Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases

product-school-V8KOZEUTx9E-unsplash.jpg

Photo by Product School on Unsplash

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases privātpersonām un juridiskām personām.  Meistarklasēs īsā un sistemātiskā veidā apgūsiet, kā sekmīgi komunicēt  ar klientiem vai darījuma partneriem. Iegūtās zināšanas varēsiet izmantot gan sarunājoties, gan rakstot darījuma vēstules. Meistarklases paredzētas latviešu, krievu vai angļu valodas pratējiem B2 vai C1 līmenī.

Baltic Media profesionālie pasniedzēji vienas dienas kursos brīvā atmosfērā  iemācīs galvenās lietišķās komunikācijas prasmes, prezentāciju veidošanas principus un svarīgākās valodas lietošanas nianses veiksmīgai komunikācijai e-pastā.

Tiks analizēti dažādi e-pasta vēstuļu  un prezentāciju paraugi, lai vērtētu to noformējumu, valodas stilu un iedarbīgumu. Gūtās zināšanas tiks nostiprinātas ar praktisku uzdevumu palīdzību.

Meistarklašu noslēgumā visiem dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, kas apliecina dalību meistarklasēs un iegūtās zināšanas.

Latviešu, krievu vai angļu valodas meistarklases būs piemērotas visiem tiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem. Lietišķās valodas zināšanas uzlabos Jūsu darba kvalitāti un veicinās sadarbību ar jauniem klientiem un partneriem.

Cik maksā un kur notiek meistarklases

Meistarklases notiek Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā vai klienta telpās.

Dalības maksa privātpersonām sākot no 40 EUR + PVN (21%) par vienas dienas kursiem, kuru ilgums ir 3 astronomiskās stundas. Cenā ir iekļauti visi mācību materiāli, kafija un uzkodas.

Meistarklasēs piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki, lai pasniedzējs katram dalībniekam varētu veltīt vairāk uzmanības, kā arī atbildēt uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Vairāk informāciju par cenām un kursu laikiem noskaidrojiet, sazinoties ar mums, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29446845.

Informācija par aktuālākajām meistarklasēm privātpersonām tiks publicēta šeit.

Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā valodu meistarklases arī uzņēmumiem, Vairāk informācijas lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Dienvidkorejā iespējams mācīties latviešu valodu.

alexandre-chambon-150690-unsplash

Photo by Alexandre Chambon on Unsplash

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pozitīvi novērtējusi iespēju, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un ka nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka Mūrniece to pauda tikšanās laikā ar Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Munu Hisangu.

“Esam ieinteresēti attīstīt vēl ciešāku divpusējo sadarbību un stiprināt parlamentāros sakarus ar Koreju”, sarunā Hisangu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā pauda Mūrniece.

Pusēm pārrunājot Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja iespējas attīstīt pētnieku un akadēmiskā personāla sadarbību, kā arī izcēla studiju piedāvājumu Latvijas augstskolās. Arī Hisangs sacīja, ka Koreja ir ieinteresēta aktīvākā studentu apmaiņā starp abām valstīm.

Mūrniece izteica gandarījumu, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Tas ir svarīgi ne vien augstākās izglītības, bet arī savstarpējās sapratnes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētaja, paužot cerību, ka nākotnē kādā no Dienvidkorejas universitātēm varētu izveidot Baltijas studiju centru.

Avots: Apollo. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,”  saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

Pietiks ar angļu valodu vien: pieci izplatīti mīti par ceļošanu

alice-donovan-rouse-199230-unsplash

Photo by Alice Donovan Rouse on Unsplash

Ir neskaitāmi daudz mazu detaļu, kas veido izcilu ceļojumu, taču to jau saknē var padarīt nebaudāmu dažādi greizi pieņēmumi, kurus steidzami vajadzētu izmest no galvas. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar “Trip Advisor” minētajiem mītiem, kas neļauj izbaudīt unikālo pieredzi visā pilnībā.

Ceļot ir dārgi

Saprotams, ceļošana prasa ievērojamus līdzekļus, taču summas nebūt nav tik kosmiskas, ja izpētē ieliek vairāk laika. Ir iespējams ilgstoši meklēt lētākās biļetes, apsvērt autobusu vai prāmju variantus, jo lidošana taču nav vienīgais veids, mēģināt noķert īsto brīdi viesnīcu piedāvājumam, pārvietoties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai mašīnu, nedoties ēst katrā restorānā, kas iekrīt acīs, bet gan apjautāt vietējos par izdevīgāko cenu vietām. Tāpat pilsētās ir bezmaksas apskates objekti, atlaides studentiem un senioriem. Naktsmājas var arī dalīt ar citiem ceļotājiem, lai ietaupītu līdzekļus.

Vienatnē nav droši

Ja dodies ceļojumā vienatnē, nenoliedzami, ir dubultā svarīgi ievērot drošības pasākumus, taču tu vari gūt unikālu pieredzi, kuru atņem ceļošana grupā. Vienmēr svarīgi turēt kādu lietas kursā par savām atrašanās vietām un gaitām, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tevi meklēt. Taču ceļojums vienatnē ļauj iepazīt arī sevi jaunā gaismā – tev ne uz vienu nav jāpaļaujas, vari darīt, ko sirds vēlas, kā arī būsi spiests izkāpt no komforzonas, kas nereti dzīvē ir pat ļoti nepieciešams.

Pietiks tikai ar angļu valodu

Taisnība, ka lielā daļā pasaules valstu cilvēki runā un saprot angļu valodu, kuru daudzi apgūst jau no skolas laikiem, taču nekad nevajadzētu par zemu novērtēt valodas barjeru. Ņemsim par piemēru Spāniju – lielajās pilsētās, piemēram, Madridē vai Barselonā lielām grūtībām spāņu valodas nezinātājiem nebūs, taču pilnībā cits stāsts ir par mazākiem reģioniem un pilsētām, kurās šķietami tik populāro valodu visi nepārzina.

Tieši tāpēc pirms ceļojuma vienmēr vērts saglabāt telefonā vai uzrakstīt piezīmju blociņā populārākās frāzes, kas ceļotājiem var noderēt. Vietējie būs daudz laipnāki un atvērtāki, redzot, ka kaut vai centies kaut ko pateikt viņu valodā, tādējādi izrādot cieņu. Arī tad, ja valoda būs pavisam lauzta, liela iespēja, ka šis cilvēks kaut nedaudz tevi sapratīs, tāpēc būsi par solīti tuvāk kārotās atbildes saņemšanai.

Palikt pie kāda ir bīstami

Ir cilvēki, kuri regulāri izmanto, piemēram, “Airbnb” vai “kaučsērfinga” pakalpojumus, kuri paredz dzīvošanu kāda vietējā mājoklī, savukārt otra daļa ir pret šādām naktsmītnēm – viņi tās sauc par nedrošām. Taisnība, ka tu nekad nevari zināt, kāds ir šī konkrētā mājokļa saimnieks un kādi ir viņa nolūki, tāpēc pirms tam ieteicams veikt padziļinātāku izpēti par šo cilvēku, lasīt atsauksmes un tamlīdzīgi. Tāpat vērts apjautāt draugus un paziņas, kuri konkrētajā galamērķī pie kāda palikuši. Ja šiem cilvēkiem uzticies un viņu pieredze bijusi pozitīva, varēsi ne tikai ietaupīt finansiālos līdzekļus, bet arī labākajā gadījumā dabūt vietējo gidu, kurš labprāt izstāstīs par interesantām vietām, kuras paliek aiz tūrisma ceļvežiem.

“Man nav laika”

Ne visi cilvēki savas brīvās gada dienas pavada ceļojumos, taču liela daļa gan. Ja katru gadu decembra nogalē tavā atvaļinājumu ailītē ir paliels cipars ar neizņemtajām dienām, ļoti iespējams, esi nonācis šī mīta valgos. Ne vienmēr jādodas garos ceļojumos – interesantu ceļojumu uz tuvām kaimiņvalstīm vari izplānot pavisam ātri, aizokēna iepazīšanu atstājot citai reizei.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ukrainas prezidents parakstījis likumu par valsts valodu

gareth-harper-128701-unsplash

Photo by Gareth Harper on Unsplash

Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis jauno likumu par valsts valodu. Tas paredz obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašvaldību darbā, kā arī publiskajā vidē. 

Porošenko pēc likuma parakstīšanas uzsvēra, ka tas neierobežo mazākumtautību tiesības. Ukraiņiem vienīgi tiek nodrošinātas tiesības klausīties ukraiņu dziesmas Ukrainas radio, skatīties ukraiņu filmas un lasīt ukraiņu grāmatas.

Savukārt vietējie mediji atgādina, ka turpmāk valsts valoda būs obligāti jāzina augstākajām valsts amatpersonām, tostarp prezidentam, premjerministram, ministriem un deputātiem, kā arī pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem.

Ukraiņu valoda būs jālieto izglītībā, zinātnē, kultūrā un daudzās citās publiskās darbības jomās. Arī privātajiem uzņēmējiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem būs jāsniedz valsts valodā, un tās zināšanas būs viens no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai. Likums neattieksies vienīgi uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Create your website at WordPress.com
Get started