Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā

nick-morrison-FHnnjk1Yj7Y-unsplash

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā?

Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.).

“Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” (Tā kā spīdēja saule, bija silti). Ar saikli “tā kā” ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. “Tā ka” ir seku saiklis (Lija lietus, tā ka palikām mājās).

Vārdu “papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem (Papildu pienākumi, papildu slodze). Savukārt vārds “papildus” ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu (Papildus rosīties, papildus skraidīt).

“Kā” un “nekā” lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + “nekā” (Vairāk nekā 380 dalībnieku) vai darbības vārdu nolieguma formā + “kā” (Ne vairāk kā 380 dalībnieku), resp., teikumā jābūt vismaz vienam “ne”.

“Nākamais” ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais gājiens, nākamā pietura). “Nākošais” ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais suns).

Ja personas vietniekvārds “jūs” lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar “jūs” tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds lietojams ar mazo sākumburtu.

Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu (Bija jāstrādā vairāk, nekā biju plānojis). Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek (Man bija jāstrādā vairāk nekā tev.)

“Citāds”, “citādāks”, “savāds” un “savādāks” – Šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem “savādi” un “citādi” ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nav viens un tas pats). “Savādi” nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt “citādi” nozīmē “citā veidā”.

Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa “vai” funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Izsauksmes vārdu “lūdzu” lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. (Lūdzu, piecelieties!) Izsauksmes vārdu “lūdzu” atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda “lūdzu” 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi (Lūdzu piecelties), vai ar lietvārdu akuzatīvā (Lūdzu klusumu. Nepareizi- lūdzu, klusumu).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi (Ienāciet istabā! Kā jūs domājat? Nepareizi- Lūdzu, ienākat istabā!).

Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas “pie tevīm”, “pie manīm” (Pie tevis, pie manis).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nevis “man ir jācep pīrāgus”, bet gan “man ir jācep pīrāgi”.

Avots: Pedagogs.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

george-kourounis-hFlOhcQqvJM-unsplash

Izrādās, ka mūsu pirmssenču spēja lietot valodu attīstījusies daudz ātrāk, nekā līdz šim tika uzskatīts. Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija neizbēgami jāsāk runāt, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

Latviešu valodas veidošanās

Georgs Mancelis, kurš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas autors, ir ieviesis tādu vārdu kā ģērbt. Pateicoties Kronvaldu Atim, mums ir vārdi ķermenis, apstāklis, vēsture. Kā ir veidojusies latviešu valoda, kuras no kaimiņtautu valodām tā ir ietekmējusi, kad parādījušies pirmie raksti latviešu valodā, stāsta valodnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors un Stokholmas Universitātes baltu valodas profesors Pēteris Vanags.

„Vienota uzskata par to, kā veidojusies latviešu valoda, nav. Daļa zinātnieku teic, ka tā ir cēlusies no zemgaļu cilts valodas, citi atkal- ka tās pirmsākumi ir meklējami latgaļu cilts valodā,” tā par latviešu valodas rašanos norāda valodnieks Pēteris Vanags.

Izvaicājot profesoru par pirmajiem rakstiem latviešu valodā, viņš min 16. gadsimta sākumu, kad ir tikusi tulkota Tēvreize, bet jau 15. gadsimta beigās vācu garīdznieki ir veidojuši rakstus latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē var lasīt, ka senākie rakstu paraugi latviešu valodā ir rodami Jāņa Ģildes Alus nesēju biedrības grāmatās, un šos ierakstus biedrības grāmatās parasti ir veikuši garīdznieki. Tieši tur ir atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā jau no 15. gadsimta.

Lūkojot tālāk, kuri bija konkrētie mācītie cilvēki, kas mūsu dzimto valodu pilnveidoja un ieviesa tajā vārdus, Pēteris Vanags min Veco Stenderu, Georga Manceli, Ernstu Gliku un arī daudzus citus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

IMG-20200521-WA0010

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek dezinficētas un vēdinātas.

Turpinām piedāvāt arī Online valodu kursus visiem tiem, kas joprojām atrodas ārpus Rīgas vai uzskata šādu apmācību veidu sev par piemērotāku. Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

 

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  Programmu veids: Profesionālā izaugsme un personīgā attīstība (pieaugušo neformālā izglītība). Izglītības dokuments – apliecība.

Vairāk informācijas par kursiem varat iegūt, aplūkojot mūsu mājas lapu www.valodukursi.lv.

Baltic Media valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Vai tu zināji šos faktus par valodām?

absolutvision-82TpEld0_e4-unsplash

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Apgūsti lietuviešu valodu

pisit-heng-FQvadXmA524-unsplash

Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām.

Baltic Media Valodu mācību centrs sagatavoja sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem lietuviešu valodā, kurus Jums vajadzētu apgūt pirms došanās uz Lietuvu.

Sasveicināšanās/Atsveicināšanās

  • Labas! – Hello!
  • Labas rytas! – Good morning!
  • Laba diena!  – Hello!
  • Labas vakaras! – Good evening!
  • Labanakt! – Good night!
  • Viso! – Bye!
  • Iki pasimatymo! – Good bye!

Svarīgi vārdi un frāzes

  • Taip – yes
  • Ne – no
  • Gal – maybe
  • Gerai – OK
  • Ačiū! – Thank you!
  • Prašom! – You’re welcome!
  • Atsiprašau, … – Excuse me, …
  • Aš (ne)turiu … – I (don’t) have …
  • Mes (ne)turime … – We (don’t) have …
  • Yra … / Nėra … – There is … / There isn’t …
  • Aš esu/Mano vardas… – My name is…
  • Aš esu iš…. – I am from…
  • Aš nekalbu lietuviškai – I don’t speak any Lithuanian
  • Aš nesuprantu – I don’t understand that
  • Ar kalbate …? – Do you speak …?
  • Ar čia kas nors kalba …? – Does anyone here speak …?
  • Angliškai – English
  • Rusiškai – Russian
  • Latviškai – Latvian

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

5 iemesli, kāpēc mācīties tiešsaistē var izrādīties efektīvāk

BLOG

Pirmie datorizētie apmācību kursi tika izstrādāti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču tiešsaistes kursi savu uzplaukumu piedzīvoja līdz ar interneta parādīšanos. Pionieris šajā laukā bija Lielbritānijas izglītības iestāde Open University, kura viena no pirmajām piecdesmit gadus atpakaļ atrada veidu, kā izmantot globālo tīmekli un datoru, lai nodrošinātu mācības attālināti. Kopš tā laika mācīšanās tiešsaistē ar katru gadu kļūst arvien populārāka. To piedāvā arvien plašāks nozaru loks gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Lūk, 5 iemesli, kāpēc mācīšanās tiešsaistē var būt efektīvāka nekā klātienē.

1. Tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% [2]. Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto [3].

3. Mācīšanās tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē [4]. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Tiešsaistes nodarbības uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Ja šis raksts jūs pārliecināja izmēģināt online kursus, tad piesakieties valodu kursiem grupā šeit vai uzziniet vairāk par individuālajiem online valodu kursiem šeit.

Izmantotie avoti:
[1] http://blog.schoox.com/why-elearning-works-3-stunning-statistics-for-2017/
[2] https://www.dexway.com/5-reasons-why-online-learning-is-more-effective/
[3] https://news.harvard.edu/gazette/story/2013/04/online-learning-its-different/
[4] https://elearningindustry.com/top-elearning-statistics-2019

Austris Grasis: Ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski

Austris Grasis: Par latviešu valodu svešumāBraucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk, sev par brīnumu, klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā latviešu valodā… Lidmašīnā uz Vāciju, visbiežāk jau atkal māmiņa, ar draudzeni runā latviski, bet, tikko jārunā ar bērnu, vēršas pie viņa ļoti sliktā vācu valodā… Tā diemžēl ir tik bieži redzēta aina.

Vecāki savam bērnam parasti vēl to labāko. Bet ko iegūs šie bērni? – Zaudēs savu mātes valodu un iemācīsies nepareizu mītnes zemes valodu, ko vēlāk gandrīz neiespējami būs labot. – Par to visu runāju arī šovasar, kad Vācijā tikos ar Berlīnes latviešu skoliņas bērnu mammām un, kas vēl svarīgāk, tēviem, jo viņi ļoti bieži ir cittautieši.

Sportā nevienam prātā nenāk apstrīdēt seno patiesību – jo vairāk trenēsies, jo labāk spēlēsi. Tieši tāpat ir ar valodām – jo lielāks būs smadzeņu treniņš, jo vieglāk būs iemācīties jaunu valodu, īpaši jau bērnam. Valodniecībā ir sen pierādīta aksioma – labākais ceļš uz svešvalodu ir kārtīgi apgūt savas mātes valodu. Vācu valodu bērns var iemācīties no astoņdesmit miljoniem vāciešu, nevis no savas latviešu mammas, kura runā sliktā vācu valodā. Viņas pienākums ir savam bērnam iemācīt latviešu valodu, to neviens cits viņas vietā nevarēs izdarīt!

Gribu te pastāstīt savu pieredzi. Vecāki, bēgot no padomju okupācijas armijas, mani divu gadu vecumā aizveda uz Vāciju. Un lai gan gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojis Vācijā un Zviedrijā, pēc manas latviešu valodas neviens nepateiks, ka neesmu dzīvojis Latvijā. Ģimenē konsekventi runājām tikai latviski. Tā esmu uzaudzis es, tā Vācijā ir uzaudzis mans dēls Kristaps, un tā Vācijā aug mani trīs vēl mazie mazdēli.

Tas ir vienīgais lielais noslēpums – būt konsekventam un ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski. Vācu vai angļu valoda viņam atnāks tāpat, ja tajā vidē viņš dzīvo. Kad mums bija bērnu ballīte un ciemos bija atnākuši vācu bērni, vispirms bērnus uz pusdienām aicināju latviešu valodā, tikai pēc tam – vāciski. Bērni ir elastīgi, viņi to saprot un pieņem. Starplaikā jau Kristapa draugi sāka saprast arī latviski. Bērnam ir svarīga kontaktpersona, svarīgi ir saprast – ar to cilvēku es runāju latviski, bet ar to – vāciski. Ar laiku bērns iemācās automātiski pārslēgties. Protams, tas prasa konsekvenci un zināmu ieguldījumu no vecāku puses. Un ja arī bērnam kādreiz sajūk valodas, tas nav nekas briesmīgs, ar laiku viss nostāsies savās vietās.

Protams, ļoti svarīgi, lai bērns nepaliek tikai „virtuves” valodas līmenī. Tāpēc ir būtiski, lai bērns iemācās latviski lasīt un rakstīt, tam ļoti noderīgas ir latviešu skoliņas. Latvijā ir pieejami brīnišķīgi CD, DVD, ko bērnam klausīties un skatīties, patiešām labas bērnu grāmatas. Tas viss attīsta bērna vārdu krājumu. Tāpat vērtīgi ir bērnu sūtīt uz nometnēm Latvijā, kur viņš var kopt draudzību latviešu valodā, kur viņš redz mērķi, kāpēc viņam ir vērts mācīties latviešu valodu. Bērns mācīsies latviešu valodu tikai tad, ja redzēs iemeslu, vajadzību, kāpēc tā viņam ir jāmācās.

Bieži latvieši apprecas ar citas tautības pārstāvi. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad, piemēram, citas tautības vīrs aizliedz savai sievai ar bērnu sarunāties latviski. Protams, ne jau man spriest par šo cilvēku, tomēr neko labu tas par viņu neliecina. Taču, ja šis ieprecētais cilvēks ir vismaz neitrāls vai atbalstošs, tad ļoti iesaku, piemēram, latviešu mammai ar savu bērnu konsekventi runāt tikai latviski, bet tēvam – viņa dzimtajā valodā. Bērns būs tikai ieguvējs, jo viņam būs trīs valodas – mātes, tēva un tās vides valoda, kurā viņš dzīvo, kas nāks automātiski no bērnudārza un skolas. Un nevajag nobīties, ka bērnam tas būs par grūtu, ticiet saviem bērniem, viņi ir gudri un tiks galā.

Diemžēl, piemēram, vācu iestādes to nesaprot. Pirms daudziem gadiem, kad manam dēlam Kristapam bija jāsāk iet skolā, pie manis atnāca viņa nākamā klases audzinātāja Vinkleres kundze un vaicāja, vai nebūtu laiks sākt ar dēlu runāt vāciski, jo citādi viņam vācu skolā būs grūti. Es jautāju, kāda viņai ir pieredze ar daudzvalodību, viņa teica – nekāda. Tad es teicu, ka esmu valodnieks, man šajā ziņā ir pieredze, un lai viņa paļaujas uz mani. Es turpināju ar Kristapu runāt tikai latviski, un pirmā mācību gada beigās viņa atnāca un atvainojās, jo starplaikā viņš klasē vācu valodā bija viens no labākajiem. Ar mani bija tieši tāpat – uz vācu skolu es aizgāju, ne vārda neprotot vāciski, bet pēc dažiem gadiem es saviem vācu klases biedriem skolā rakstīju kontroldarbus vācu valodā.

Pirms dažiem gadiem ar maniem mazdēliem situācija atkārtojās 1:1. Skolotāja lika sākt runāt vāciski, mans dēls tam nepiekrita, un tagad viņi savās klasēs ir labākie vācu valodā. Viņi runā tekoši, bez jebkāda akcenta latviski un paralēli skolā mācās arī angļu un franču valodu.

Tas rāda, ka nevajag nobīties no diasporas mītnes zemes iestādēm, kad viņas liek ar bērniem runāt šīs valsts valodā. Pastāviet uz savām tiesībām runāt latviski, un jūsu bērni būs ieguvēji. Un tieši to taču jūs vēlat saviem bērniem, vai ne?

Austris Grasis ir valodnieks, folklorists un Daugavas Vanagu Vācijā valdes loceklis

Avots: Latvieši

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā tiešsaistē varēs mācīties lībiešu valodu

leon-seibert-2m71l9fA6mg-unsplash
Šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, ikviens aicināts apgūt lībiešu valodu, tiešraidē vērojot lībiešu valodas mācību stundu, medijus informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji.

Lībiešu valodas mācību stundā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērnu un Salaspils jauktā kora “Lōja” dziedātāju palīdzību varēs gūt ieskatu lībiešu valodā, iepazīt tās skanējumu un savdabību, kā arī iemācīties lībiešu valodā nodziedāt lībiešu tautasdziesmu “Tšītšōrlinkizt” – putnu modināšanas dziesmu, ar kuru lībieši tradicionāli ieskandina pavasari.

Papildus ikviens varēs iemācīties lībiski nodziedāt visā Latvijā pazīstamo lībiešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, kuras lībiskais nosaukums ir “Pūgõ, tūļ”. Stunda tiks straumēta tiešsaistē no pulksten 15.00 LU Lībiešu institūta kanālā vietnē “Youtube”.

“Lībiešu valodas mantojums ir dziļi ieaudies mūsu ikdienā – gan senos vietu nosaukumos, gan daudzos ikdienišķos vārdos, kurus latviešu valoda ieguvusi mantojumā no lībiešu valodas. Starp tiem atrodami tādi ar dabu un jūru saistīti jēdzieni kā beka, kukainis, sēne, ķepa, ķīsis, laiva, liedags, loms, ļipa, murds, puķe, paisums, pīlādzis, selga,” skaidro LU Lībiešu valodas institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.

Pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu.

Lībiešu valodas mācības stundu organizē Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Piecas lietotnes, kas palīdzēs īstenot Jaungada apņemšanos

emma-matthews-digital-content-production-p6g6S_kXkFc-unsplash

Gada beigas ierasti ir laiks, kad cilvēki pārdomā un izvērtē aizgājušajā gadā paveikto, kā arī izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Mobilo sakaru operatora “Tele2” tehnoloģiju eksperts Gints Peičs iesaka piecas populāras lietotnes, kas var palīdzēt īstenot kādu no ierastajām jaunā gada apņemšanās, piemēram, iemācīties kādu jaunu valodu vai atmest sliktu ieradumu.

Palīgs ieradumu maiņai

Dažādu ikdienas ieradumu maiņa prasa ļoti daudz pūliņu, tādēļ atbilstošs palīgs cīņā ar sevi un sliktajiem ieradumiem ir puse no uzvaras. “Way of Live” lietotne ir parocīga ikdienas ieradumu izsekotāja, kas motivē kļūt labākam, stiprākam un veselīgākam. Jo vairāk informācijas par sevi un saviem paradumiem sniegsiet, jo lielāks ikdienas palīgs jums šī lietotne būs. Tā atgādinās par ikdienas vingrinājumiem, ūdens dzeršanu, laiku atpūtai un lasīšanai u.c.

Mazāk stresa un “vēsāks prāts”

Ja vēlaties mazināt savu stresu, uzlabot miegu vai savu spēju koncentrēties, meditācijas lietotne “Headspace” ir tieši tas, kas nepieciešams. Tā vedīs cauri meditācijas pamatiem, kā arī sekos līdzi personīgajam progresam. “Headspace” palīdzēs meditēt, piedāvājot gan vienkāršus padomus, gan intensīvākas tiešsaistes meditācijas tiem, kas sasnieguši augstāku līmeni. Lietotnē ir pieejami padomi arī par to, kā uzlabot ikdienu darbā.

Iemācies jaunu svešvalodu

Vai viena no Jaungada apņemšanās ir iemācīties jaunu svešvalodu? Congratulationsfelicidades jeb apsveicam! Lietotne “Duolingo” sniegs tik daudz, cik nepieciešams, lai apgūtu vai nu pavisam jaunu svešvalodu vai arī padziļināt zināšanas kādā no tām valodām, ko jau pārzināt. Ar dažādu spēles elementu palīdzību ātri vien iemācīsieties pamatus kādai no 23 piedāvātajām valodām. Neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu personīgais mērķis, “Duolingo” ir viena no pasaulē atzītākajām valodu apguves lietotnēm, ko daudzviet izmanto arī skolu izglītības programmās.

Efektīvāka izdevumu pārraudzīšana

Lai arī ģimenes budžeta plānošana daudziem šķiet ļoti vienkārša, tā nebūt nav. Lai arī par galvenajām izdevumu pozīcijām un pirkumiem esat savstarpēji vienojušies, skaidrības par naudas plūsmu bieži vien nav. Te noderīga būs “Goodbudget” lietotne, kuru var izmantot no 5 dažādām ierīcēm, tādējādi tas ir kā virtuālais maks visai ģimenei. Katram ģimenes loceklim, kurš savā viedierīcē lejupielādējis šo lietotni, būs iespēja pārliecināties par kopējo budžetu, iepazīties ar grafiku un tā analīzi, kā arī iepirkšanās paradumiem. Lietotnē varēs arī redzēt, kur ģimene iztērē lielāko daļu naudas, un jau iepriekš saplānot ideālos mēneša izdevumus.

Pavadi laiku viedierīcēs jēgpilni

Mūsdienās arvien vairāk laika pavadām viedierīcēs. Tās ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, tādēļ ir ļoti svarīgi lietot tās jēgpilni, lai tās kalpotu mums, nevis mēs viņām. Šī mērķa sasniegšanai lieliski noderēs lietotne “Moment”, kas ļaus apzināties, cik daudz laika pavadāt viedtelefonā un kādām aktivitātēm tērējat laiku. Šī lietotne ļauj uzstādīt viedtelefona lietošanas mērķus, piemēram, sociālajos tīkos dienā pavadīt tikai 30 minūtes, un to kontrolēt.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.