Kāpēc izvēlēties individuālus valodu kursus?

ben-white-197680-unsplash

Photo by Ben White on Unsplash

Individuālie valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients. Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.

Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpresonas un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītajiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.

Baltic Media uzņēmums piedāvā apgūt angļu, vācu, krievu, spāņu, norvēģu, zviedru, somu, igauņu, latviešu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, franču, itāļu, arābu, ķīniesu, japāņu un citas valodas individuālas apmācības kursos.

KĀPĒC INDIVIDUĀLAS NODARBĪBAS IR IZDEVĪGĀKAS UN EFEKTĪVĀKAS PAR MĀCĪBĀM GRUPĀ?

Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuālo apmācību. Individuālās nodarbības ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā  stunda  ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās.

Skype valodu kursi 

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype valodu nodarbības 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c. Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas. Skype sniedz iespēju mācīties valodu jebkurā laikā un vietā, kā arī ietaupīt jūsu laiku un naudu.

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Jautri mēles mežģi latviešu valodā. Vai vari izrunāt tos visus?

jason-rosewell-60014-unsplash

Photo by Jason Rosewell on Unsplash

Esam apkopojuši populārākos latviešu valodas mēles mežģus. Pamēģini tos izlasīt ātri un skaļā balsī:

  1. Liepu lapu laipu liku.
  2. Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.
  3. Maziņš eža puskažociņš.
  4. Pupa pa kapeikai!
  5. Mazā Anna rāvā bradā basām kājām krasta malā!
  6. Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  7. Dzīvē dzīvo dzīvu dzīvi! Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.
  8. Zviegtin zviedza zviedru zirgi Zvirgzdupītes ziemeļos
  9. Kur lai kurlai urlai dur lai?
  10. Vesels simts sīku siseņu salstot sausos salmos sisina.

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.

Starptautiskajā pirmiedzīvotāju valodu gadā Latvijā aicina iepazīt lībiešu valodu

andrew-butler-325931-unsplash

Photo by Andrew Butler on Unsplash.

28. janvārī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2019. gads oficiāli tika pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu (International Year of Indigenous Languages).

Latvijā Valsts valodas likums nosaka, ka par pirmiedzīvotāju valodu tiek uzskatīta lībiešu valoda, un ka ir nepieciešama tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Līdz ar to UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina šogad iesaistīties tematiskā gada atzīmēšanā, līdzdarbojoties lībiešu un citu valstu pirmiedzīvotāju valodām veltītās aktivitātēs.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsver: “Latvijas seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – valoda Latvijā skanējusi jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Lai gan lībiešu valoda pieder somugru valodu saimei, tā atstājusi dziļas pēdas latviešu valodā un tās izloksnēs. Vienlaikus lībiešu valoda kā pirmiedzīvotāju valoda ir spējusi saglabāties cauri laikiem, un tā joprojām tiek runāta, pilnveidota un pārmantota. UNESCO Starptautiskais pirmiedzīvotāju valodu gads ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt šo Latvijas vienreizējo bagātību un pirmiedzīvotāju valodas visā pasaulē.”

Gada ietvaros, lai izceltu lībiešu valodu, plānoti vairāki pasākumi, piemēram, tradicionālie Lībiešu svētki Lībiešu tautas namā, lībiešu valodai un kultūrai veltīta konference, lībiešu valodu popularizējošu pasākuma cikls, kā arī šogad tiks atzīmēta Pētera Damberga, lībiešu valodas kopēja, literāta un kultūras darbinieka 110. dzimšanas diena.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

a-perry-1345882-unsplash

Photo by A Perry on Unsplash.

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – “Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.

Avots: Valsts valodas centrs. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

How Long Does It Take to Master Latvian?

dav

 

Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

question-2736480_1920

Image by Anemone123 on Pixabay

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Bonusā – daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vienādi vārdi – dažādas nozīmes

jelleke-vanooteghem-488228-unsplash

Photo by Jelleke Vanooteghem on Unsplash.

Eiropas valodās ir daudz līdzību: vienas valodas vārdam var būt tāda pati vai ļoti līdzīga izruna un nozīme kādā citā valodā. Tomēr šajā sadaļā mēs parādām dažus no t. s. viltusdraugiem, kur vārdi, kuriem ir līdzīga forma, dažādās valodās nozīmē pavisam ko citu, nekā jūs sagaidāt!

Avots: EDL. Visu rakstu lasiet šeit.

Word Language 1 Meaning Language 2 Meaning
aloud Dutch ancient English aloud
angel Dutch sting English angel
angel German fishing rod English angel
any English any Catalan year
arm Dutch poor English arm
bad Dutch bath English bad
bank Dutch cough English bank
barn Swedish children English barn
bat Polish whip English bat
beer Dutch bear English beer
berros Spanish watercress Portuguese scream
big Dutch baby pig English big
blubber Dutch mud English blubber
bra Swedish good English bra
brand Dutch fire English brand
brat Slovak brother English brat
burro Italian butter Spanish donkey
but Polish shoe English but
cap Romanian head English cap
car French because English car
chariot French trolley English chariot
chips French Crisps English chips / french fries
dobro Croation good Portuguese double; twice
door Dutch through English door
elf English elf German eleven
farmer English farmer Hungarian jeans
fart Swedish speed English fart
fart Polish good luck English fart
fast German almost English quick
Fisch – fiche German fish French sheet of paper
flint Swedish bald head English flint
four French oven English four
gap Swedish mouth English gap
gift English gift German poison
gift English gift Swedish married
gift English gift Norwegian poison
gland French acorn English gland
glass Swedish ice-cream English glass
grad German degree Bosnian city
gris Spanish grey Swedish pig
helmet Finnish pearls English helmet
home Finnish mould English home
home Catalan man English home
iki Lithuanian until Turkish two
kaka Icelandic cake Bulgarian an older sister
kind Icelandic sheep German child
kiss English kiss Swedish pee
largo Portuguese wide Spanish long
list Slovak a leaf English list
maize Latvian bread English corn
mås Swedish seagull Danish buttocks
matka Czech mother Finnish journey
matto Finnish carpet Italian crazy
otrok Slovene child Slovak slave
pain French bread English pain
panna Polish a single woman Italian cream
panna Finnish put Italian cream
pasta Italian noodles Polish toothpaste
penner Norwegian pens German tramp
plot Czech fence English plot
prego Italian you’re welcome Portuguese nail
privet Russian hello (привет) English name for a plant (genus Ligustrum)
rana Spanish frog Bulgarian wound
rana Romanian wound Spanish frog
rock Swedish coat German skirt
roof Dutch robbery English roof
rooster Dutch schedule English rooster
rot (рот) German red Russian mouth
rum Swedish room English rum
sale Italian salt English sale
sau German sow Norwegian (Nynorsk) sheep
seis Finnish stop! Spanish six
sky Swedish gravy English sky
slim Dutch smart English slim
stol (стол) Russian table Bulgarian chair
sugar Basque flame English sugar
sugar Romanian baby (0-12 months old) English sugar
tak Danish Thank you Polish Yes
tie Finnish way; road English tie
tuna Spanish cactus English tuna
tuna Czech ton (a unit of weight) English tuna
vela Spanish candle Italian sail
worst Dutch sausage English worst