Izlasi, ja apsver iespēju kļūt par svešvalodu pasniedzēju

icons8-team-1221953-unsplash

Photo by Icons8 team on Unsplash

Vai esi domājis par to, ka varētu kļūt par valodu pasniedzēju, bet neesi par to īsti pārliecināts? Statistikas dati liecina, ka jaunas valodas vēlas apgūt arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē un šī profesija ir un būs viena no pieprasītākajām darba tirgū. Ja vēl neesi izlēmis par labu šai profesijai, izlasi, kādas priekšrocības ir valodu pasniedzējiem un varbūt tās jums liks pārdomāt. 🙂

  1. Savu darba laiku organizē Tu pats. Pasniedzējiem ir tā priekšrocība, ka nodarbību laikus var pakārtot citiem darbiem vai ieplānot tikai tajās dienās, kad ir vēlme strādāt.
  2. Valodu pasniedzēji var strādāt no mājām. Tās var būt gan individuālas nodarbības, gan Skype nodarbības.
  3. Valodu pasniedzēji, kas pasniedz Skype valodu nodarbības, var strādāt no jebkuras vietas.
  4. Valodu pasniegšana ir ļoti interesants un radošs darbs – garlaicīgi nebūs.
  5. Ja mācīsi valodu ārzemniekiem, satiksi lieliskus un interesantus cilvēkus no visas pasaules un iepazīsi viņu kultūru.
  6. Valodu pasniedzēja darbs ir ļoti labi apmaksāts. Pasniedzēji ar lielu pieredzi un labu reputāciju var pelnīt sākot no EUR 20/h.
  7. Gandarījuma sajūta par katru studentu, kurš pēc nodarbībām Jums pateiksies apgūtajā svešavalodā 🙂

Ja vēlies kļūt par valodu pasniedzēju – nebaidies, mēģini un Tev izdosies! 🙂

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

donau_dampfschiffahrts_elektrizitaten_hauptbetriebswerk_bauunterbeamten_gesellschaft-kas-ir-eiropas-valodu-garakie-vardi-55eec63d7343a-e1441711823266

Photo by europeisnotdead.files.wordpress.com

Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.

Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.

Donau­dampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;

Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;

Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);

Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas (somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;

Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;

Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;

Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;

Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus (igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;

Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose (lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;

Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.

Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valoda mūsdienās: mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties

jon-tyson-518780-unsplash

Photo by Jon Tyson on Unsplash

“Valoda nav gluži instruments, ko līdzīgi kā āmuru vai knaibles varam nolikt plauktā, ar to ir jāsadzīvo ikdienā, valoda vairāk spēj darīt ar mums, nekā mēs ar valodu. Skatāmies uz valodu ne tik daudz kā instrumentu, bet kā uz kopdzīves partneri,” vērtē Ieva Kolmane.

Valodas filozofijas pētījumu pamatā ir valodas daba, tās attiecības ar pasauli un cilvēku, kurš apraksta realitāti caur valodu – tās ir sarežģītas un mainīgas attiecības, kuras atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā. Par to, kā varam izmantot valodas filozofijas atziņas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane un sociolingviste, vadošā pētniece Latvijas Okupācijas muzeja valodas pētniecības projektā Vineta Poriņa.

  • “Valodai ir daudz definīciju, jo tā ir ļoti mainīga. Līdzība, kas man ienāca prātā – valoda ir kā kārtaina torte. Valoda spēj reizē darīt ārkārtīgi daudz. Valodas filozofija staigā apkārt tortei, fokusējas uz kādu noteiktu aspektu, nav iespējams tvert visu uzreiz. Tāpēc definīcuju tik daudz,” turpina Ieva Kolmane.
  • “Sociolingvistikā valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet tā arī simbolizē valodas izvēlēs situācijās valstī dzīvojošo cilvēku ekonomiskās un politiskās attiecības,” norāda Vineta Poriņa. Piemēram, tas attiecas uz divvalodības situāciju Latvijā.
  • Būtisks ir laiks, ko mazbērni pavada kopā ar vecvecākiem, tas nodot senākas valodas lietas tālāk. Tas vairo vārda mūža ilgumu. Mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties.

“Valodā tāpat kā kultūrā nav nekā nejauša, dzīvo tas, kam ir kaut kāda iemesla dēļ jābūt. Valoda kā daba un kultūra necieš tukšumu, ja ir kas nevajadzīgs, tas iznīkst pats no sevis,” noarāda Ieva Kolmane, runājot par jaunvārdu vai akcijā “Gada vārds un nevārds” izraudzīto vārdu ienākšanu ikdienā.

  • “Lai valodu uzturētu dzīvu un attiecības uzturētu dzīvas, vajag sarunāties un vajag gribēt sarunāties. Digitālais laikmets ievieš savas izmaiņas, ja sazinies ar īsziņām pārsvarā, tas nekustina valodu pilnībā,” komentē Ieva Kolmane. “Valodu vajag zināt, jo caur valodu vari izstāstīt pats sev, kas noticis. Tas ir svarīgais stāsta aspekts. No tā, ko izstāstām paši sev, veidojam savas atmiņas, tauta veido vēsturisko atmiņu.”

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski

gints-gailis-1480990-unsplash

Photo by Gints Gailis on Unsplash

Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?

Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.

– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.

Latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

TOP 9 fakti par pasaules valodām

you-x-ventures-1439462-unsplash

Photo by You X Ventures on Unsplash

Viena no svarīgākajām lietām, par ko ceļotājam jāpainteresējas pirms došanās ceļā – kādas valodas viņš varēs likt lietā svešajā zemē. Pasaules valodas – tas ir neizmeļams sarunu temats jebkurā pasaules malā. Deviņus interesantus faktus par valodām piedāvā izdevums “Express”.

1. Desmit pasaulē visvairāk lietotās valodās ir – mandarīnu valoda ( viens no ķīniešu valodas dialektiem), angļu, spāņu, hindu, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu, japāņu, vācu un franču valodas. Tieši šādā secībā.

2. Visā pasaulē pašlaik ir aptuveni 7000 valodu, 2500 valodu pastāvēšana ir apdraudēta.

3. Jaunākais zaudējums pasaules valodu saimē ir klallamu valoda, kurā tradicionāli runāja Vankuveras salā. Pēdējais cilvēks, kas runāja šajā valodā, miris 2014.gada 4.februārī.

4. Oksfordas angļu vārdnīcā ir skaidrotas 414 800 vārdu nozīmes angļu valodā …

5. … Tomēr skaitot to pašu vārdu dažādās formas, “Global Language Monitor” 2012. gadā saskaitīja 1013913 vārdus angļu valodā.

6. Ik pēc 98 minūtēm angļu valodā tiek izveidots jauns vārds.

7. “!Xoo” valodā (zināma arī kā “tā” un “hoo” valoda), ko lieto Botsvānā un Namībijā, ir 112 skaņas. Angļu valodā – aptuveni 40.

8. Aptuveni 70 procenti vārdu “!Xoo”valodā (ieskaitot arī pašu vārdu “!Xoo”) sākas ar vienu no 83 veidu klikšķiem.

9. Rotokas valodā, kas tiek runāta Papua-Jaungvinejā, alfabētā ir tikai 12 burtu – tas ir mazākais alfabēts pasaulē.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Kāpēc izvēlēties individuālus valodu kursus?

ben-white-197680-unsplash

Photo by Ben White on Unsplash

Individuālie valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients. Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.

Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpresonas un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītajiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.

Baltic Media uzņēmums piedāvā apgūt angļu, vācu, krievu, spāņu, norvēģu, zviedru, somu, igauņu, latviešu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, franču, itāļu, arābu, ķīniesu, japāņu un citas valodas individuālas apmācības kursos.

KĀPĒC INDIVIDUĀLAS NODARBĪBAS IR IZDEVĪGĀKAS UN EFEKTĪVĀKAS PAR MĀCĪBĀM GRUPĀ?

Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuālo apmācību. Individuālās nodarbības ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā  stunda  ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās.

Skype valodu kursi 

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype valodu nodarbības 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c. Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas. Skype sniedz iespēju mācīties valodu jebkurā laikā un vietā, kā arī ietaupīt jūsu laiku un naudu.

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Jautri mēles mežģi latviešu valodā. Vai vari izrunāt tos visus?

jason-rosewell-60014-unsplash

Photo by Jason Rosewell on Unsplash

Esam apkopojuši populārākos latviešu valodas mēles mežģus. Pamēģini tos izlasīt ātri un skaļā balsī:

  1. Liepu lapu laipu liku.
  2. Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.
  3. Maziņš eža puskažociņš.
  4. Pupa pa kapeikai!
  5. Mazā Anna rāvā bradā basām kājām krasta malā!
  6. Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  7. Dzīvē dzīvo dzīvu dzīvi! Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.
  8. Zviegtin zviedza zviedru zirgi Zvirgzdupītes ziemeļos
  9. Kur lai kurlai urlai dur lai?
  10. Vesels simts sīku siseņu salstot sausos salmos sisina.

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.

Starptautiskajā pirmiedzīvotāju valodu gadā Latvijā aicina iepazīt lībiešu valodu

andrew-butler-325931-unsplash

Photo by Andrew Butler on Unsplash.

28. janvārī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2019. gads oficiāli tika pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu (International Year of Indigenous Languages).

Latvijā Valsts valodas likums nosaka, ka par pirmiedzīvotāju valodu tiek uzskatīta lībiešu valoda, un ka ir nepieciešama tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Līdz ar to UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina šogad iesaistīties tematiskā gada atzīmēšanā, līdzdarbojoties lībiešu un citu valstu pirmiedzīvotāju valodām veltītās aktivitātēs.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsver: “Latvijas seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – valoda Latvijā skanējusi jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Lai gan lībiešu valoda pieder somugru valodu saimei, tā atstājusi dziļas pēdas latviešu valodā un tās izloksnēs. Vienlaikus lībiešu valoda kā pirmiedzīvotāju valoda ir spējusi saglabāties cauri laikiem, un tā joprojām tiek runāta, pilnveidota un pārmantota. UNESCO Starptautiskais pirmiedzīvotāju valodu gads ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt šo Latvijas vienreizējo bagātību un pirmiedzīvotāju valodas visā pasaulē.”

Gada ietvaros, lai izceltu lībiešu valodu, plānoti vairāki pasākumi, piemēram, tradicionālie Lībiešu svētki Lībiešu tautas namā, lībiešu valodai un kultūrai veltīta konference, lībiešu valodu popularizējošu pasākuma cikls, kā arī šogad tiks atzīmēta Pētera Damberga, lībiešu valodas kopēja, literāta un kultūras darbinieka 110. dzimšanas diena.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.