Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas

david-svihovec-Gd6hKygUGi8-unsplash

Google savā tulkošanas lietotnē Google Translate plaši atjaunina kameras funkciju. Jaunā programmas versija sniedz atbalstu 60 jaunām valodām, tulko tekstu precīzāk, atjaunina jau esošos tulkošanas modeļus, dažos gadījumos samazinot kļūdu skaitu gala tulkojumos līdz pat 85%.

Šie ir lieliski jaunumi ikvienam Google Translate lietotājam, kas tulko tekstus, izmantojot, piemēram, viedtālruņa kameru. Līdz šim par šo funkciju bijušas visai sliktas atsauksmes zemās kvalitātes tulkojumu dēļ, uzkrītoša interfeisa un salīdzinoši maz valodām. Ar jauno atjauninājumu Google centusies novērst šīs 3 problēmas.

Atjauninājumu pamatā ir Google mākslīgā intelekta metožu integrācija, kas pazīstama kā neirālā mašīntulkošana (NMT). Šie modeļi ir iestrādāti Google Lens un Translate Web versijā, taču tagad tie atbalsta kameras izmantošanu bez attēla uzņemšanas.

Atjauninājumā tiek atbalstītas šādas jaunas valodas: afrikāņu, arābu, bengāļu, igauņu, grieķu, hindu, kurdu, latīņu, latviešu, malajiešu, mongoļu, nepāliešu, persiešu, slovēņu, taivāniešu, vjetnamiešu, velsiešu, un citas. Pilnu 88 valodu sarakstu, kas tagad tiek atbalstīts, var apskatīt šeit.

Atjauninātā programmas versija arī automātiski noteiks, kādu valodu tā izskata, kas ir parocīgi, ja ceļojat reģionā, kur bieži lieto vairākas valodas.

Avots: Notepad.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Översättningsbyrå

2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash

Latvijā 2017.gada nogalē 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018.gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Apkopotie dati liecina, ka Vidzemē 89,2% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, Kurzemē – 76,4 %, Pierīgā – 75,2%, bet Zemgalē – 72,8%, kamēr Latgalē un Rīgā mazāk nekā 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu – attiecīgi 41,4% un 43%.

Salīdzinot ar 2000. gadu, visos reģionos ir nedaudz pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, visvairāk – Pierīgā (par 4,6 procentpunktiem). Visos reģionos ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir krievu, visbūtiskāk –-Rīgā (par 1,6 procentpunktiem) un Pierīgā (par 2,9 procentpunktiem). Latgalē tas ir palicis nemainīgs.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017.gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011.gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011.gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017.gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. Vienlaikus 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, bet 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, bet Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Krievu valodā mājās sarunājas apmēram 45% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, bet jaunākās vecuma grupās krievu valodas lietojums mājās nepārsniedz 40%.

2017. un 2018.gadā Centrālā statistikas pārvalde organizēja ārējās migrācijas aptauju ar mērķi iegūt papildu informāciju par migrācijas plūsmām. Uzklausot datu lietotāju vajadzības, aptaujā tika uzdoti jautājumi par valodām – dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī svešvalodu prasmēm.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valsts valodas pareizu lietošanu sekmē sabiedriskie palīgi

priscilla-du-preez-nF8xhLMmg0c-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash

“Kurš cits, ja ne mēs paši?” Ar šādu devīzi Valsts valodas centrs (VVC) aicina un motivē iedzīvotājus kļūt par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu. Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 36 sabiedriskie palīgi, jau pusgadu tāds ir arī Jēkabpilī.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir cilvēki, kuri no saviem ikdienas pienākumiem brīvajā laikā sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Viņi nepiemēro sodus, bet konsultē un labo nelielās valodas kļūdas, kuras sadzird vai pamana publiski pieejamā informācijā. Par sabiedrisko palīgu var kļūt ikviens, svarīgākais, lai būtu zināšanas, vēlme un izpratne par latviešu valodas pareizu lietošanu.

ēkabpiliete Līga Brikmane par sabiedrisko palīgu Valsts valodas centrā sāka strādāt pērnā gada decembrī. Divu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir dvīnīšu gaidībās, par šādu iespēju uzzināja nejauši, strādājot Baltijas starptautiskajā akadēmijā, kad valodas centra darbinieki atnāca ar aicinājumu informēt par šādu iespēju studentus.

Jaunajai sievietei šī iespēja nepalika nepamanīta, neraugoties uz to, ka pašai – tāpat kā daudziem sabiedrībā – bija zināma bijīga pietāte pret šo iestādi. Šobrīd ar smaidu, bet līdz ar to savā sabiedriskajā darbā izprotot citu cilvēku izjūtas, sākumu atceras Līga.

“Ja es kaut kur eju, redzu, ka ir kāda kļūda, pieeju, pasaku, un ne katru reizi jāvelk šī valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecība, kas vienmēr mums līdzi. Ja ir cilvēki, kuri gatavai tevi uzklausīt arī tāpat, tad šī formalitāte nav nepieciešama. Jo ir jau tā, ka cilvēkiem ir bailes no Valsts valodas centra,” secina Līga.

Tā nav represīva iestāde, arī šie

sabiedriski palīgi kā daļa no sabiedrības ir tikai iespēja stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas, skaidro Valsts valodas centrā, kur šādi palīgi sāka strādāt pirms četriem gadiem.

“Tie ir gadījumi, kad ir cilvēciskās kļūdas pieļautas vai neuzmanība. Sabiedriskie palīgi kā institūts nav domāta kā sūdzēšanās Valsts valodas centram, viņi nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus, nesauc personas pie administratīvās atbildības, viņiem ir konsultanta loma. Viņi veicina dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību un palīdz uzņēmējiem,” skaidro Viesturs Razumovskis, VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs.

Kopš 2015. gada šim darbam ir sagatavoti vairāk nekā pussimt cilvēki, precīzi – 53, no tiem reāli strādā 36 sabiedriskie palīgi, Līga Brikmane ir viena no tiem.

“Tas ir brīvprātīgais darbs, VVC inspektori ikdienā ir ļoti noslogoti, taču ir tādi sīkumi sabiedrībā, kuriem nereti nepietiek laika. Un tas ir mūsu uzdevums – pamanīt šos sīkumus. Mēs esam tie palīgi, kas ir pirmie starp tautu un Valsts valodas centru,” saka Līga.

Sabiedriskais palīgs atalgojumu par savu darbu nesaņem, te svarīgākais ir vēlme darboties un izprast to, cik tas ir svarīgi, kā šajā gadījumā – sargāt un pilnveidot latviešu valodas pielietojamību:

“Mums pagātnē ir austrumu virziens, kur daudz krievu valodas, un tagad nāk iekšā Rietumu kultūra – anglicisms. Mēs esam tie, kas cenšamies to atstumt, lai uzturētu latviešu valodu.”

Valsts valodas centrā skaidro, lai arī sākotnēji bijusi doma piesaistīt 100 sabiedriskos palīgus, arī trešdaļa no tā nav maz, rēķinot, ka pašu centrā oficiāli darbā noslogoti 42 darbinieki, turklāt  interese sabiedrībā aug un parādās arī jauni brīvprātīgie, tā nesen sabiedriskais palīgs sāka strādāt arī Ilūkstes novadā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases

product-school-V8KOZEUTx9E-unsplash.jpg

Photo by Product School on Unsplash

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases privātpersonām un juridiskām personām.  Meistarklasēs īsā un sistemātiskā veidā apgūsiet, kā sekmīgi komunicēt  ar klientiem vai darījuma partneriem. Iegūtās zināšanas varēsiet izmantot gan sarunājoties, gan rakstot darījuma vēstules. Meistarklases paredzētas latviešu, krievu vai angļu valodas pratējiem B2 vai C1 līmenī.

Baltic Media profesionālie pasniedzēji vienas dienas kursos brīvā atmosfērā  iemācīs galvenās lietišķās komunikācijas prasmes, prezentāciju veidošanas principus un svarīgākās valodas lietošanas nianses veiksmīgai komunikācijai e-pastā.

Tiks analizēti dažādi e-pasta vēstuļu  un prezentāciju paraugi, lai vērtētu to noformējumu, valodas stilu un iedarbīgumu. Gūtās zināšanas tiks nostiprinātas ar praktisku uzdevumu palīdzību.

Meistarklašu noslēgumā visiem dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, kas apliecina dalību meistarklasēs un iegūtās zināšanas.

Latviešu, krievu vai angļu valodas meistarklases būs piemērotas visiem tiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem. Lietišķās valodas zināšanas uzlabos Jūsu darba kvalitāti un veicinās sadarbību ar jauniem klientiem un partneriem.

Cik maksā un kur notiek meistarklases

Meistarklases notiek Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā vai klienta telpās.

Dalības maksa privātpersonām sākot no 40 EUR + PVN (21%) par vienas dienas kursiem, kuru ilgums ir 3 astronomiskās stundas. Cenā ir iekļauti visi mācību materiāli, kafija un uzkodas.

Meistarklasēs piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki, lai pasniedzējs katram dalībniekam varētu veltīt vairāk uzmanības, kā arī atbildēt uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Vairāk informāciju par cenām un kursu laikiem noskaidrojiet, sazinoties ar mums, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29446845.

Informācija par aktuālākajām meistarklasēm privātpersonām tiks publicēta šeit.

Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā valodu meistarklases arī uzņēmumiem, Vairāk informācijas lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

tracy-adams-1156498-unsplash

Photo by Tracy Adams on Unsplash

Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.

Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.

Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.

Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.

“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir? “I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.

Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.

“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.

Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.

““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”

Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.

“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something” angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”

Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.

“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate” ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.

Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.

“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate” nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.

Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

austin-distel-675052-unsplash

Photo by Austin Distel on Unsplash

Valsts valodas centrs (VVC) akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noteiks apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Kā informēja VVC, akcija notiks līdz 1. oktobrim un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī VVC vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Līdz ar ko Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un VVC.

Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs VVC ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Create your website at WordPress.com
Get started