Finno-Ugric tribe of Latvia.

Also, shades of the German, Scandinavian, Old Russian and Latin languages have influenced the Latvian language over the course of the centuries.

It is worth remembering that Latvian is related to Lithuanian, yet the languages are not mutually freely intelligible to their speakers. Whereas in the third Baltic country, Estonia, the completely different Estonian language is spoken, which belongs to the Finno-Ugric family. It also has to be noted that in Latvia, especially in Riga and the second largest city, Daugavpils, a large segment of the local population are ethnic Russian and thus, speak Russian.

While travelling in Latvia, some frequently used Latvian phrases may come in handy:

Expressions of politeness

Thank you – Paldies

Please/you’re welcome – Lūdzu

Good morning – Labrīt

Good day/afternoon – Labdien

Good evening – Labvakar

Hello/greetings – Sveicināti

Good-bye/see you again – Uz redzēšanos

Good night – Ar labu nakti

Cheers! – Priekā!

Useful words

Yes – Jā

No – Nē

Taxi – Taksometrs

Bus/coach – Autobuss

Shop – Veikals

Police – Policija

Currency exchange – Valūtas maiņa

Hotel – Viesnīca

 

Source: Latvia Travel

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

WHICH IS THE BEST LANGUAGE TO LEARN?

clarissa-watson-jAebodq7oxk-unsplash

For language lovers, the facts are grim: Anglophones simply aren’t learning them any more. In Britain, despite four decades in the European Union, the number of A-levels taken in French and German has fallen by half in the past 20 years, while what was a growing trend of Spanish-learning has stalled. In America, the numbers are equally sorry. One factor behind the 9/11 attacks was the fact that the CIA lacked the Arabic-speakers who might have translated available intelligence. But ten years on, “English only” campaigns appeal more successfully to American patriotism than campaigns that try to promote language-learning, as if the most successful language in history were threatened.

Why learn a foreign language? After all, the one you already speak if you read this magazine is the world’s most useful and important language. English is not only the first language of the obvious countries, it is now the rest of the world’s second language: a Japanese tourist in Sweden or a Turk landing a plane in Spain will almost always speak English.

Nonetheless, compelling reasons remain for learning other languages. They range from the intellectual to the economical to the practical. First of all, learning any foreign language helps you understand all language better—many Anglophones first encounter the words “past participle” not in an English class, but in French. Second, there is the cultural broadening. Literature is always best read in the original.

Poetry and lyrics suffer particularly badly in translation. And learning another tongue helps the student grasp another way of thinking. Though the notion that speakers of different languages think differently has been vastly exaggerated and misunderstood, there is a great deal to be learned from discovering what the different cultures call this, that or das oder.

The practical reasons are just as compelling. In business, if the team on the other side of the table knows your language but you don’t know theirs, they almost certainly know more about you and your company than you do about them and theirs—a bad position to negotiate from. Many investors in China have made fatally stupid decisions about companies they could not understand. Diplomacy, war-waging and intelligence work are all weakened by a lack of capable linguists. Virtually any career, public or private, is given a boost with knowledge of a foreign language.

So which one should you, or your children, learn? If you take a glance at advertisements in New York or A-level options in Britain, an answer seems to leap out: Mandarin. China’s economy continues to grow at a pace that will make it bigger than America’s within two decades at most. China’s political clout is growing accordingly. Its businessmen are buying up everything from American brands to African minerals to Russian oil rights. If China is the country of the future, is Chinesethe language of the future?

Probably not. Remember Japan’s rise? Just as spectacular as China’s, if on a smaller scale, Japan’s economic growth led many to think it would take over the world. It was the world’s second-largest economy for decades (before falling to third, recently, behind China). So is Japanese the world’s third-most useful language? Not even close. If you were to learn ten languages ranked by general usefulness, Japanese would probably not make the list. And the key reason for Japanese’s limited spread will also put the brakes on Chinese.

This factor is the Chinese writing system (which Japan borrowed and adapted centuries ago). The learner needs to know at least 3,000-4,000 characters to make sense of written Chinese, and thousands more to have a real feel for it. Chinese, with all its tones, is hard enough to speak. But  the mammoth feat of memory required to be literate in Mandarin is harder still. It deters most foreigners from ever mastering the system—and increasingly trips up Chinese natives.

A recent survey reported in the People’s Daily found 84% of respondents agreeing that skill in Chinese is declining. If such gripes are common to most languages, there is something more to it in Chinese. Fewer and fewer native speakers learn to produce characters in traditional calligraphy. Instead, they write their language the same way we do—with a computer. And not only that, but they use the Roman alphabet to produce Chinese characters: type in wo and Chinese language-support software will offer a menu of characters pronounced wo; the user selects the one desired. (Or if the user types in wo shi zhongguo ren, “I am Chinese”, the software detects the meaning and picks the right characters.) With less and less need to recall the characters cold, the Chinese are forgetting them. David Moser, a Sinologist, recalls asking three native Chinese graduate students at Peking University how to write “sneeze”:

To my surprise, all three of them simply shrugged in sheepish embarrassment. Not one of them could correctly produce the character. Now, Peking University is usually considered the “Harvard of China”. Can you imagine three PhD students in English at Harvard forgetting how to write the English word “sneeze”? Yet this state of affairs is by no means uncommon in China.

As long as China keeps the character-based system—which will probably be a long time, thanks to cultural attachment and practical concerns alike—Chinese is very unlikely to become a true world language, an auxiliary language like English, the language a Brazilian chemist will publish papers in, hoping that they will be read in Finland and Canada. By all means, if China is your main interest, for business or pleasure, learn Chinese. It is fascinating, and learnable—though Moser’s online essay, “Why Chinese is so damn hard,” might discourage the faint of heart and the short of time.

But if I was asked what foreign language is the most useful, and given no more parameters (where? for what purpose?), my answer would be French. Whatever you think of France, the language is much less limited than many people realise.

As their empire spun off and they became a medium-sized power after the second world war, the French, hoping to maintain some distance from America and to make the most of their former possessions, established La Francophonie. This club, bringing together all the countries with a French-speaking heritage, has 56 members, almost a third of the world’s countries. Hardly any of them are places where French is everyone’s native language. Instead, they include countries with Francophone minorities (Switzerland, Belgium); those where French is official and widespread among elites (much of western Africa); those where it is not official but still spoken by nearly all educated people (Morocco, Lebanon); and those where French ties remain despite the fading of the language (Vietnam, Cambodia). It even has members with few ties to French or France, like Egypt, that simply want to associate themselves with the prestige of the French-speaking world. Another 19 countries are observer members.

French ranks only 16th on the list of languages ranked by native speakers. But ranked above it are languages like Telegu and Javanese that no one would call world languages. Hindi does not even unite India. Also in the top 15 are Arabic, Spanish and Portuguese, major languages to be sure, but regionally concentrated. If your interest is the Middle East or Islam, by all means learn Arabic. If your interest is Latin America, Spanish or Portuguese is the way to go. Or both; learning one makes the second quite easy.

If your interests span the globe, and you’ve read this far, you already know the most useful global language. But if you want another truly global language, there are surprisingly few candidates, and for me French is unquestionably top of the list. It can enhance your enjoyment of art, history, literature and food, while giving you an important tool in business and a useful one in diplomacy. It has native speakers in every region on earth. And lest we forget its heartland itself, France attracts more tourists than any other country—76.8m in 2010, according to the World Tourism Organisation, leaving America a distant second with 59.7m. Any visit there is greatly enhanced by some grasp of the language. The French are nothing but welcoming when you show them and their country respect, and the occasional frost that can greet visitors melts when they come out with their first fully formed sentence. So although there are other great languages out there, don’t forget an easy, common one, with far fewer words to learn than English, that is almost certainly taught in your town. With French, vous ne regretterez rien.

Spanish

Daniel Franklin

Imagine that the Spanish-speaking world was a single country, called Hispanidad. It covers a territory perhaps one-and-a-half times the size of China. Its population is nearly 500m, making it the world’s third most populous country, behind China and India. Among these people, the number of native Spanish-speakers is rising towards 400m; as a mother tongue, only Mandarin Chinese is bigger. Hispanidad also has a rich literature, from Cervantes to Gabriel García Márquez, that is best enjoyed in the original. And you really should see an Almodóvar film without subtitles. Only English and Chinese are more widely used on the internet than Spanish.

So if you are in business, into the arts or just want to join la conversación, the sheer size of Hispanidad is a powerful reason to learn Spanish. But Hispanidad is not a single country. The fact that it spreads across the Americas, Spain and even parts of Africa and Asia makes the case for Spanish stronger still.

After English, it is the most used international language. For tourists it eases and enriches travel in the 20-plus countries where Spanish is a main language (though some may prefer to skip Equatorial Guinea). Students have an enviable choice of stimulating places to hone their Spanish skills, from Venezuela to Argentina to Spain itself.

Not forgetting the United States, the country with the second-largest number of Spanish-speakers (about 50m and rising) after Mexico. Latinos are growing in influence culturally, commercially and politically. Nowadays, would-be presidents make sure to advertise in Spanish: Soy Mitt Romney y apruebo este mensaje.

Even for those with no political ambitions, there is another compelling reason to pick Spanish as your second language: it’s easy (certainly compared with, say, Mandarin). And once you’ve got Spanish, you’re half-way to Italian, French and Portuguese too.

Learn Spanish? ¡Cómo no!, as they say in Hispanidad.

Chinese

Simon Long

“In German oder English I know how to count down
Und I’m learning Chinese,” says Wernher von Braun

Half a century ago, when Tom Lehrer wrote his satirical song, the idea of a German rocket scientist counting backwards to zero in Chinese must have sounded both exotic and rather sinister to his American audience. Now that China is ready to take over from America as the country that sends men to the moon, surely there can be no doubt that it talks the language the rest of us should be learning.

This is not, in fact, rocket science, but economic and political common sense. China is the most populous nation on earth. Even when India assumes that status in the next decade or so, Chinese speakers will still far outnumber those who understand and speak India’s biggest language, Hindi, even if Pakistani speakers of Urdu, which is very similar, are added in. If the point of a language is to be able to communicate with as many people as possible, there is no contest. Of course, there are many languages in China, too. But “standard Chinese”(putonghua, aka “Mandarin”), or something close to it, is understood almost everywhere, as it is taught in schools. So there is no need to agonise over which dialect to learn.

China’s economy is going to be the biggest in the world – the only question is when. You can make your own educated guess by using the clever interactive infographic at economist.com/chinavusa. The default option is 2018. Already China’s spectacular 30-year boom has transformed our lives. When I grew up in London, there were no Chinese tourists, and nothing we owned was made in China. And now? The Chinese economy is likely to continue to outpace the rich world’s for decades to come, tilting the balance of economic power. Learn Chinese, not to impress your future boss, but to understand what she is saying.

Arabic

Josie Delap

To a native English-speaker, searching for a language to learn and probably inexpert in the dark arts of grammar, the simple Romance languages with their common-sense syntax might seem obvious choices, perhaps even those of Scandinavia with their familiar-sounding, if oddly spelt, vocabulary. But instead, breathe deep, and plunge into Arabic.

It is hard. The first years of Arabic are frustrating, like doing a jigsaw of a cloudy night sky. While those studying Spanish gallop ahead, chattering about beers they want and sisters they have, you must master a new script; one whose dots and dashes blur before your eyes, whose vowels fade into nothingness, whose letters change shape depending on where they appear in the word. Arabic’s three-letter root system for creating words – adding suffixes, prefixes, midfixes, to trilateral building blocks – will seem utterly alien.

But the struggle is a worthy one, and the rewards start with your ego. Knowledge of Arabic, however slight, will impress not only the monoglots and dullards who plumped for Italian, but native speakers too. Egyptians, Syrians and Palestinians, moved that you have troubled to do battle with their tongue, will shower you with praise.

When you understand how beautifully Arabic fits together – why the root meaning “west” leads to the words for “sunset” and “strange” – the sense of illumination is sublimely satisfying. No mere French subjunctive or Russian instrumental can do that. And the pleasure will never dim. Fluency may long elude you, but there will always be a fascination in picking your way through Arabic’s intricacies.

Brazilian Portugese

Helen Joyce

Some lunatics learn languages for fun. The rest of us are looking for a decent return on our investment. That means choosing a language with plenty of native speakers. One spoken by people worth talking to, in a place worth visiting. One with close relatives, so you have a head start with your third language. One not so distant from English that you give up.

There really is only one rational choice: Brazilian Portuguese. Brazil is big (190m residents; half a continent). Its economic prospects are bright. São Paulo is Latin America’s business capital. No other country has flora and fauna more varied and beautiful. It is home to the world’s largest standing forest, the Amazon. The weather is great and so are the beaches. The people are friendly, and shameless white liars. You’ll be told “Your Portuguese is wonderful!” many times before it is true.

You won’t need a new alphabet or much new grammar, though you may find the language addicted to declensions and unduly fond of the subjunctive. You’ll learn hundreds of words without effort (azul means blue, verde means green) and be able to guess entire sentences (O sistema bancário é muito forte: the banking system is very strong). With new pronunciation and a few new words you’ll get around in Portugal and parts of Africa. If you speak Spanish, French or Italian, you’ll find half the work is already done — and if not, why not try? With Portuguese under your belt you’ll fly along.

Best of all, you’ll stand out. Only about 10m Brazilians have reasonable English, and far more Anglophones speak French or Spanish than Portuguese, of any flavour. I did not choose this language; it was thrust on me by the offer of a job in São Paulo. But when I think of my sons, now ten and five, one day being able to write “fluent Brazilian Portuguese” on their CVs, I feel a little smug.

Latin

Tim de Lisle

I studied Latin for 15 years, and this may well be the first time it has been of direct use in my adult life. There was one moment, long ago, when it nearly came in handy. I was reviewing an album by Sting that contained a stab at a traditional wedding song. There are many such songs in Catullus, whose elegant poetry I had spent a whole term plodding through. If ever there was a time to play the Latin card, this was it, so I described Sting’s wedding song as “Catullan”. Somewhere between the Daily Telegraph copytakers and the subs, “Catullan” was changed to “Catalan”. It probably served me right.

So, direct use: virtually nil. But Latin—which gives us both “direct” and “use”, both “virtually” and “nil”—has been of indirect use every day of my career. If you work with words, Latin is the Pilates session that stays with you for life: it strengthens the core. It teaches you grammar and syntax, better than your own language, whose structure you will have absorbed before you are capable of noticing it. Latin offers no hiding place, no refuge for the woolly. Each piece of the sentence has to slot in with the rest; every ending has to be the right one. To learn Latin is to learn rigour.

The price for the rigour is the mortis. Soon enough, someone will helpfully inform you that Latin is a dead language. In one way, sure, but in others it lives on. It is a vivid presence in English and French, it is the mother of Italian and Spanish, and it even seeps into German. More often than not, the words these languages have in common are the Latin ones: it remains a lingua franca. The words we take from Latin tend to be long, reflective, intellectual (the short, punchy words we didn’t need to import: live, die, eat, drink, love, hate). Business and academia, two worlds with little else in common, both rely more and more on long Latinate words. The European Union speaks little else. Ten years ago, for another article, I had to read the proposed European constitution. It was a long turgid parade of Latin-derived words. The burghers of Brussels were trying to build a superstate out of abstract nouns.

Management-speak and Euro-blather are Latin at its worst, but learning it will still help you cut through them to find clarity. It is a little harder to bullshit when you’ve learnt Latin (though quite possible to bluster, as Boris Johnson proves). And if you stick at it you discover, after no more than eight or nine years, that this is a glorious language per se.

Its literature has stood the test of millennia: Ovid is diverting, Lucretius is stimulating, Cicero is riveting. Horace can be a drag—like a bad weekend columnist, always wittering on about his garden and his cellar, except when coming out with quotable drivel about how sweet it is to die in battle. But his contemporary Virgil is majestic. He set himself the most daunting task—giving Rome its own “Iliad” and “Odyssey”, in a single epic, while staying on the right side of an emperor—and pulled it off. I did French and Greek too for years, and enjoyed them, but nothing quite matched up to the pleasure of reading the “Aeneid” in the original.

Article: 1843magazine

Intensive Online Language Courses – Learn Swedish, English, Latvian and Other Languages

BLOG

Baltic Media Language Training Centre offers intensive online language courses as both private lessons and group classes.

All participants can attend a video conference via Skype or other online communication tools.

The Language Training Centre has developed effective and high-quality study programmes that enable our clients to learn the basics of a new language in only 1 month. Each class is 2 academic hours (2×45 min) long and takes place 3 times a week. An intensive course is composed of 28 academic hours. A group course costs from EUR 135.00 + VAT (21%).

Read more about online training here and see a list of the planned online group classes here.

Let’s use our spare time productively and good luck learning new things!

Baltic Media Language Training Centre

Elizabetes iela 11, Riga, LV-1010, Latvia

+371 67 224 395
+371 29 44 68 45

WhatsApp
 kursi@balticmedia.com

Don’t let the COVID-19 affect your studies. Register for an online course from home.

Let’s keep on learning even during coronavirus epidemics when we are trying to avoid unnecessary direct contact or are under forced quarantine. It might be a good opportunity to dedicate more time to studies without physical contact with others.

Baltic Media Language Learning Centre offers online language courses as both private lessons and group classes.

You can attend courses that are taking place at Baltic Media office together with other participants online. All participants can attend a video conference via Skype or another online communication tool.

Online courses are available for all languages and for groups that have already commenced as well as those that are only being compiled. More information about online learning opportunities here.

Don’t let the virus affect your language learning plans.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Levits rosina ieviest Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu

gilly-jFqUJacYIsw-unsplash
Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir nosūtījis ierosinājumus likumā noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, informēja prezidenta preses dienests.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir “nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados.”, informēja prezidenta Preses dienests.

Pilsoniskās sabiedrības aktīvistu aizsāktās tradīcijas kā nacionālās pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17. martu – dienu, kad profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944. gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, dod iespēju šo dienu noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.

Valsts prezidents uzskata, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena būs būtisks atgādinājums, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien.

Ar likumdevēja noteiktu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu Latvijas tauta izrādīs cieņu un godinās savus varoņus, apliecinās Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un atgādinās katra pilsonisko pienākumu aizstāvēt savu valsti.

Savukārt 1998. gada 15. oktobrī konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4. panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no Latvijas valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām.

Atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, būtu iespējams uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā.

Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. Valsts valodas dienas atzīmēšana 15. oktobrī akcentētu šo dienu kā konstitucionāli svarīgu un visai sabiedrībai kopīgi atzīmējamu dienu. Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kad cilvēks dzer zupu. Kādus latviešu valodas knifus ārvalstu studentiem apgūt visgrūtāk

thought-catalog-505eectW54k-unsplash (2)

“Apgūstot latviešu valodu, ārvalstu studenti iepazīst arī Latviju, mūsu tradīciju un kultūru,” saka Inga Laizāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja. Viņa māca latviešu valodu ārvalstu studentiem, kuri Latvijā apgūst medicīnu. Šovasar ieguvusi doktora grādu, Liepājas Universitātē aizstāvot promocijas darbu “Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās”.

Latviešu valodas apmācībai ir trīs dažādas metodikas atkarībā no tā, kam māca: latviešu valodu var mācīt kā dzimto valodu vai kā otro valodu – šī metodika pārsvarā tiek izmantota, apmācot Latvijā pastāvīgi dzīvojošos cittautiešus.

Trešā metode ir latviešu valodas mācīšana ārvalstniekiem.

Šis valodas apguves veids tiek izmantots, gan mācot latviešu valodu ārpus Latvijas, gan tepat, ja valodu mācās ārvalstnieki, kas mūsu valstī neplāno uzturēties ilgstoši. Tieši šajā jomā strādā I. Laizāne, kaut viņas darbības lauks ir vēl specifiskāks: viņa māca tieši medicīnā vai zob­ārstniecībā izmantojamu latviešu valodu. Medicīnas studentiem, kas ieradušies no ārvalstīm, latviešu valodas apguve ir obligāta, jo mācību laikā un arī valsts eksāmenā jāspēj latviski sarunāties ar pacientu.

“Sākt darbu ar šiem ārvalstu studentiem bija diezgan liels izaicinājums,” neslēpj I. Laizāne. “Jo bija jāiemācās latviski visu iekšējo orgānu sīkāko daļiņu un kaulu nosaukumi. Parasti tos zina tikai mediķi. Kamēr latviešu valoda nav apgūta, sarunājos ar studentiem angliski. Tas nozīmē, ka visi medicīniskie termini bija jāapgūst arī angļu valodā.”

Pazūd mīkstinājumi

Pirms uzsākt medicīnas terminu apguvi, ārvalstniekiem tomēr jāiemācās mūsu valsts valodas pamati, lai viņi spētu kaut vai iepirkties tirgū.

Vispirms ārzemniekam māca latviešu alfabētu un skaņu izrunu, jo sevišķi uzmanību pievēršot garumzīmēm un mīkstinājumiem.

“Nezinu, vai studenti ir slinki vai neuzmanīgi, taču, pat pārrak­stot vārdus, kur ir garumzīmes vai mīkstinājumi, viņi mēdz aizmirst tās uzrak­stīt,” teic I. Laizāne.

Pēc tam jau mācās vienkāršus teikumus – “es esmu students”, “es esmu no Zviedrijas”, “es dzīvoju Latvijā”. Pamazām tiek mācīti darbības vārdi un lietvārdi dažādos locījumos. Mācības notiek nelielās grupās – tajās ir astoņi līdz desmit studenti.

Gadās gan, ka ārvalstnieki sūdzas, ka par ārstniecības tēmām viņi spēj sarunāties, taču par sadzīviskām tēmām ne.

Savukārt sarunās ar pacientu problēmas mēdz sagādāt tas, ka pacienti mēdz runāt ļoti ātri vai vēlas izstāstīt teju visu dzīves stāstu un students nesaprot, kam tieši viņam kā mediķim jāpievērš uzmanība.

Labāk apgūt latviešu valodu liedz salīdzinoši nelielais latviešu valodas stundu skaits:

pirmajā semestrī latviešu valodu mācās vienu reizi, otrajā semestrī – divreiz nedēļā, bet pēc tam stundu skaits atkal sarūk. “Tomēr, ja gribēšana un varēšana labāk iemācīties latviešu valodu ir liela, viņi paši var meklēt vēl kādus studiju kursus, privātstundas, atrast latviešu draugus,” saka I. Laizāne.

Visgrūtākais locījums – akuzatīvs

Promocijas darbā valodniece atspoguļo, ar kādām grūtībām saskaras ārvalstnieki, mācoties latviešu valodu. “Ja runājam par izrunu, tad ļoti bieži viņiem ir grūtības ar burta “c” izrunu, ko izrunā kā “k”, jo tā tas ir angļu valodā. Tāpēc saka nevis “locītava”, bet “lokītava”; nevis “cilvēks”, bet “kilvēks”, nevis “ēdnīca”, bet “ēdnīka”. Dažiem šķiet neiespējami to “izsist” no galvas.

Savukārt ar locījumiem biežāk problēmas ir zviedriem un angļiem, viņiem ir nereāli saprast, kas vispār ir akuzatīvs vai datīvs.

Abus šos locījumus mēdz jaukt. Savukārt vāciešiem to saprast ir mazliet vieglāk, jo viņu dzimtajā valodā arī ir locījumi. Man šķiet, ka visgrūtāk uztveramais ārvalstniekiem ir akuzatīvs. Piemēram, viņi, visticamāk, teiks: “Es dzeru kafija” vai “ēdu maize”.

Visiem ārvalstniekiem vieglāk ir uztvert ģenitīvu, jo tas visur ir acu priekšā – “Dzirnavu iela”, “sēņu zupa”. Gadās arī, ka jūk vārdu nozīmes, piemēram, saka “dzeru zupu”, kaut tas varētu būt arī atkarīgs no valsts, no kuras students nāk. Varbūt dažās kultūrās zupu tiešām dzer,” stāsta I. Laizāne.

Vieglāk latviešu valodu apgūst tie ārzemnieki, kuri jau māk vēl kādu svešvalodu, nevis tikai savu dzimto valodu.

Dažas lietas mūsu pašu valodas lietojumā ārvalstniekus pārsteidz, piemēram, tas, cik bieži sasveicinoties lietojam vārdu “Čau”.

Trūkst specifisku mācību līdzekļu

Promocijas darbā I. Laizāne ne tikai aprakstījusi pieredzi darbā ar ārvalstniekiem, bet arī pētījusi, kā kopumā attīstījusies latviešu valodas apguve kā svešvaloda. Tā aizsākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, taču ne jau Latvijā, bet gan trimdā. Te par latviešu valodas mācīšanu ārvalstniekiem sāka domāt tikai astoņdesmito gadu beigās, kad latviešu valodas loma pieauga. Arī tajā laikā te jau bija ārvalstu studenti.

“Šo gadu laikā ļoti pieaudzis gan ārvalstu studentu skaits, gan valstis, ko viņi pārstāv,” stāsta I. Laizāne. “Sākotnēji Stradiņa universitātē bija studenti no vairāk nekā piecām valstīm, bet šobrīd pie mums mācās studenti no vairāk nekā 50 valstīm.”

Pagājušā gadsimta beigās pat nav bijis mācību līdzekļu.

Pasniedzēji izmantojuši vietējiem krievvalodīgajiem paredzētos, tos adaptējot, kā arī pārņēmuši to pasniedzēju pieredzi, kuri kā svešvalodu māca, piemēram, angļu valodu. Dažbrīd pat latviešu valodu mācīja kā dzimto valodu, jo nebija īsti skaidrs, “ko tad darīt ar ārvalstniekiem”.

Savukārt šobrīd ir ļoti daudz vārdnīcu, gramatikas mācību grāmatu, kas tieši paredzētas ārvalstniekiem, tāpat ir daudz resursu internetā. I. Laizāne vērtē, ka attīstība notikusi ļoti strauji. Arī viņa pati kopā ar kolēģi izveidojusi mācību līdzekli “Latviešu valoda zobārstniecībā”.

Mācību līdzekļu klāsts ir vēl viens aspekts, ko I. Laizāne pētījusi promocijas darbā. “Veicot pētījumu, noskaidroju, kādi mācību līdzekļi ir, kādu auditoriju ar tiem var “nosegt” un kas trūkst, tātad kas būtu jāveido.

Secināju, ka ir diezgan daudz mācību līdzekļu, kas domāti vispārīgai latviešu valodas apguvei, bet specifisku trūkst.

Piemēram, topošajiem mediķiem to nebija, kamēr pašas neradījām. Iepriekš pasniedzēji izmantoja pašu veidotus mācību materiālus. Domāju, Rīgas Tehniskajā universitātē varētu būt līdzīga problēma, ka trūkst mācību līdzekļu ar inženiertehniskiem terminiem. Nav arī mācību līdzekļu tiem ārvalstniekiem, kas latviešu valodu vēlas apgūt augstākajā – C – līmenī,” stāsta I. Laizāne. Viņa atzīst: ārzemnieku, kuri latviešu valodu apgūst augstākajā līmenī, ir maz, tomēr valsts interesēs būtu gādāt, lai šiem latviešu valodas apguves entuziastiem būtu pieejami mācību materiāli.

Gandarījuma un sāpju brīži

Vaicāta, ar ko latviešu valodas kā otrās valodas mācīšana atšķiras no latviešu valodas kā svešvalodas apguves, I. Laizāne skaidro: no vietējiem cittautiešiem tiek sagaidīts, ka viņi valsts valodu iemācīsies tādā līmenī, lai varētu latviski komunicēt arī valsts iestādēs, pilnvērtīgi piedalīties visās sarunās.

“Līdz ar to mācīšanās ir dziļāka un niansētāka,” saka I. Laizāne. Viņa piebilst: ir gan gadījumi, kad arī ārvalstnieki latviešu valodu apgūst otrās vai pat dzimtās valodas līmenī.

Ir arī tādi ārvalstnieki, kuri aizraujas ar latviešu valodu un kultūru,

pat iegūst augsto C2 latviešu valodas prasmes līmeni un spēj komunicēt latviski tā, it kā tā būtu viņu dzimtā valoda.

Kā I. Laizāne pati nonāca līdz valodas mācīšanai ārvalstniekiem? Pēc filoloģijas maģistra grāda iegūšanas Latvijas Universitātē strādāja par žurnālisti un redaktori, taču 2008. gadā uzaicināta RSU aizvietot kādu pasniedzēju. Pamazām kļuvusi par pastāvīgu universitātes docētāju un iestājusies arī doktorantūrā.

Jautāta, kādi ir gandarījuma brīži pasniedzējas darbā, I. Laizāne atbild: “Tie ir tad, kad redzu, ka mani studenti spēj uzturēt kaut neilgu sarunu ar latvieti tā, ka latvietis nepāriet uz angļu vai krievu valodu. Vai kad studenti paši priecīgi stāsta, ka taksometra šoferis pareizi sapratis, kur viņu vajag aizvest, vai arī bijusi veiksmīga saruna ar pacientu.”

Savukārt “lielā sāpe” pasniedzējai ir tad, ka students sūdzas: gribējis runāt ar pacientu latviski, taču slimnieks atbildējis tikai krieviski un nav gribējis vai spējis sarunāties latviski. “Tādās situācijās students ir bezspēcīgs un vīlies. Man negribas viņus motivēt mācīties arī krievu valodu, jo atrodamies Latvijā, tomēr daļa paši nonāk pie secinājuma, ka vērts mācīties arī krievu valodu,” saka I. Laizāne.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to,  kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām

Baltic Media Valodu mācību centrs ietilpst uzņēmumā SIA Baltic Media Ltd un ir viens no koncerna uzņēmumiem Baltic Media valodu pakalpojumu uzņēmumu grupā ar Latvijā un Zviedrijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Koncerna uzņēmumi darbojas Ziemeļeiropas tirgos kopš 1991. gada  un sniedz tulkošanas un citus valodu pakalpojumus globāli, specializējoties Ziemeļeiropas valodās.

“Baltic Media” ir ISO sertificēta vadoša digitālās tulkojumu un lokalizācijas aģentūra Ziemeļeiropā, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.
Uzņēmuma vadība un biroja personāls ir ar augstāko lingvistisko izglītību un doktora grādiem valodniecībā un kompetenci filoloģijā un daudzvalodu komunikācijā. 
Tulkojumi un citu valodu pakalpojumi tulkošanas  birojā SIA „Baltic Media Ltd.” tiek veikti augstā profesionālā līmenī, izmantojot vienīgi profesionālus tulkotājus.