Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas

david-svihovec-Gd6hKygUGi8-unsplash

Google savā tulkošanas lietotnē Google Translate plaši atjaunina kameras funkciju. Jaunā programmas versija sniedz atbalstu 60 jaunām valodām, tulko tekstu precīzāk, atjaunina jau esošos tulkošanas modeļus, dažos gadījumos samazinot kļūdu skaitu gala tulkojumos līdz pat 85%.

Šie ir lieliski jaunumi ikvienam Google Translate lietotājam, kas tulko tekstus, izmantojot, piemēram, viedtālruņa kameru. Līdz šim par šo funkciju bijušas visai sliktas atsauksmes zemās kvalitātes tulkojumu dēļ, uzkrītoša interfeisa un salīdzinoši maz valodām. Ar jauno atjauninājumu Google centusies novērst šīs 3 problēmas.

Atjauninājumu pamatā ir Google mākslīgā intelekta metožu integrācija, kas pazīstama kā neirālā mašīntulkošana (NMT). Šie modeļi ir iestrādāti Google Lens un Translate Web versijā, taču tagad tie atbalsta kameras izmantošanu bez attēla uzņemšanas.

Atjauninājumā tiek atbalstītas šādas jaunas valodas: afrikāņu, arābu, bengāļu, igauņu, grieķu, hindu, kurdu, latīņu, latviešu, malajiešu, mongoļu, nepāliešu, persiešu, slovēņu, taivāniešu, vjetnamiešu, velsiešu, un citas. Pilnu 88 valodu sarakstu, kas tagad tiek atbalstīts, var apskatīt šeit.

Atjauninātā programmas versija arī automātiski noteiks, kādu valodu tā izskata, kas ir parocīgi, ja ceļojat reģionā, kur bieži lieto vairākas valodas.

Avots: Notepad.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Översättningsbyrå
Advertisements

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

tracy-adams-1156498-unsplash

Photo by Tracy Adams on Unsplash

Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.

Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.

Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.

Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.

“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir? “I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.

Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.

“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.

Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.

““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”

Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.

“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something” angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”

Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.

“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate” ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.

Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.

“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate” nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.

Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,”  saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

Ukrainas prezidents parakstījis likumu par valsts valodu

gareth-harper-128701-unsplash

Photo by Gareth Harper on Unsplash

Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis jauno likumu par valsts valodu. Tas paredz obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašvaldību darbā, kā arī publiskajā vidē. 

Porošenko pēc likuma parakstīšanas uzsvēra, ka tas neierobežo mazākumtautību tiesības. Ukraiņiem vienīgi tiek nodrošinātas tiesības klausīties ukraiņu dziesmas Ukrainas radio, skatīties ukraiņu filmas un lasīt ukraiņu grāmatas.

Savukārt vietējie mediji atgādina, ka turpmāk valsts valoda būs obligāti jāzina augstākajām valsts amatpersonām, tostarp prezidentam, premjerministram, ministriem un deputātiem, kā arī pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem.

Ukraiņu valoda būs jālieto izglītībā, zinātnē, kultūrā un daudzās citās publiskās darbības jomās. Arī privātajiem uzņēmējiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem būs jāsniedz valsts valodā, un tās zināšanas būs viens no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai. Likums neattieksies vienīgi uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izlasi, ja apsver iespēju kļūt par svešvalodu pasniedzēju

icons8-team-1221953-unsplash

Photo by Icons8 team on Unsplash

Vai esi domājis par to, ka varētu kļūt par valodu pasniedzēju, bet neesi par to īsti pārliecināts? Statistikas dati liecina, ka jaunas valodas vēlas apgūt arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē un šī profesija ir un būs viena no pieprasītākajām darba tirgū. Ja vēl neesi izlēmis par labu šai profesijai, izlasi, kādas priekšrocības ir valodu pasniedzējiem un varbūt tās jums liks pārdomāt. 🙂

  1. Savu darba laiku organizē Tu pats. Pasniedzējiem ir tā priekšrocība, ka nodarbību laikus var pakārtot citiem darbiem vai ieplānot tikai tajās dienās, kad ir vēlme strādāt.
  2. Valodu pasniedzēji var strādāt no mājām. Tās var būt gan individuālas nodarbības, gan Skype nodarbības.
  3. Valodu pasniedzēji, kas pasniedz Skype valodu nodarbības, var strādāt no jebkuras vietas.
  4. Valodu pasniegšana ir ļoti interesants un radošs darbs – garlaicīgi nebūs.
  5. Ja mācīsi valodu ārzemniekiem, satiksi lieliskus un interesantus cilvēkus no visas pasaules un iepazīsi viņu kultūru.
  6. Valodu pasniedzēja darbs ir ļoti labi apmaksāts. Pasniedzēji ar lielu pieredzi un labu reputāciju var pelnīt sākot no EUR 20/h.
  7. Gandarījuma sajūta par katru studentu, kurš pēc nodarbībām Jums pateiksies apgūtajā svešavalodā 🙂

Ja vēlies kļūt par valodu pasniedzēju – nebaidies, mēģini un Tev izdosies! 🙂

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

donau_dampfschiffahrts_elektrizitaten_hauptbetriebswerk_bauunterbeamten_gesellschaft-kas-ir-eiropas-valodu-garakie-vardi-55eec63d7343a-e1441711823266

Photo by europeisnotdead.files.wordpress.com

Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.

Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.

Donau­dampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;

Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;

Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);

Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas (somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;

Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;

Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;

Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;

Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus (igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;

Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose (lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;

Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.

Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valoda mūsdienās: mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties

jon-tyson-518780-unsplash

Photo by Jon Tyson on Unsplash

“Valoda nav gluži instruments, ko līdzīgi kā āmuru vai knaibles varam nolikt plauktā, ar to ir jāsadzīvo ikdienā, valoda vairāk spēj darīt ar mums, nekā mēs ar valodu. Skatāmies uz valodu ne tik daudz kā instrumentu, bet kā uz kopdzīves partneri,” vērtē Ieva Kolmane.

Valodas filozofijas pētījumu pamatā ir valodas daba, tās attiecības ar pasauli un cilvēku, kurš apraksta realitāti caur valodu – tās ir sarežģītas un mainīgas attiecības, kuras atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā. Par to, kā varam izmantot valodas filozofijas atziņas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane un sociolingviste, vadošā pētniece Latvijas Okupācijas muzeja valodas pētniecības projektā Vineta Poriņa.

  • “Valodai ir daudz definīciju, jo tā ir ļoti mainīga. Līdzība, kas man ienāca prātā – valoda ir kā kārtaina torte. Valoda spēj reizē darīt ārkārtīgi daudz. Valodas filozofija staigā apkārt tortei, fokusējas uz kādu noteiktu aspektu, nav iespējams tvert visu uzreiz. Tāpēc definīcuju tik daudz,” turpina Ieva Kolmane.
  • “Sociolingvistikā valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet tā arī simbolizē valodas izvēlēs situācijās valstī dzīvojošo cilvēku ekonomiskās un politiskās attiecības,” norāda Vineta Poriņa. Piemēram, tas attiecas uz divvalodības situāciju Latvijā.
  • Būtisks ir laiks, ko mazbērni pavada kopā ar vecvecākiem, tas nodot senākas valodas lietas tālāk. Tas vairo vārda mūža ilgumu. Mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties.

“Valodā tāpat kā kultūrā nav nekā nejauša, dzīvo tas, kam ir kaut kāda iemesla dēļ jābūt. Valoda kā daba un kultūra necieš tukšumu, ja ir kas nevajadzīgs, tas iznīkst pats no sevis,” noarāda Ieva Kolmane, runājot par jaunvārdu vai akcijā “Gada vārds un nevārds” izraudzīto vārdu ienākšanu ikdienā.

  • “Lai valodu uzturētu dzīvu un attiecības uzturētu dzīvas, vajag sarunāties un vajag gribēt sarunāties. Digitālais laikmets ievieš savas izmaiņas, ja sazinies ar īsziņām pārsvarā, tas nekustina valodu pilnībā,” komentē Ieva Kolmane. “Valodu vajag zināt, jo caur valodu vari izstāstīt pats sev, kas noticis. Tas ir svarīgais stāsta aspekts. No tā, ko izstāstām paši sev, veidojam savas atmiņas, tauta veido vēsturisko atmiņu.”

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

 

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.