Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Tokijas olimpiskajās spēlēs tulkos 11 valodās, franči par sevi atgādina īpaši

jezael-melgoza-To5wAJDt1IM-unsplash

Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.

Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.

Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.

Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu

vlah-dumitru-FvmwloIbCeQ-unsplashNo 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā “OPERA titri”, šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

“Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji – zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,” sacīja Liepiņš.

Tā kā LNOB ēka ir vācu tipa teātris, kur ložas ir iebūvētas uz iekšpusi, bet balkoniem, kas atrodas zāles augšā, priekšā ir lustra, ēkā ir daudz vietas, kur titrus neredz. Pēc Liepiņa aprēķiniem, aptuveni 30 līdz 35 procenti apmeklētāju titrus zālē neredz.

“Secinājām, ka vienīgais ekonomiski pamatotais risinājums ir panākt modernās tehnoloģijas ieviešanu – aplikāciju “OPERA titri”. Aplikācijā operas laikā parādīsies titri, varēs izvēlēties arī valodu – pagaidām latviešu vai angļu,” sacīja Liepiņš.

Titri aplikācijā būs redzami jebkurā vietā – gan cilvēkam, kurš radio klausīsies operas tiešraidi, gan cilvēkiem, kuri atradīsies operā uz vietas.

Liepiņš norādīja, ka aplikācijas ieviešana ir liels solis uz priekšu un tās mērķis ir panākt, lai operas cienītājiem būtu pieejams operas saturs.

Aplikācija un tās izmantošana ir bez maksas, konferencē pavēstīja LNOB vadītājs.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

 

TOP 9 fakti par pasaules valodām

you-x-ventures-1439462-unsplash

Photo by You X Ventures on Unsplash

Viena no svarīgākajām lietām, par ko ceļotājam jāpainteresējas pirms došanās ceļā – kādas valodas viņš varēs likt lietā svešajā zemē. Pasaules valodas – tas ir neizmeļams sarunu temats jebkurā pasaules malā. Deviņus interesantus faktus par valodām piedāvā izdevums “Express”.

1. Desmit pasaulē visvairāk lietotās valodās ir – mandarīnu valoda ( viens no ķīniešu valodas dialektiem), angļu, spāņu, hindu, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu, japāņu, vācu un franču valodas. Tieši šādā secībā.

2. Visā pasaulē pašlaik ir aptuveni 7000 valodu, 2500 valodu pastāvēšana ir apdraudēta.

3. Jaunākais zaudējums pasaules valodu saimē ir klallamu valoda, kurā tradicionāli runāja Vankuveras salā. Pēdējais cilvēks, kas runāja šajā valodā, miris 2014.gada 4.februārī.

4. Oksfordas angļu vārdnīcā ir skaidrotas 414 800 vārdu nozīmes angļu valodā …

5. … Tomēr skaitot to pašu vārdu dažādās formas, “Global Language Monitor” 2012. gadā saskaitīja 1013913 vārdus angļu valodā.

6. Ik pēc 98 minūtēm angļu valodā tiek izveidots jauns vārds.

7. “!Xoo” valodā (zināma arī kā “tā” un “hoo” valoda), ko lieto Botsvānā un Namībijā, ir 112 skaņas. Angļu valodā – aptuveni 40.

8. Aptuveni 70 procenti vārdu “!Xoo”valodā (ieskaitot arī pašu vārdu “!Xoo”) sākas ar vienu no 83 veidu klikšķiem.

9. Rotokas valodā, kas tiek runāta Papua-Jaungvinejā, alfabētā ir tikai 12 burtu – tas ir mazākais alfabēts pasaulē.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Kādas valodas apgūt 2019. gadā

rawpixel-790897-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Tuvojoties jaunajam gadam, vairums no mums izvērtē pagājušā gadā paveikto, sasniegtos mērķus un piedzīvotās neveiksmes, kā arī apsver jaunus mērķus un iespējas, ko izdarīt nākamajā gadā. Cilvēki bieži apņemas apgūt kādu jaunu valodu darba vajadzībām, ceļošanai vai priekam. 

Iedvesmai piedāvājam sarakstu ar populārākajām valodām, kuras apgūt 2019. gadā:

  1. Spāņu valodu,
  2. Mandarīnu valodu,
  3. Franču valodu,
  4. Arābu valodu,
  5. Vācu valodu,
  6. Itāļu valodu.

Lai izdodas visi nospraustie Jaunā Gada mērķi un apgūt sev interesējošu valodu!

Avots: Cudoo. Visu raksu lasiet šeit.

Vieglāk apgūstamās svešvalodas

calvin-hanson-671278-unsplash

Photo by Calvin Hanson on Unsplash.com

Kā tev šķiet, kura ir visvieglākā valoda, ko mācīties? Šo jautājumu bieži vien uzdod cilvēki, kuri vēlas savā dzīvē jaunu mērķi, iemācīties ko vēl neapzinātu. Šeit nebūs vienota un vienkārša atbilde, jo pastāv daudzi iemesli, pēc kā mēs skatāmies, kura ir viegla, un kura ne tik viegla valoda.

Kas padara valodas mācīšanos vieglu? Pirmā lieta, kas jāapzinās: katrs cilvēks ir atšķirīgs. Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt, kura valoda ir vieglākā, ko iemācīties. Šeit būs galvenie faktori:

  1. Tava motivācija. Motivācija ir pati svarīgākā sastāvdaļa, lai ar panākumiem iemācītos svešvalodu. Nav svarīgi, cik viegli vai grūti ir studēt, tu nekad neiegūsi panākumus, ja nebūs pareizā motivācija. Pat tad, ja mācīsies kaut ko jaunu savā dzimtajā valodā (piemēram, juridisko vai medicīnas terminoloģiju), tu joprojām nevarēsi to veiksmīgi izdarīt, ja nebūs motivācija.
  2. Tava dzimtā valoda. Kopumā skatoties – jo tuvāk tavai dzimtajai valodai būs jaunā svešvaloda, ko vēlies apgūt un iemācīties, jo vieglākas un ātrāks būs mācības process.. Piemēram, cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir itāļu, būs daudz vieglāk iemācīties franču valodu nevis krievu valodu (protams, ne tajā gadījumā, ja motivācija būs lielāka uz krievu valodas apguvi!). Kad tava mērķa valoda pārklājas ar dzimto valodu gramatikas, sintakses un leksikas ziņā, tev jau būs pats pamats, lai veiksmīgāk tiktu uz priekšu.
  3. Citas svešvalodas. Iespējams, tavā ģimenē bieži vien nākas dzirdēt arī citas valodas ietekmi, kas kalpo par mērķi arī pašam iemācīties. Tāpat kā ar dzimto valodu – jo tuvāka saikne svešvalodai, kuru jau proti būs ar to valodu, kuru vēlies iemācīties, jo rezultāti būs ātrāk redzami.

ASV Ārlietu dienests ir veicis akadēmisko pētījumu par to, kuras ir visvieglāk iemācāmās valodas. Šajā sarakstā ir iekļautas šādas valodas:

Avots: Olympiacos. Visu rakstu lasiet šeit