Latviešu terminoloģija simts gados

Vizma ar brillemOK

Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē.

Konference tika rīkota par godu Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas 100 gadu jubilejai. Terminoloģijas komisija tika dibināta 1919. gada rudenī ar mērķi attīstīt latviešu nacionālo terminu sistēmu. Turklāt šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveides, šajā laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu terminrades avotu un terminoloģijas centru bibliotēkas nozarē. Konferences dalībnieki sanāca kopā, lai atskatītos uz šajā laikā paveikto, iezīmējot aktuālās problēmas un nākotnes perspektīvas.

Ar savu pieredzi un skatījumu par terminoloģijas attīstības un problemātikas jautājumiem dalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un citām iestādēm. Tika izskatīti tādi temati kā latviešu terminoloģijas vēsture, terminoloģijas attīstībā nozīmīgas personības, terminrades teorētiskie un lietišķie aspekti, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstība. Galvenokārt lasījumi tika veltīti bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai, tehnisko nozaru terminoloģijai, kā arī citu atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Konferences noslēgumā tika sniegts ziņojums par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas identificētajām aktuālajām terminoloģijas problēmām Latvijā.

Konferencē prezentēto pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Vairāk informācijas:

https://lnb.lv/lv/zinatniska-konference-latviesu-terminologija-simts-gados

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Norāžu “Tālr.”, “Fakss”, “Telekss” “Mob. tālr.”, “E-pasts” un “Internets” lietojums 24 ES valodās

euflags

27.4.2015

Tel. Fax Telex Mobile Email Internet
bg Teл. Факс Телекс Мобилен тел. Електронна поща: Интернет адрес:
es Tel. Fax Télex Móvil Correo electrónico: Internet:
cs Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
da Tlf. Fax Telex Mobil E-post: / E-mail: Internet:
de Tel. Fax Telex Mobil E-Mail: Internet:
et Tel Faks Teleks Mobiil E-post: Internet:
el Τηλ. Φαξ Τέλεξ Κινητό Email: Internet:
en Tel. Fax Telex Mobile Email: Internet:
fr Tél. Fax Télex Mobile Courriel: Internet:
ga Teil. Facs Teiléacs Fón póca R-phost: Idirlíon:
hr Tel. Faks Teleks Mobitel E-pošta: Internetska adresa:
it Tel. Fax Telex Cellulare E-mail: Internet:
lv Tālr. Fakss Telekss Mob. tālr. E-pasts: Internets:
lt Tel. Faks. Teleks. Mob. tel. El. paštas: Interneto adresas:
hu Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
mt Tel. Faks Telex Mowbajl Email: Internet:
nl Tel. Fax Telex Mobiel E-mail: Internet:
pl Tel. Faks Teleks Tel. kom. E-mail: Internet:
pt Tel. Fax Telex Tlm. Endereço eletrónico: Internet:
ro Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
sk Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
sl Tel. Faks Teleks Mobilni telefon E-naslov: Internet:
fi P. F. Teleksi Matkap. Sähköposti: Internet:
sv Tfn Fax Telex Mobil E-post: Internet:
Remark:

The above are shown as they are written at the beginning of a line; in the middle of a text they may, or may not, start with lower case, depending on the language.
Note that no colon is used to introduce contact numbers.

Avots: Europa.eu

 

Tulkošanas birojs