Vērts izmēģināt! Padomi, kā uzlabot mācīšanās procesu

andrew-neel-ute2XAFQU2I-unsplash

Septembris daudziem nāk komplektā ar jauna mācību gada sākumu, turklāt tiem, kas vēlas būt veiksmīgi, mūsu dienās ir jāmācās visu mūžu. Un tehnikas attīstība dod praktiski neierobežotas iespējas – internetā ir tik daudz materiālu, kā arī kursi tiešsaistē, bet vislielākais klupšanas akmens ir pašdisciplīnas trūkums.

Eksistē dažādi ieteikumi un pat tehnikas, lai mācīšanās nebūtu pārāk nogurdinoša un būtu arī rezultatīva. Lūk, daži likumi veiksmīgām mācībām!

  1. Mācīšanās ir efektīva tikai tad, kad cilvēks nežēlo spēkus un laiku. Cilvēkam ir jāpieliek pūles, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Tiek uzskatīts, ka viss un ne tikai zināšanas, kas ir iegūtas bez pūlēm, līdzinās nospiedumiem smiltīs – pavisam drīz no tiem nepaliks ne miņas.
  2. Izglītošanās ar stabilām sekām iespējama vien tad, ja ik pa laikam var izmērīt progresu. Cilvēkam ir tieksme uz ilūzijām, to var teikt arī par paša spējām novērtēt savu mācīšanās progresu. Lai no tā izvairītos, ik pa laikam ir nepieciešams izmērīt, piemēram, ar testiem, pārbaudēm un atbildēm nereti pat uz it kā banāliem jautājumiem, kas bieži vien ir iekļauti daudzu mācību grāmatu beigās.
  3. Atkārtošana un atcerēšanās ir mācību pamatā. Jo biežāk kādas jauniegūtas zināšanas tiek atkārtotas, jo ilgāk tās turas atmiņā.
  4. Ļoti labas sekmes iespējams gūt, ja mācīšanās notiek regulāri, bet ne pārāk ilgstoši. Kāda liela mācību apjoma saskaldīšana mazākās vienībās rada iespaidu, ka tiek gūti ātri rezultāti, kas arī motivē atgriezties pie mācībām, tādējādi ir vieglāk atgriezties pie iesāktā vēl un vēl.
  5. Paša izstrādāts (un uzrakstīts!) plāns ļoti labi noder, ja nepieciešams apgūt lielāka apjoma informāciju. Vislabāk plānu veidot tādu, kurā precīzi tiek paredzēts, kas un cik ilgi tiks apgūts.
  6. Vislabāk sākt ar pašu grūtāko materiālu, proti, ja iespējams, vajadzētu izsvērt, ko zināt vissliktāk un kā apguvei būs nepieciešams ilgāks laiks.
  7. Vēlams paredzēt īsus atpūtas brīžus, kuros ļoti ieteicamas fiziskas aktivitātes – pastaiga, joga, spēka vingrinājumi…
  8. Ja ik pa laikam piezogas bailes un neticība savām spējām, der atcerēties, ka šaubas un neticība saviem spēkiem ir normāla izpausme.
  9. Iekārtojiet sev īpašu vietu mācībām. Kā zināms, ļoti būtiskas ir detaļas, tāpēc mācību vieta ir jāpadara ērta un patīkama.
  10. Atrodiet domubiedrus. Ja apkārt būs cilvēki, kas neticīgi vai ironiski attieksies pret jūsu pūliņiem, ļoti iespējams, rezultāts var attālināties, jūs pat varat pusceļā atmest visam ar roku. Tāpēc mēģiniet atrast cilvēkus, kuri atbalsta jūsu centienus.
  11. Iesākto nedrīkstētu pamest vismaz 100 dienas. Mazliet vairāk par trim mēnešiem nav pārāk ilgs laiks, ja vien mērķis ir tā vērts, lai vispār uzsāktu mācīšanās maratonu.
  12. Rakstiet dienasgrāmatu, kurā noteikti neaizmirstiet ierakstīt savus panākumus, tas būs lielisks motivētājs.
  13. Ik pa laikam pats sev sagādājiet kādu atalgojumu par paveikto. Šokolāde ir visvienkāršākais, bet vienlaikus arī visbīstamākais veids, kā pašam sev pateikt – tu esi to pelnījis!
  14. Un pats galvenais – ticība panākumiem. Tas patiesībā ir galvenais likums, jo bez ticības panākumiem vispār nav vērts neko sākt, turklāt bez tās būs arī grūti vai pat neiespējami sasniegt finiša līniju. Jādomā pozitīvi, jāiztēlojas sava dzīve pēc mērķa sasniegšanas. Iztēlojieties to un iemūžiniet savā atmiņā, jo, visticamāk, grūtos brīžos šī aina noderēs kā spēcīgs motivators.
Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit
Advertisements

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Piecgadniekiem dārziņā būs vairāk jārunā latviski

element5-digital-OyCl7Y4y0Bk-unsplash

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti iepazinās ar Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto informāciju par valsts valodas lietojumu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Būtiski zināt, ka 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.

Tie paredz, ka mazākumtautību pirmsskolās tiek izmantota bilingvāla metodika, kam jānodrošina bērna prasmes runāt arī latviski ikdienas sarunvalodā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis būs latviešu valoda, izņemot tās aktivitātes, kas paredzētas mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Tas nozīmē, ka jau bērnudārzos tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā.

Pašvaldībā norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādes īsteno arī mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.

Izglītības, kultūras un sporta departaments ir analizējis pirmsskolas reģistrēto pieteikumu rindas statistikas datus un secinājis, ka bērni biežāk tiek pieteikti pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ tur pieprasījums ir lielāks nekā mazākumtautību plūsmā. Tāpēc beidzamajos gados palielināts grupu skaits latviešu mācību valodā – aizvadītajā mācību gadā izglītības programmu valsts valodā īstenoja 794 pirmsskolas grupās, mazākumtautību valodā – 564 grupās, bet šajā mācību gadā tiek papildus atvērtas sešas bērnudārza grupas ar latviešu mācību valodu, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupas. Departaments plāno arī turpmāk palielināt pirmsskolas grupu skaitu, kurās izglītošanās notiek valsts valodā. Attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu un dibinot pirmsskolas izglītības iestādes, turpmāk tiks noteikts, ka pirmsskolas izglītības programmas jāīsteno valsts valodā.

Tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, būs vajadzīga licence arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tādējādi uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem. Tāpat kā līdz šim arī bērnudārzu darbiniekiem tiks dota iespēja paaugstināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt bērnu sagatavošanu mācībām valsts valodā. Latviešu valodas prasmju pilnveides kursi pedagogiem rīkoti sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Paredzēts saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RĪGĀ

2019./2020. mācību gadā Rīgas pilsētas pašvaldībā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 pašvaldības padotībā esošās pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā skaitā 76 iestādes īsteno izglītības programmas latviešu valodā, 40 iestāžu – gan latviešu, gan krievu valodā un 38 iestādes – krievu valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 17 skolās (sešās – valsts valodā, deviņās – mazākumtautību, divās – abas programmas) un vienā interešu izglītības iestādē valsts valodā.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās

tim-mossholder-WE_Kv_ZB1l0-unsplash

 

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.

IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes. Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.

Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.

Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.

56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.

Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā. Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.

Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm. I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski

gints-gailis-1480990-unsplash

Photo by Gints Gailis on Unsplash

Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?

Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.

– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.

Latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

How Long Does It Take to Master Latvian?

dav

 

Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.

Answers to the 5 Most Common Questions about the Latvian Language

bruce-mars-559223-unsplash

Photo by  Bruce Mars on Unsplash

Every year on the 21st of February UNESCO celebrates the International Mother Language Day to mark the richness and diversity of the thousands of languages spoken across the globe.

As someone whose mother tongue is shared by roughly 2 million people in the whole wide world, I often encounter questions about the Latvian language. I asked my Latvian friends about their experiences and, while there may be no such thing as a silly question, we all get asked the same things over and over again.

Wonder no more – here is the ultimate guide to all you ever wanted to know about the Latvian language!

1. Do you have your own language?

Well yes, we do. Non-native speakers included, roughly 2 million people on the planet speak Latvian. That is approximately the population of Paris, France or around one fourth of the population of London, UK.

2. Is it similar to Russian?

No, not really. I am sure that both Latvians and Russians who have encountered the other language after the age of six will vouch for that. Latvian and Russian may belong to the same branch of the Indo-European language family tree but that does not mean that the two are similar. If proximity in the language tree is any indicator, a native English speaker should have an easier time understanding a German or a Dutch speaker than a Latvian would have understanding a Russian.

3. What is it similar to then?

The short answer: Lithuanian, yet the two are not mutually intelligible. As most people who ask this question don’t know more about the Lithuanians either, let me expand on this.

The descent of the language outlined in linguistic family trees is one thing, but when we talk about, e.g., similarities of words, history can be just as important. Through conquests and trade links over the past centuries the Latvian language has been strongly impacted not only by the Russian neighbors but also by the Germans, and it shares some similarities with Estonian and Finnish. Curiously, 9 times out of 10 speaking Latvian here in Northern Germany has resulted in questions whether my conversation partner and I come from Sweden or Denmark.

4. Do you use the Cyrillic alphabet?

No, we don’t. And the reason for this is purely a matter of history. Latvian was only a spoken language until mid-16th century when the efforts of Protestant pastors produced first texts in Latvian, starting  with the Lord’s prayer. As not only the clergy but also the upper class at the time were German speakers, the Latvian alphabet was based on the Latin alphabet and used the old German shrift.

The modern day Latvian alphabet was born in the early 20th century and has its peculiarities. It does not have the letters  Q, X, W, and Y but makes up for this shortage by having 11 other letters – long forms of vowels like Ā or Ē, soft forms of consonants like Ļ or Ķ, and consonants like Š that replace “Sh”. Which brings us to the next question:

5. What is up with the “Latvianising” of foreign names?

The meme on the right is not a joke, a foreigner can have a difficult time recognizing their own name by the time the Latvians are done with it. In addition to having a slightly different alphabet (see previous question), all male names typically have to end with an “S” and all female names with an “A” or an “E”. There are some exceptions but these are few and far between.

In addition, adapting foreign names to Latvian is necessary to make them usable in normal sentences. You see, the Latvian language has seven grammatical cases and while, e.g., in German these are constructed with the help of articles, in Latvian it is the end part of the word that has to change – something that is not possible unless the word ends “correctly”.

Source: Let the journey begin. Read full article here.

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?

rawpixel-651333-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Create your website at WordPress.com
Get started