Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Tokijas olimpiskajās spēlēs tulkos 11 valodās, franči par sevi atgādina īpaši

jezael-melgoza-To5wAJDt1IM-unsplash

Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.

Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.

Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.

Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni

siora-photography-ZslFOaqzERU-unsplash

Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst.

Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku ceļu starptautiskajā apritē. Izglītības ministrija rosina būtiski mainīt doktora darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtību. Ideja ir doktora darbu rakstīšanu un aizstāvēšanu organizēt nevis latviešu, bet angļu valodā. Tas izsaucis plašu sabiedrības neapmierinātību. Vairāk nekā 450 cilvēki, starp viņiem profesori, rakstnieki, valodnieki un tulki, parakstījušies ar lūgumu atstāt izvēli par darba valodu pašu studentu un augstskolu ziņā.

“Šādā veidā tiek sniegts diezgan skaidrs signāls sabiedrībai, nu, priekš kam jums tā latviešu valoda? Tas atsauksies ne tikai uz zinātniekiem, bet uz visu sabiedrību kopumā. Kā mēs varam jauniešiem paskaidrot, kāpēc viņiem ir jāmācās latviešu valoda skolā, ja mēs paši sakām, ka augstākajā izglītības posmā jūs nemaz nedrīkstēsiet [lietot],” norādīja Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija.

Iecere nāk no pašām augstskolām, savukārt norāda ministre. Tiesa, šādu priekšlikumu virzījušas tieši dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares.

“Tā ir viena no iespējām būt tuvāk apritē, saistībā ar to, kas notiek konkrētajā zinātnes zonā. Konceptuālais ziņojums paredz, ja tēma vai joma ir prioritāri saistīta ar Latvijas situāciju, tad neapšaubāmi šāda izvēle nav uzstādāma,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Izpētot ieceres atbalstītāju un pretinieku rindas, iezīmējas samērā krasas viedokļu atšķirības starp eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskajā universitātē promocijas darbus angļu valodā izstrādā aptuveni trešā daļa no visiem doktorantiem, un tur pāreju uz obligātu disertācijas rakstīšanu starptautiskā valodā sliecas atbalstīt.

“Ja mums ir angļu valodā, mums paplašinās iespējas piesaistīt labus oponentus. Tā kā attiecīgi – loģiski, ka arī palielinās darba kvalitāte. Mūsu pieredze ar angļu valodas lietošanu disertācijās nav bijusi negatīva,” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Tikmēr skaidru “nē” šādām pārmaiņām saka sociālās, humanitārās zinātnes, pedagoģijas programmu profesori un citi. Viņi uzsver, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  dokumentu – tā kā promocijas darbs būs angļu valodā, latviešu valodā būs jāuzraksta neliels kopsavilkums.

Taču, ja no visa promocijas darba latviešu valodā būtu pieejams tikai kopsavilkums, kā to paredzējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tad zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzustu.

“Zinātnieks jau nestrādā tikai tam, lai vairotu savu citējamību un starptautisko atpazīstamību. Jebkurš zinātnieks gan sociālajās, gan eksaktajās zinātnēs, pirmkārt, strādā Latvijas sabiedrībai. Ne tikai pasaulei, bet arī savai valstij,” sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.

Ministrija vēl esot atvērta viedokļiem un publisku diskusiju par šo tēmu rīkos ceturtdien. Pēc viedokļu apkopošanas dokuments tālāk tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valoda Eiropas Savienībā. Tulkotāju konference

konference latviesu valoda

Foto no Facebook

2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē”, ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.

Šogad Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, nozares eksperti, mācībspēki un valodnieki apsprieda multilingvismu un valodas aizsardzību politiskajā līmenī, kā arī diskutēja par tulkošanas un tehnoloģiju mijiedarbību un nākotnes perspektīvām.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Satiksmes ministrijas, Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji. Pasākumu vadīja Liena Muskare, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītāja, savukārt paneļdiskusijas vadīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs Mareks Graudiņš.

Lai nodrošinātu informācijas apriti visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tās institūcijās strādā teju tūkstotis mutisko tulku un vairāki tūkstoši tulkotāju. Vēl pirms gadiem 30 galvenā saziņas valoda Eiropas institūcijās bija franču, kas izsenis bijusi galvenā diplomātijas valoda visā pasaulē. Šodien to izkonkurējusi angļu mēle – tieši tajā sākotnēji top vairums ES dokumentu. To raksturo arī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītājas Lienas Muskares teiktais:

“Vēl pirms 15 gadiem, kad es sāku strādāt Eiropas Komisijā, kādi 20% dokumentu bija oriģināli franču valodā.

Bet tagad franču un citās valodās ir varbūt kādi 5%. Angļu valoda nenoliedzami dominē. Arī dokumentu autoriem, kas strādā dažādos dienestos, angļu valoda noteikti ir tā, ko viņi pārzina vislabāk.”

Lai gan Lielbritānija pašlaik ir uz sliekšņa, lai pamestu ES, angļu valoda paliks viena no oficiālajām valodām, jo tajā runā arī Īrijā un Maltā. Liena Muskare domā, ka tuvākajos gados angļu valodas popularitāte Eiropas institūcijās radikāli nemazināsies.

“Varbūt ne tuvākajos piecos gados, bet ilgākā laika posmā, ja Lielbritānija izstāsies, Vācija un Francija noteikti centīsies palielināt savu valodu ietekmi,” norāda Muskare.

ES tulkotājiem augstā līmenī jāzina vismaz divas oficiālās valodas, izņemot dzimto. Vienai no tām jābūt angļu. Un, visticamāk, tā arī paliks, jo, pēc “Eurostat” datiem, 94% vidusskolēnu ES 2016. gadā mācījās angļu valodu kā svešvalodu. Salīdzinājumam – 21,5% mācījās spāņu, 17,2% – vācu un 16,4% – franču. Šajos datos gan nav ietverta Lielbritānija.

Vairums ES angliski tapušo dokumentu autoriem angļu valoda nemaz nav dzimtā. Un tas vēl vairāk sarežģī tulkotāju darbu, mēģinot tekstu atveidot citā valodā.

“Dažkārt ir tā: terminus saliekam pareizi, lasām teikumu un saprotam visus vārdus, bet nesaprotam, kas šajā teikumā ir pateikts. Nevaram uztvert būtību. It kā ir latviski, bet nav latviski,” saka Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja Daina Vaivare. Viņa uzsver – tulkojumos jāiegulda arī daudz darba latviešu valodas noslīpēšanā.

Avoti: Vizma Boļše, Baltic Media un LSM

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

pille-riin-priske-t6atIehVLTU-unsplash

Kādā valodā runā Igaunijas iedzīvotāji? Latviešiem protams nav divreiz jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, taču ļoti daudziem pasaules apceļotājiem tas patiešām ir jautājums!

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Igauņi ļoti lepojas ar savu valodu, cenšoties to stiprināt gan atzīmējot Dzimtās valodas dienu, gan organizējot dažādus ar valodu saistītus pasākumus, tādējādi uzsverot tās svarīgumu. Kā mēs zinām pirms Igaunija izveidoja savu valstisko neatkarību, 20 gs. sākumā, tās zemi regulāri iekaroja un okupēja dažādas lielvalstis, pakļaujot tautu savām varām, kad pamatnācija nemācēja nedz rakstīt nedz lasīt, un neskatoties uz to, šī pavisam skaitliski nelielā tautiņa, kas pamatā cēlusies no lauku iedzīvotājiem, ir spējusi saglabāt un izkopt savu valodu un savu nāciju, atšķirībā no daudzām citām nelielajām tautiņām, kā piemēram prūši.

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās. Pateicoties šim apstāklim, apceļot Igauniju ir visnotaļ vienkārši pat tad, ja Jūs nepārvaldat igauņu valodu. Hо aitäh (Paldies!) – pateikt šo vienkāršo frāzi nekad nekaitēs!

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Avots: Visit Estonia. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases

product-school-V8KOZEUTx9E-unsplash.jpg

Photo by Product School on Unsplash

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases privātpersonām un juridiskām personām.  Meistarklasēs īsā un sistemātiskā veidā apgūsiet, kā sekmīgi komunicēt  ar klientiem vai darījuma partneriem. Iegūtās zināšanas varēsiet izmantot gan sarunājoties, gan rakstot darījuma vēstules. Meistarklases paredzētas latviešu, krievu vai angļu valodas pratējiem B2 vai C1 līmenī.

Baltic Media profesionālie pasniedzēji vienas dienas kursos brīvā atmosfērā  iemācīs galvenās lietišķās komunikācijas prasmes, prezentāciju veidošanas principus un svarīgākās valodas lietošanas nianses veiksmīgai komunikācijai e-pastā.

Tiks analizēti dažādi e-pasta vēstuļu  un prezentāciju paraugi, lai vērtētu to noformējumu, valodas stilu un iedarbīgumu. Gūtās zināšanas tiks nostiprinātas ar praktisku uzdevumu palīdzību.

Meistarklašu noslēgumā visiem dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, kas apliecina dalību meistarklasēs un iegūtās zināšanas.

Latviešu, krievu vai angļu valodas meistarklases būs piemērotas visiem tiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem. Lietišķās valodas zināšanas uzlabos Jūsu darba kvalitāti un veicinās sadarbību ar jauniem klientiem un partneriem.

Cik maksā un kur notiek meistarklases

Meistarklases notiek Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā vai klienta telpās.

Dalības maksa privātpersonām sākot no 40 EUR + PVN (21%) par vienas dienas kursiem, kuru ilgums ir 3 astronomiskās stundas. Cenā ir iekļauti visi mācību materiāli, kafija un uzkodas.

Meistarklasēs piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki, lai pasniedzējs katram dalībniekam varētu veltīt vairāk uzmanības, kā arī atbildēt uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Vairāk informāciju par cenām un kursu laikiem noskaidrojiet, sazinoties ar mums, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29446845.

Informācija par aktuālākajām meistarklasēm privātpersonām tiks publicēta šeit.

Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā valodu meistarklases arī uzņēmumiem, Vairāk informācijas lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Pietiks ar angļu valodu vien: pieci izplatīti mīti par ceļošanu

alice-donovan-rouse-199230-unsplash

Photo by Alice Donovan Rouse on Unsplash

Ir neskaitāmi daudz mazu detaļu, kas veido izcilu ceļojumu, taču to jau saknē var padarīt nebaudāmu dažādi greizi pieņēmumi, kurus steidzami vajadzētu izmest no galvas. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar “Trip Advisor” minētajiem mītiem, kas neļauj izbaudīt unikālo pieredzi visā pilnībā.

Ceļot ir dārgi

Saprotams, ceļošana prasa ievērojamus līdzekļus, taču summas nebūt nav tik kosmiskas, ja izpētē ieliek vairāk laika. Ir iespējams ilgstoši meklēt lētākās biļetes, apsvērt autobusu vai prāmju variantus, jo lidošana taču nav vienīgais veids, mēģināt noķert īsto brīdi viesnīcu piedāvājumam, pārvietoties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai mašīnu, nedoties ēst katrā restorānā, kas iekrīt acīs, bet gan apjautāt vietējos par izdevīgāko cenu vietām. Tāpat pilsētās ir bezmaksas apskates objekti, atlaides studentiem un senioriem. Naktsmājas var arī dalīt ar citiem ceļotājiem, lai ietaupītu līdzekļus.

Vienatnē nav droši

Ja dodies ceļojumā vienatnē, nenoliedzami, ir dubultā svarīgi ievērot drošības pasākumus, taču tu vari gūt unikālu pieredzi, kuru atņem ceļošana grupā. Vienmēr svarīgi turēt kādu lietas kursā par savām atrašanās vietām un gaitām, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tevi meklēt. Taču ceļojums vienatnē ļauj iepazīt arī sevi jaunā gaismā – tev ne uz vienu nav jāpaļaujas, vari darīt, ko sirds vēlas, kā arī būsi spiests izkāpt no komforzonas, kas nereti dzīvē ir pat ļoti nepieciešams.

Pietiks tikai ar angļu valodu

Taisnība, ka lielā daļā pasaules valstu cilvēki runā un saprot angļu valodu, kuru daudzi apgūst jau no skolas laikiem, taču nekad nevajadzētu par zemu novērtēt valodas barjeru. Ņemsim par piemēru Spāniju – lielajās pilsētās, piemēram, Madridē vai Barselonā lielām grūtībām spāņu valodas nezinātājiem nebūs, taču pilnībā cits stāsts ir par mazākiem reģioniem un pilsētām, kurās šķietami tik populāro valodu visi nepārzina.

Tieši tāpēc pirms ceļojuma vienmēr vērts saglabāt telefonā vai uzrakstīt piezīmju blociņā populārākās frāzes, kas ceļotājiem var noderēt. Vietējie būs daudz laipnāki un atvērtāki, redzot, ka kaut vai centies kaut ko pateikt viņu valodā, tādējādi izrādot cieņu. Arī tad, ja valoda būs pavisam lauzta, liela iespēja, ka šis cilvēks kaut nedaudz tevi sapratīs, tāpēc būsi par solīti tuvāk kārotās atbildes saņemšanai.

Palikt pie kāda ir bīstami

Ir cilvēki, kuri regulāri izmanto, piemēram, “Airbnb” vai “kaučsērfinga” pakalpojumus, kuri paredz dzīvošanu kāda vietējā mājoklī, savukārt otra daļa ir pret šādām naktsmītnēm – viņi tās sauc par nedrošām. Taisnība, ka tu nekad nevari zināt, kāds ir šī konkrētā mājokļa saimnieks un kādi ir viņa nolūki, tāpēc pirms tam ieteicams veikt padziļinātāku izpēti par šo cilvēku, lasīt atsauksmes un tamlīdzīgi. Tāpat vērts apjautāt draugus un paziņas, kuri konkrētajā galamērķī pie kāda palikuši. Ja šiem cilvēkiem uzticies un viņu pieredze bijusi pozitīva, varēsi ne tikai ietaupīt finansiālos līdzekļus, bet arī labākajā gadījumā dabūt vietējo gidu, kurš labprāt izstāstīs par interesantām vietām, kuras paliek aiz tūrisma ceļvežiem.

“Man nav laika”

Ne visi cilvēki savas brīvās gada dienas pavada ceļojumos, taču liela daļa gan. Ja katru gadu decembra nogalē tavā atvaļinājumu ailītē ir paliels cipars ar neizņemtajām dienām, ļoti iespējams, esi nonācis šī mīta valgos. Ne vienmēr jādodas garos ceļojumos – interesantu ceļojumu uz tuvām kaimiņvalstīm vari izplānot pavisam ātri, aizokēna iepazīšanu atstājot citai reizei.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Create your website at WordPress.com
Get started