Nācis klajā Māras Zālītes dzejas krājums ķīniešu valodā

eric-muhr-nMddTqxs4WM-unsplash (1)
Māras Zālītes dzejas krājums “15 dzejoļi” tikko nācis klajā. Tas ir pirmais latviešu autora darbu atdzejojums ķīniešu valodā. To ar savu specifisku tulkošanas stratēģiju kopā atdzejojuši sinologi Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs un ķīniešu dzejnieks un tulkotājs Lui Huižu.
Māras Zālītes dzejas krājums ķīniešu valodāBaiba Kušķe

Sajust, kā latviešu dzeja materializējas ķīniešu valodā, ir ļoti fascinējoši – atzīst sinoloģe Ieva Lapiņa. Viņiem bijusi sava atdzejošanas stratēģija, ko varētu raksturot kā trīspakāpju tulkošanu.

“Tas pirmais iespaids, ka man patīk, kā tas izskatās! Nu ne jau velti tās ķīnzīmes tiek zīmētas kaligrāfiski. Tiešām ļoti patīk, kā tie dzejoļi izskatās, bet, kā tie izklausās – es neesmu vēl dzirdējusi,” savus pirmos iespaidus par krājumu raksturo Māra Zālīte.

Vizuāli tā ir neliela, bronzīgi zeltaina grāmatiņa, kuras katrā atvērumā var izlasīt dzejoli latviešu valodā un turpat novērtēt, kāds tas izskatās, pārvērsts hieroglifos jeb ķīnzīmēs.

“Pirms gada Māra Zālīte mani uzrunāja ar lūgumu, lai es iztulkotu dažus dzejoļus, ko bija domāts nolasīt ķīniešu valodā Ķīnā. Es mazliet apjuku, jo mana pārliecība ir, ka jātulko uz savu dzimto valodu, tas izdodas vislabāk, un tad man radās cita ideja,” stāsta Ieva Lapiņa.

Ieva Lapiņa un Frans Kraushārs

Tā kā Latvijā nevienu ķīnieti, kurš varētu paveikt šo darbu, Ieva Lapiņa neatrada, viņai radās ideja uzrunāt Vācijā iepazīto ķīniešu dzejnieku, ģermānistu Liu Huižu un par vidutāju aicināt savu dzīvesbiedru Franku Kraushāru, kura dzimtā valoda ir vācu.

Tādējādi Franks atdzejoja dzejoļus vāciski, Ieva izveidoja interlineāro tulkojumu vāciski, bet Liu Huižu, balstoties uz šo materiālu, veica galveno tulkojumu ķīniski.

Franks Kraushārs ir pieredzējis Ķīnas lirikas atdzejotājs vācu valodā, bet latviešu lirikas atdzeja vāciski viņam bija jauna pieredze.

“Nu, protams, ka es arī tulkojot centos iejusties tās valodas formā, mēģināju arī pārnest ritmu,” atklāj Franks Kraushārs.

“Tad mēs pārsūtījām dzejoļus Liu Huižu, un abi bijām patīkami pārsteigti par rezultātu. Viņš bija ļoti labi sapratis šo dzejoļu garu.”

“Tie ir tiešām atdzejojumi, tie nav vienkārši tulkojumi. Viņa pieeja ir ļoti poētiska. Viņš ir varbūt dažās vietās improvizējis, bet tas ir noteikti attaisnojies,” pauž Ieva Lapiņa.

Ieva Lapiņa un Franks Kraushārs iepazīstina ar dzejoli „Puķe, neskaties”.

Māras Zālītes grāmata

Krājums tikko nācis klajā un Franks Kraushārs cer, ka tā radīs atbalsi ķīniešu lasītājos: “Ķīnā sabiedrības interese par dzeju ir ārkārtīgi liela. Un īpaši par tulkoto ārzemju dzeju. Līdz ar to šai grāmatiņai noteikti būtu reālas iespējas arī nokļūt Ķīnas grāmatu tirgū”.

Pati Māra Zālīte godīgi atzīst, ka nelolo īpašas cerības iekļūt Ķīnas tirgū, bet mazs kultūras sakaru āķītis šī grāmata tomēr ir. Pats galvenais – grāmatas izdošana ir cieņas apliecinājums trīs izcilu tulkotāju darbam

“Man bija svarīgi, lai nepazūd šis tulkošanas fenomens. Turklāt šie visi trīs cienījamie cilvēki to darīja bez nekādas atlīdzības, pilnīgi brīvprātīgi, savas profesionālās aizrautības un intereses dēļ. Un man tas liekas tik cienījami.

Un tā ir arī tāda vesela tulkošanas pieredze, kas var noderēt arī citiem,” stāsta Māra Zālīte.

Viņa neslēpj, ka jūt arī apbrīnu pret ķīniešu valodas speciālistiem, jo šī valoda šķiet gluži neiespējami sarežģīta.

Grāmata „15 dzejoļi” ar Māras Zālītes dzejoļu atdzejojumiem ķīniešu valodā tikko nākusi klajā izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Tiek gatavots grāmatas atvēršanas pasākums, kurā piedalīsies arī ķīniešu dzejnieks Liu Huižu.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Komunikācijas problēmas hiperteksta apstākļos. Aptauja par lasīšanas ieradumiem — Sandra Veinberga

By Andreariverac – Own work, CC BY-SA 3.0, Link Teksts vienmēr kaut ko pavēsta. Tā var būt informācija, viedoklis, sajūtas vai konstruktīvs ieteikums. Liela nozīmē ir tam kā vēstījums tiek realizēts. Proti, vai pateikts ir pietiekoši skaidri un saprotami. Komunikācijas pētījumi konstatējuši vairākas izklāsta formas, kas sasniedz savu […]

via Komunikācijas problēmas hiperteksta apstākļos. Aptauja par lasīšanas ieradumiem — Sandra Veinberga

Bezcerīgās pūles īpašvārdu latviskošanā

bruno-martins-8fbqPK_MUtk-unsplash

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres raksts “Urzula. Laiena vai Leiena?”, ko publicējām kopā ar Latviešu valodas aģentūras galvenās lingvistes Evelīnas Zilgalves komentāru “Atkāpes no izrunas – tradīcijas dēļ” (“LA”, 20. 08. 2019.), ir izraisījis lielu “LA” lasītāju interesi. Publicējam indologa, literatūrzinātnieka, LZA akadēmiķa Viktora Ivbuļa viedokli.

Patīkami, ka vēl kāds uztraucas par citvalodu īpašvārdu latviskošanu, cienījamā profesore Inese Vaidere! Bet Jūsu bažas skar tikai vienu pilienu no milzīgā aisberga, ar ko man ir bijis visu mūžu bezcerīgi jācīnās savos pētnieciskajos darbos indiešu un dažu citu valodu īpašvārdu latviskā rakstībā. Par laimi, preses un apgādu darbinieki man ir ļāvuši to brīvi darīt, šogad arī valodnieku nesodīta tā rīkojusies Sigma Ankrava ļoti saturīgajā grāmatā “Indiešu dievi un dievietes”.

Likumsakarīgi, ka citvalodu īpašvārdu rakstība tiek pakļauta kaut kādiem noteikumiem, formāli mēģinot pieturēties pie tuvības oriģinālrakstībai. Bet ir neiespējami atrast kaut kādus kopīgus noteikumus visām pasaules valodām.

Lielajās Eiropas tautu valodās ar latīņu alfabētu problēma tiek atrisināta, parasti rakstot vārdus oriģinālrakstībā.

Esmu apguvis bengāļu valodu un zinu, ka tās, tāpat kā visi desmit indiešu valodu alfabēti, atvasināti no sanskrita, atspoguļo lielāku skaņu bagātību, nekā tas ir iespējams latviešu vai citās Eiropas tautu valodās.

1954. gadā, kad jau bija bengāļu un citu indiešu valodu pratēji, arī krievu valodā sākot iznākt Rabindranata Tagores “Rakstiem”, tika izmainīta agrākā un iedibināta jauna un maksimāli tuva oriģināliem indiešu īpašvārdu rakstība, cita vidū visur atstājot burtu “h” otro daļu, izņemot dažus ļoti pazīstamus vārdus. Palika Buda, Gandi, arī Neru. Šo “h” ar kaut kādu valodniecisku dekrētu pie mums gandrīz jau pirms pusgadsimta Latvijā nosvītroja laikam vienlaikusi ar lietuviešiem.

Latviski tika veikti arī citi valodnieciski pārkārtojumi, ieskaitot dubultlīdzskaņu rakstību citvalodu vārdos, kas tāpat kā no sanskrita nākušā indiešu valodu vairāku līdzskaņu “h”sastāvdaļa var mainīt tulkojamo vārdu nozīmi.

Buda indietim nav nekas, bet Budha vai vēl pareizāk Buddha ir Apskaidrotais.

Latviešu Gandijs ir nevajadzīgi tālu no īstā Gāndhī.

Nez kādēļ neesmu manījis, ka latviski parādītos garumzīmes vismaz zināmākajos indiešu īpašvārdos, nav Bānglādešas (Bengāļu zemes).

Cietis arī ir Mumbai (Bombejā) dzimušā izcilā indiešu kordiriģenta indieša Zubina Mehtas uzvārds. Jācer, ka viņš, piedalīdamies šī gada Rīga Jūrmalas mūzikas festivālā, neuzzināja, ka pie mums viņš ir Meta. Nevar gan pateikt, vai Mehta, kas uzvārdos Indijā bieži ir arī cilvēka kastas nosaukums, ir tulkojams marāthu valodā.

Burts “h” vārdā Nehru un izrunājams ar vieglu izdvesmu. Pavisam neizskaidrojamā veidā pie mums dažādu citvalodu vārdos parastais “h” šad tad pazūd. Starp citu, es visu laiku lietoju vārdu “indiešu”, kad būtu jāteic “Dienvidāzijas”, jo runa ir par tuvu pie diviem miljardiem cilvēku.

Lietuvieši tomēr ir sākuši sarosīties. Viens no 2013. gada oktobrī pieņemtā lēmuma punktiem attiecībā uz dažām latīņu alfabētu lietotājām valodām paredz: “Zinātniskajā literatūrā, reklāmas un speciālajos tekstos, kā arī oficiālos dokumentos (izņemot Lietuvas Republikas pilsoņu personas dokumentos ) citvalodu personu vārdus atveido autentiskā formā, bet izplatītākos vietvārdus visbiežāk adaptē.”

Par burtu “h” sastāvdaļas atjaunošanu lēmums Lietuvā gan tiek tikai pārspriests. Varbūt kāda no Latvijas valodnieku komisijām vai padomēm iedrošināsies publiski aicināt to izdarīt pie mums – tā būtu palīdzība to izdarīt arī kaimiņu valodā, kuras dažas formas ir pat senākas nekā sanskritā, ko atzina jau 19. gadsimta vidus izcilie vācu valodnieki? Drīz pēc tam lielu senumu presē sāka skaļi piedēvēt arī latviešu valodai, ko gan diez vai jebkad varēs pierādīt.

Raksta nosaukums “Bezcerīgas pūles” attiecas tikai uz maniem centieniem.

Ja pat franču un vācu valodu vārdnīcas atsaucas uz valodniecisku reformu, varbūt kādreiz arī pie mums tas notiks un, piemēram, nebūs obligāta galotņu -ijs vai -ija pievienošana īpašvārda beigās. Kāpēc tiek rakstīts “Bengālija”, ja starptautiski ir Bengal – Bengāle? Vai “Arābijas jūra” Arābu jūras vietā?

Jūs jau to labi zināt, ka ne vienmēr tradīcijas palīdz mūsdienu dzīvē, cienītā Zilgalves kundze! Varbūt, piemēram, var saukt gandrīz par tradīciju atkārtot visu labi zināmo par latviešu rakstu valodas rašanos. Bet šī tradīcija īsti nepaskaidro, kas pastāvēja pirms tās piedzimšanas tikai 16. gadsimtā. Tiek apliecināts, ka tā izveidojās no cilšu valodām.

Par kuršiem un zemgaļiem kaut ko var izlasīt, bet neesmu sastapis neko par sēļu un latgaļu valodām.

Bet ievērojami valodnieki to ir izskaidrojuši ļoti vienkārši: spēcīgākā seno latgaļu cilts asimilēja vispirms sēļus, tad zemgaļus un kā pēdējos kuršus. Tas vislabāk ir aplūkots izcilākā mūsdienu baltista Pjetro Dini 2014. gadā Viļņā izdotajā grāmatā “Fundations of Baltic languages”. Viņš norāda: “Lingvistiskie tipi – lietuviešu un latviešu valoda – parādījās apmēram 1. gadsimtā un turpināja izvērsties līdz 5. gadsimtam.”

Un latviešu valodas vienīgie nesēji bija senie latgaļi kopš tās pirmsākumiem.

Tik sen? Pjetro Dini atzinumi balstās vairāku ievērojamu lietuviešu valodnieku teiktajā. To varam izlasīt Vitauta Mažuļa joprojām pieejamā plašajā rakstā slavenajā “The Encyclopedia Britannica” un īsumā arī latviski izdotajā Alģirda Sabaļauska lieliskajā grāmatā “Mēs balti”. Dini arī visai konkrēti izskaidro, ka mūsdienu latgaliešu dialekts radās triju gadsimtu laikā, kad Latgale bija pilnīgi nošķirta no Latvijas.

Par šo tēmu daudz plašāk var palasīt manā 2018. gada darbā “Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem”. Pjetro Dini grāmatā teikto labi zina un izteica pārliecību, ka nu tagad Latvijā radīsies diskusija. Varētu teikt: klusums. Varbūt kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs vismaz pasacīs: tam nevar ticēt. Bet tomēr būtu jāpaskaidro, kāpēc nevar ticēt. Es diemžēl varu tikai informēt par citu padarīto, jo pats neesmu pētījis latviešu valodas vēsturi.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Vērts izmēģināt! Padomi, kā uzlabot mācīšanās procesu

andrew-neel-ute2XAFQU2I-unsplash

Septembris daudziem nāk komplektā ar jauna mācību gada sākumu, turklāt tiem, kas vēlas būt veiksmīgi, mūsu dienās ir jāmācās visu mūžu. Un tehnikas attīstība dod praktiski neierobežotas iespējas – internetā ir tik daudz materiālu, kā arī kursi tiešsaistē, bet vislielākais klupšanas akmens ir pašdisciplīnas trūkums.

Eksistē dažādi ieteikumi un pat tehnikas, lai mācīšanās nebūtu pārāk nogurdinoša un būtu arī rezultatīva. Lūk, daži likumi veiksmīgām mācībām!

  1. Mācīšanās ir efektīva tikai tad, kad cilvēks nežēlo spēkus un laiku. Cilvēkam ir jāpieliek pūles, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Tiek uzskatīts, ka viss un ne tikai zināšanas, kas ir iegūtas bez pūlēm, līdzinās nospiedumiem smiltīs – pavisam drīz no tiem nepaliks ne miņas.
  2. Izglītošanās ar stabilām sekām iespējama vien tad, ja ik pa laikam var izmērīt progresu. Cilvēkam ir tieksme uz ilūzijām, to var teikt arī par paša spējām novērtēt savu mācīšanās progresu. Lai no tā izvairītos, ik pa laikam ir nepieciešams izmērīt, piemēram, ar testiem, pārbaudēm un atbildēm nereti pat uz it kā banāliem jautājumiem, kas bieži vien ir iekļauti daudzu mācību grāmatu beigās.
  3. Atkārtošana un atcerēšanās ir mācību pamatā. Jo biežāk kādas jauniegūtas zināšanas tiek atkārtotas, jo ilgāk tās turas atmiņā.
  4. Ļoti labas sekmes iespējams gūt, ja mācīšanās notiek regulāri, bet ne pārāk ilgstoši. Kāda liela mācību apjoma saskaldīšana mazākās vienībās rada iespaidu, ka tiek gūti ātri rezultāti, kas arī motivē atgriezties pie mācībām, tādējādi ir vieglāk atgriezties pie iesāktā vēl un vēl.
  5. Paša izstrādāts (un uzrakstīts!) plāns ļoti labi noder, ja nepieciešams apgūt lielāka apjoma informāciju. Vislabāk plānu veidot tādu, kurā precīzi tiek paredzēts, kas un cik ilgi tiks apgūts.
  6. Vislabāk sākt ar pašu grūtāko materiālu, proti, ja iespējams, vajadzētu izsvērt, ko zināt vissliktāk un kā apguvei būs nepieciešams ilgāks laiks.
  7. Vēlams paredzēt īsus atpūtas brīžus, kuros ļoti ieteicamas fiziskas aktivitātes – pastaiga, joga, spēka vingrinājumi…
  8. Ja ik pa laikam piezogas bailes un neticība savām spējām, der atcerēties, ka šaubas un neticība saviem spēkiem ir normāla izpausme.
  9. Iekārtojiet sev īpašu vietu mācībām. Kā zināms, ļoti būtiskas ir detaļas, tāpēc mācību vieta ir jāpadara ērta un patīkama.
  10. Atrodiet domubiedrus. Ja apkārt būs cilvēki, kas neticīgi vai ironiski attieksies pret jūsu pūliņiem, ļoti iespējams, rezultāts var attālināties, jūs pat varat pusceļā atmest visam ar roku. Tāpēc mēģiniet atrast cilvēkus, kuri atbalsta jūsu centienus.
  11. Iesākto nedrīkstētu pamest vismaz 100 dienas. Mazliet vairāk par trim mēnešiem nav pārāk ilgs laiks, ja vien mērķis ir tā vērts, lai vispār uzsāktu mācīšanās maratonu.
  12. Rakstiet dienasgrāmatu, kurā noteikti neaizmirstiet ierakstīt savus panākumus, tas būs lielisks motivētājs.
  13. Ik pa laikam pats sev sagādājiet kādu atalgojumu par paveikto. Šokolāde ir visvienkāršākais, bet vienlaikus arī visbīstamākais veids, kā pašam sev pateikt – tu esi to pelnījis!
  14. Un pats galvenais – ticība panākumiem. Tas patiesībā ir galvenais likums, jo bez ticības panākumiem vispār nav vērts neko sākt, turklāt bez tās būs arī grūti vai pat neiespējami sasniegt finiša līniju. Jādomā pozitīvi, jāiztēlojas sava dzīve pēc mērķa sasniegšanas. Iztēlojieties to un iemūžiniet savā atmiņā, jo, visticamāk, grūtos brīžos šī aina noderēs kā spēcīgs motivators.
Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Piecgadniekiem dārziņā būs vairāk jārunā latviski

element5-digital-OyCl7Y4y0Bk-unsplash

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti iepazinās ar Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto informāciju par valsts valodas lietojumu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Būtiski zināt, ka 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.

Tie paredz, ka mazākumtautību pirmsskolās tiek izmantota bilingvāla metodika, kam jānodrošina bērna prasmes runāt arī latviski ikdienas sarunvalodā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis būs latviešu valoda, izņemot tās aktivitātes, kas paredzētas mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Tas nozīmē, ka jau bērnudārzos tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā.

Pašvaldībā norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādes īsteno arī mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.

Izglītības, kultūras un sporta departaments ir analizējis pirmsskolas reģistrēto pieteikumu rindas statistikas datus un secinājis, ka bērni biežāk tiek pieteikti pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ tur pieprasījums ir lielāks nekā mazākumtautību plūsmā. Tāpēc beidzamajos gados palielināts grupu skaits latviešu mācību valodā – aizvadītajā mācību gadā izglītības programmu valsts valodā īstenoja 794 pirmsskolas grupās, mazākumtautību valodā – 564 grupās, bet šajā mācību gadā tiek papildus atvērtas sešas bērnudārza grupas ar latviešu mācību valodu, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupas. Departaments plāno arī turpmāk palielināt pirmsskolas grupu skaitu, kurās izglītošanās notiek valsts valodā. Attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu un dibinot pirmsskolas izglītības iestādes, turpmāk tiks noteikts, ka pirmsskolas izglītības programmas jāīsteno valsts valodā.

Tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, būs vajadzīga licence arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tādējādi uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem. Tāpat kā līdz šim arī bērnudārzu darbiniekiem tiks dota iespēja paaugstināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt bērnu sagatavošanu mācībām valsts valodā. Latviešu valodas prasmju pilnveides kursi pedagogiem rīkoti sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Paredzēts saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RĪGĀ

2019./2020. mācību gadā Rīgas pilsētas pašvaldībā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 pašvaldības padotībā esošās pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā skaitā 76 iestādes īsteno izglītības programmas latviešu valodā, 40 iestāžu – gan latviešu, gan krievu valodā un 38 iestādes – krievu valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 17 skolās (sešās – valsts valodā, deviņās – mazākumtautību, divās – abas programmas) un vienā interešu izglītības iestādē valsts valodā.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās

tim-mossholder-WE_Kv_ZB1l0-unsplash

 

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.

IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes. Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.

Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.

Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.

56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.

Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā. Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.

Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm. I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Labākais tulkotājs ir cilvēks

translation qoute

Cilvēki visā pasaulē dod priekšroku saziņai savā dzimtajā valodā. Saskaņā ar “Common Sense Advisory” tirgus pētnieku veiktu pētījumu iespējamība, ka cilvēki pirks produktus vai pakalpojumus, par kuriem informācija ir pieejama viņu dzimtajā valodā, ir trīs reizes augstāka.
Ja vēlamies savus produktus vai pakalpojumus ieviest jaunos tirgos, mums jāsaprot, ka ar saviem klientiem mums ir jāsazinās, izmantojot saturu viņu valodā. 
Tulkošana ir sākums  ceļam uz jauniem tirgiem un klientu lojalitāti.
Cilvēka veikta tulkošana ir visvecākais tulkošanas veids, kas pilnībā paļaujas uz cilvēka prāta spējām pārvērst vienu veidu, kā nosaukt lietas, citā.
Līdz pat mūsdienām tā ir visplašāk izmantotā tulkošanas metode. Cilvēka veikta tulkošana ir jūsu labākais ieguldījums, ja precizitāte ir kaut nedaudz svarīga.
Lai gan automātiskās tulkošanas risinājumi ir neticami ātri, tulkojot liela apjoma saturu, tās sniegtais rezultāts ne tuvu nav izmantojams praksē, kad jums vajag korektu un precīzu tulkojumu.
Tikai cilvēki – tulkotāji spēj izprast avota teksta kontekstu un tā jēgu, tā pārnesto (idiomatisko) nozīmi nevis vienkārši burtiski tulko vārdu pa vārdam, kā to dara tulkošanas roboti
Mašīntulkojumi parasti atbilst cilvēka tulkojumam par 50 – 60%.
Visu gramatisko neatbilstību un nedabīgās vārdu izvēles dēļ mašīntulkošanas teksti izskatās pēc surogāttekstiem. Atbilstošai daudzvalodu meklētājprogrammu optimizēšanai (SEO) ir nepieciešams profesionāls, cilvēka veikts tulkojums.

Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.  Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir priekšrocība, ko sniedz cilvēks-tulkotājs, tulks  un tulkošanas birojs.

 

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu. Medicīniskie, juridiskie, notariāli apstiprinātie, zinātniskie, reklāmas, SEO un literatūras tulkojumi ir tie, kurus no sākuma līdz galam tulko un tulkos tikai cilvēki.

 

Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Google mākslīgā intelekta kameras tulkošanai tiek pievienotas 60 jaunas valodas

david-svihovec-Gd6hKygUGi8-unsplash

Google savā tulkošanas lietotnē Google Translate plaši atjaunina kameras funkciju. Jaunā programmas versija sniedz atbalstu 60 jaunām valodām, tulko tekstu precīzāk, atjaunina jau esošos tulkošanas modeļus, dažos gadījumos samazinot kļūdu skaitu gala tulkojumos līdz pat 85%.

Šie ir lieliski jaunumi ikvienam Google Translate lietotājam, kas tulko tekstus, izmantojot, piemēram, viedtālruņa kameru. Līdz šim par šo funkciju bijušas visai sliktas atsauksmes zemās kvalitātes tulkojumu dēļ, uzkrītoša interfeisa un salīdzinoši maz valodām. Ar jauno atjauninājumu Google centusies novērst šīs 3 problēmas.

Atjauninājumu pamatā ir Google mākslīgā intelekta metožu integrācija, kas pazīstama kā neirālā mašīntulkošana (NMT). Šie modeļi ir iestrādāti Google Lens un Translate Web versijā, taču tagad tie atbalsta kameras izmantošanu bez attēla uzņemšanas.

Atjauninājumā tiek atbalstītas šādas jaunas valodas: afrikāņu, arābu, bengāļu, igauņu, grieķu, hindu, kurdu, latīņu, latviešu, malajiešu, mongoļu, nepāliešu, persiešu, slovēņu, taivāniešu, vjetnamiešu, velsiešu, un citas. Pilnu 88 valodu sarakstu, kas tagad tiek atbalstīts, var apskatīt šeit.

Atjauninātā programmas versija arī automātiski noteiks, kādu valodu tā izskata, kas ir parocīgi, ja ceļojat reģionā, kur bieži lieto vairākas valodas.

Avots: Notepad.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Översättningsbyrå