Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā

chris-lawton-QPOaQ2Kp80c-unsplash

Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ – “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi.

Anglijā Zane ir vīriešu vārds

Daudzi tradicionāli latviešu vārdi britiem izskatās un skan neparasti, tādēļ Uģiem jāsamierinās, ka tiek dēvēti par Jūdžī, bet Ineses par Aines vai Inīsis. Dažkārt no Sarmītes sanāk Sāra, no Nanijas – Nindža. Baiba mēdz būt Babija, Biba, Beibī, Babra, Bārbija un pat Bīber. Jāņa vietā nereti gaida sievieti, bet Zane ir vīriešu vārds. Zanei Bērziņai ikdienā nākas saņemt līdzjūtības apliecinājumus par to, ka vecāki pajokojušies un ielikuši vīrieša vārdu, bet smieklīgākā versija ir bijusi Zarna. Līdzīgi iet arī citām Zanēm, kurām ārsta apmeklējumi izvēršas visai jautri, dakterim kabinetā gaidot ienākam vīrieti. Kādai Zanei autoservisā meistars pastāstījis, ka arī viņa dēlu sauc Zane.

Lai arī dokumentos parasti jānorāda dzimums, tomēr tas netraucēja citai Zanei saņemt sociālās apdrošināšanas numuru (līdzīgi kā Latvijā personas kods), adresētu misteram Zanei. Savukārt Zani Fernando, tolaik Bondari, dēvējuši par Zein Bodžani.

Santām grūta dzīve

Daudz dabū ciest Santas, jo tā angliski pieņemts saukt Ziemassvētku vecīti – Santa Claus. “Bija jāpiesakās uz Ziemassvētku balli, uzrakstot savu vārdu sarakstā. Lieki teikt, ka tie, kas mani nezināja, domāja, ka joks. Citā gadā bija Ziemassvētku loterija, kur izlozē vārdu, kam pirkt dāvanu. Manu vārdu izvilka vīrietis (anglis), kurš bija nesen sācis strādāt, bija dusmīgs sākumā, jo domāja, ka viņu izjoko,” stāsta Santa Gindra.

Pavisam nesen darba vietā atnācis strādāt jauns darbinieks, Santa uzrakstījusi ziņu un parakstījusies kā “Santa”: “Viņš atnāca un sāka smieties, teica, ka domājot, ka tas joks! Ja rakstu klientiem, tad parakstos kā “S. Gindra”, lai nav problēmu.” Tāpat Santai bieži dziedot populāro Ziemassvētku dziesmiņu par Santu, kas lienot mājā caur skursteni.

Santa Klebaha piedzīvoja mulsinošu situāciju, kad veikalu ķēdē “Argos” ieradās saņemt printeri. “Visi darbinieki saskrēja, jo beidzot ar personas apliecinošiem dokumentiem ieraudzīja dzīvu Santu!”

Citai Santai savukārt draugs esot Rūdolfs. Santaklausam arī ir briedis Rūdolfs, tad nu abu draudzība ir iemesls nebeidzamiem jokiem. Ļaudis bieži neticot, ka tie īstie vārdi.

Inga Andrejsone stāsta paziņas Santas atgadījumu bankā, kur sieviete devās atvērt kontu: “Viņai prasa – jūsu vārds? Viņa atbild – Santa. Konta operators tik nosmej un prasa – bet nu īstais vārds kāds jums? Viņa saka – Santa! – un sniedz pasi. Operators nosarka un atvainojās.” Taču pašai Ingai arī mēdz būt piedzīvojumi uzvārda dēļ. „Daudzi angļi, to dzirdot, prasa, vai esmu no Zviedrijas. Tad nu vienā reizē saplīsa televizors, iedevām remontēt. Zvana meistars un prasa: jūs to televizoru no Zviedrijas atvedāt vai tepat Anglijā pirkāt?”

Daigas pārtop par tīģeriem

Daigas bieži tiek dēvētas par Tiger (latv. – tīģeris, izrunā kā taige) vai pat Digger (latv. – racējs), Guna ir Džuna, Marika – Amerika, Paprika, Marikū. Vairis skan līdzīgi kā vīruss, Gundega – Gundžidža. Dzintaru dēvē par Čin Čin, Aiga – Alga, Arta – Atā. Savukārt Alda tiek dēvēta veikala “Aldi” vārdā, bet, ja aizmirstās, tad pasprūk citas populāras lielveikalu ķēdes nosaukums – “Asda”.

Lāsma nereti kļūst par Plazmu, Saulcerīte – Suserita, Jevgēņija – Dževdženīdžija, Ainis – Anus. Madarai prasa, kādēļ viņu sauc par Murderer (latviski – slepkava). No skaista latviešu uzvārda Apsīte šad tad sanāk Apiste, no Mucenieka – Mjūniks.

Kādai Jolantai angļi bija izdomājuši vārda versiju Rubī (Ruby), bet viņas priekšnieks aprobežojies ar „Alex sister” (latviski – Alekša māsa), jo strādājusi kopā ar brāli.

Līvām nākas atsaukties uz vārdu Laiva, kāda Anastasija pārtapusi par Anestēziju, bet uzvārds Zariņš par Sarin – tāpat kā sarīna gāze.

Ausmu Bērzkalni bieži dēvē par Asumu, bet bijuši arī tādi varianti kā Ruška, Asuta. Uzvārds – Bērzklkninī. „Pa vidu visi iespējamie alfabēta burti un nobeigumā „nīīī”,” saka Ausma.

Savukārt Nata sapratusi, ka jāstādās priekšā kā Natālijai, jo vārda Nata izruna atgādina angļu „nutter”, kas nozīmē „trakā”.

„Trakais dibens”

Mēdz sanākt arī pamatīgas rupjības. Madaram Ozoliņam vārdu bieži izrunā kā Madrasu, taču gadījies dzirdēt arī Mad Arse (latviski – trakais dibens). Savukārt Intas Geibas vārdu lasot, dažkārt izlasa kā Into Gay Bar (latviski – ieiet geju bārā).

Viktorija Jakobsone reiz savu jauno auto reģistrācijas apliecību saņēmusi kā Viktorija Fakobsone – ar uzvārda sākumu gluži kā cenzējamā un par ļoti rupju uzskatītā angļu vārdā. Izrādās, ar roku rakstot burtu „J”, kā jau kārtīgam latviešu burtam, uzvilkusi svītriņu pa vidu, bet angļi to izlasījuši kā „F”. „Pēc šī gadījumā vairs nekad svītriņu pāri neesmu likusi, šī man bij laba mācība,” smejas Viktorija.

Anrijs Vecpils strādājis latviešu kolektīvā, kur vadītājs bijis anglis: “Pēc uzvārdiem visus sauc un manu uzvārdu kā “Visspiss” izlasīja”.

Vera Antipova, kurai tolaik uzvārds bija Malika, no britu veselības aprūpes dienesta NHS pirms vairākiem gadiem saņēma vēstuli, kas bija adresēta Verai Maukai. Britu ierēdnis acīmredzot izlasīja “li” kā “u”, tad nu kā medicīnas kartes saņēmēja tika norādīta Vera Mauka.

Laulājas ar Šreku

Solvitai Paikei meitas uzvārds bijis Šķēle, un, laulājoties Anglijā, ceremonijas vadītāja veselas divas reizes visatbildīgākajos brīžos nosaukusi viņu par Šreku: „Do you Solvita Shrek take … (latv. – Vai jūs, Solvita Šreks, ņemat par vīru…) Vēl tagad mana latviešu ģimene mani par Šreku sauc!”

Taču ar to Solvitas nedienas nebeidzās, jo viņas angļu vīra uzvārds ir Pike. „Kad aizbraucu uz Latviju nomainīt pasi, teica, ka Pike neder, jo neesot gana latvisks. Prasīju – kādi tad ir varianti? Viņa man saka – vai nu Paike, vai Paika! Visu dzīvi mani apsaukājuši par maizes šķēli, un es no Šķēles tagad uz Paiku!”

Sindijas Ševčukas vecākiem savulaik bija daudz jautru brīžu, dzirdot, kā Burtonas vidusskolā lielos pasākumos meita pilnā nopietnībā tika dēvēta par Sindidžu Sevsuku. Ķiķināja arī latviešu draudzenes ģimene.

Elīnai Lācei no liela zvēra parasti sanāk nepavisam ne zvērs. „Esmu Miss Lace (angliski izrunā kā Leis). Kā Miss Mežģīne vai Šņore, vārds parasti ir Elena.”

Savukārt Līga Pūce mēdz kļūt par Līga Pjūs, bet Aivis Pukne telefonsarunā reiz nodēvēts par misteru Panku.

Ivetas Cīrules vārdu parasti izrunā kā Aivita, taču uzvārdam ir visai interesantas variācijas – Curly (latv. – sprogains), Cruel (latv. – cietsirdīgs). „Bieži atnāk arī vēstule uz Iveta Circule vārda – kā cirkulis,” smejas latviskā uzvārda īpašniece.

Misis Latvija

Kristīnei Baringtonei uzvārds savulaik bija Ringa:  „Pirms kādiem  15 gadiem viens poļu draugs palīdzēja pirkt biļetes un uzvārda vietā ierakstīja Miss Latvia, nevis Miss Ringa.” Savukārt Līgai Drukai-Smalkai savulaik darba kolēģi nemaz nepūlējās iegaumēt uzvārdu, aizstājot ar “Liga from Riga”, latviski “Līga no Rīgas”.

Vieglāk klājas, ja iedod kādu dokumentu, tad parasti vārds tiek norakstīts pareizi. Taču, dodot Latvijā izdotu autovadītāja apliecību, ne viens vien tautietis nokristīts par “Vaditaja Aplieciba”.

Elīnām nākas atsaukties uz Elena, Alena, Lama. Elīnas Purpures vārdu kāds kolēģis darbā nespēja atcerēties un sāka viņu dēvēt par Lady (latv. – lēdija) : “Tā arī pielipa, visi sauc par Lady joprojām.”

Dacei Klintsonei jāsamierinās ar kļūšanu par Kunkstoni. „Vienreiz pat mašīnas dokumentus atsūtīja ar tādu uzvārdu. Arī, kad mainīju vadītāja apliecību, bija tas pats!”

Toties vīram reiz piegādāts lamināts, kas adresēts Martinam Killingstonam.

Marija Maļcāne reiz pārtapusi par Maridžu Makleinu: „Ārsts vācietis lika medmāsai anglietei atvainoties par nepareizu vārda izrunu. Vai Latvijā kāds tā atvainotos?” Medmāsa ne tikai ļoti atvainojusies, bet pat sirsnīgi apskāvusi un nobučojusi uz galvas. Tas gan bijis pirms koronavīrusa.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Top jauns “Ulisa” tulkojums

aaron-burden-xG8IQMqMITM-unsplash

Pēc Rīgā notikušajām Blūma dienas svinībām un īru rakstniekam Džeimsam Džoisam, kā arī viņa darbam “Uliss” veltītās konferences paziņots, ka taps jauns šī darba tulkojums latviešu valodā. Jauno tulkojumu apņēmusies veikt Ieva Lešinska-Geibere.

Starptautiskā Blūma diena tiek svinēta ik gadu 16. jūnijā. Konferences ietvaros norisinājās priekšlasījumi un diskusija par literārā darba nozīmi un ietekmi uz latviešu valodu un literatūru, līdzšinējo tulkojumu vēsturi, kā arī par jauna tulkojuma iespēju. Ar īru autora Džeimsa Džoisa daiļradi klātesošos iepazīstināja LU Baltu filoloģijas programmas direktors, prof. Ojārs Lāms, savukārt ar savu personīgo pieredzi un pirmo saskaršanos ar romānu, vēl padomju laikos, dalījās prozaiķis un LZA goda biedrs Alberts Bels. Ar “Ulisa” latviešu tulkojuma vēsturi iepazīstināja literārais redaktors Arturs Hansons. Savukārt, noslēgumā norisinājās paneļdiskusija par iespējamu romāna “Uliss” jaunu tulkojumu. Šajā sakarā, konferences izskaņā tika oficiāli paziņots, ka jau tuvāko gadu laikā, latviešu valodā būs pieejams jauns romāna “Uliss” tulkojums latviešu valodā, ko veiks tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere.

Atgādinām, ka iepriekš Džoisa “Uliss” Dzintara Soduma tulkojumā Latvijā tika izdots 2012. gadā.

Blūma diena nodēvēta romāna “Uliss” galvenā varoņa Leopolda Blūma vārdā, un kopš 1954. gada Īrijā šajā dienā tiek organizēti karnevāli un pārģērbšanās vēsturiskos kostīmos, kuros mūsdienās piedalās tūkstošiem cilvēku.

Avots: Satori.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā

nick-morrison-FHnnjk1Yj7Y-unsplash

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā?

Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.).

“Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” (Tā kā spīdēja saule, bija silti). Ar saikli “tā kā” ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. “Tā ka” ir seku saiklis (Lija lietus, tā ka palikām mājās).

Vārdu “papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem (Papildu pienākumi, papildu slodze). Savukārt vārds “papildus” ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu (Papildus rosīties, papildus skraidīt).

“Kā” un “nekā” lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + “nekā” (Vairāk nekā 380 dalībnieku) vai darbības vārdu nolieguma formā + “kā” (Ne vairāk kā 380 dalībnieku), resp., teikumā jābūt vismaz vienam “ne”.

“Nākamais” ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais gājiens, nākamā pietura). “Nākošais” ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais suns).

Ja personas vietniekvārds “jūs” lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar “jūs” tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds lietojams ar mazo sākumburtu.

Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu (Bija jāstrādā vairāk, nekā biju plānojis). Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek (Man bija jāstrādā vairāk nekā tev.)

“Citāds”, “citādāks”, “savāds” un “savādāks” – Šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem “savādi” un “citādi” ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nav viens un tas pats). “Savādi” nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt “citādi” nozīmē “citā veidā”.

Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa “vai” funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Izsauksmes vārdu “lūdzu” lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. (Lūdzu, piecelieties!) Izsauksmes vārdu “lūdzu” atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda “lūdzu” 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi (Lūdzu piecelties), vai ar lietvārdu akuzatīvā (Lūdzu klusumu. Nepareizi- lūdzu, klusumu).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi (Ienāciet istabā! Kā jūs domājat? Nepareizi- Lūdzu, ienākat istabā!).

Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas “pie tevīm”, “pie manīm” (Pie tevis, pie manis).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nevis “man ir jācep pīrāgus”, bet gan “man ir jācep pīrāgi”.

Avots: Pedagogs.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

george-kourounis-hFlOhcQqvJM-unsplash

Izrādās, ka mūsu pirmssenču spēja lietot valodu attīstījusies daudz ātrāk, nekā līdz šim tika uzskatīts. Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija neizbēgami jāsāk runāt, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

Latviešu valodas veidošanās

Georgs Mancelis, kurš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas autors, ir ieviesis tādu vārdu kā ģērbt. Pateicoties Kronvaldu Atim, mums ir vārdi ķermenis, apstāklis, vēsture. Kā ir veidojusies latviešu valoda, kuras no kaimiņtautu valodām tā ir ietekmējusi, kad parādījušies pirmie raksti latviešu valodā, stāsta valodnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors un Stokholmas Universitātes baltu valodas profesors Pēteris Vanags.

„Vienota uzskata par to, kā veidojusies latviešu valoda, nav. Daļa zinātnieku teic, ka tā ir cēlusies no zemgaļu cilts valodas, citi atkal- ka tās pirmsākumi ir meklējami latgaļu cilts valodā,” tā par latviešu valodas rašanos norāda valodnieks Pēteris Vanags.

Izvaicājot profesoru par pirmajiem rakstiem latviešu valodā, viņš min 16. gadsimta sākumu, kad ir tikusi tulkota Tēvreize, bet jau 15. gadsimta beigās vācu garīdznieki ir veidojuši rakstus latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē var lasīt, ka senākie rakstu paraugi latviešu valodā ir rodami Jāņa Ģildes Alus nesēju biedrības grāmatās, un šos ierakstus biedrības grāmatās parasti ir veikuši garīdznieki. Tieši tur ir atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā jau no 15. gadsimta.

Lūkojot tālāk, kuri bija konkrētie mācītie cilvēki, kas mūsu dzimto valodu pilnveidoja un ieviesa tajā vārdus, Pēteris Vanags min Veco Stenderu, Georga Manceli, Ernstu Gliku un arī daudzus citus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Apgūsti lietuviešu valodu

pisit-heng-FQvadXmA524-unsplash

Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām.

Baltic Media Valodu mācību centrs sagatavoja sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem lietuviešu valodā, kurus Jums vajadzētu apgūt pirms došanās uz Lietuvu.

Sasveicināšanās/Atsveicināšanās

  • Labas! – Hello!
  • Labas rytas! – Good morning!
  • Laba diena!  – Hello!
  • Labas vakaras! – Good evening!
  • Labanakt! – Good night!
  • Viso! – Bye!
  • Iki pasimatymo! – Good bye!

Svarīgi vārdi un frāzes

  • Taip – yes
  • Ne – no
  • Gal – maybe
  • Gerai – OK
  • Ačiū! – Thank you!
  • Prašom! – You’re welcome!
  • Atsiprašau, … – Excuse me, …
  • Aš (ne)turiu … – I (don’t) have …
  • Mes (ne)turime … – We (don’t) have …
  • Yra … / Nėra … – There is … / There isn’t …
  • Aš esu/Mano vardas… – My name is…
  • Aš esu iš…. – I am from…
  • Aš nekalbu lietuviškai – I don’t speak any Lithuanian
  • Aš nesuprantu – I don’t understand that
  • Ar kalbate …? – Do you speak …?
  • Ar čia kas nors kalba …? – Does anyone here speak …?
  • Angliškai – English
  • Rusiškai – Russian
  • Latviškai – Latvian

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Pārkaisi to ķūliķi ar mušķibātu, lai ir gārdāks! Ko par mums atklāj ēdienu nosaukumi?

allie-smith-dSa5GG6ql1k-unsplash

Ķiļķeni, kluči, kļockas, ķūliķi, parpaliņas – tik dažādi Latvijā sauktas klimpas, liecina valodnieces, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces BRIGITAS BUŠMANES pētījumi. Šie vārdi mūsdienās izloksnēs vēl ir dzirdēti, bet daudzi citi senāki ēdienu nosaukumi jau ir izzuduši.

Ēdienu leksika ir saistījusi tautas garamantu vācējus jau 19. gadsimta beigās – piemēram, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumiem “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem” ēdienu nosaukumi iesūtīti aptuveni no 60 izloksnēm, kopā ap 200 apvidvārdu.

Tur minēti arī mūsdienās aizmirstu ēdienu nosaukumi, piemēram, “mellā sula”, tas ir no cūkas asinīm un putraimiem vārīts ēdiens. Teritoriālā nošķirtība, ierobežotie sakari, protams, ir veicinājuši ēdienu apzīmējumu daudzveidību dažādos novados.

Piemēram, ir konstatēti vairāki nevārīta maizes ēdiena nosaukumi: “biguze”, “siderbiksis”, “privuliņa”, “čubītes”, “sigumiņš”, “pižurs”, “drupenis”, “salabuka”, “pigarica”.

Konkrētu leksikas tematisku grupu vispusīga apzināšana aizsākās 20. gadsimta otrajā pusē, kad tika vākts, aprakstīts, izpētīts, piemēram, ar dabu, dabas parādībām, zemkopību, augiem, arī ar ēdieniem saistītais vārdu krājums, kā arī zivju nosaukumi.

Ēdienu nosaukumu dažādība attiecas galvenokārt uz tradicionālo uzturu, kas pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāpēc mūsdienās tie reizē ir arī vēstures izziņas avots.

Jāatzīst, ka mūsu valodā, tostarp ēdienu leksikā, ir daudz vārdu, kuri izzūdot aizver arī kādu saistošu lappusi tautas kultūrvēsturē.

Vēl pagājušā gadsimta 60. un 70. gados daudzviet lietoja senos ēdienu nosaukumus, kas raksturīgi tikai konkrētam novadam vai dialektam, bet jaunā paaudze dzirdējuši varbūt ir, bet vairs nezina, ko tie nozīmē.

Daļa ēdienu nosaukumu, protams, vairs netiek lietoti tāpēc, ka atsevišķi produkti pamazām izzūd vai jau izzuduši – piemēram, kaņepju piens, tauku iešņavas.

Kas ir tauku iešņavas? Izklausās “garšīgi”

Tās ir bijušas viens no galvenajiem aizdariem vēl 19. gadsimta otrajā pusē. Iešņavas gatavotas no cūku, retāk liellopu un aitu, nieru taukiem, kas, pievienojot piparus, virces, sāli, sastampāti valkani, un izveidotas apaļas vai ovālas pikas, kas ietītas tauku plēvē. Daudzos apvidos tās ir žāvētas.

Visai pilnīgu ieskatu to gatavošanā, izskatā sniedz izloksnēs zināmie dažādie nosaukumi: “grūstie tauki”, “rullētie tauki”, “tītie tauki”, “žaudētie tauki”, “žāvētie tauki”, “tauku kukulis”, “pīte”, “ritulu tauki”, “pīlīte”, “zose”, “labie tauki”.

Tehnoloģiju attīstības dēļ mainījušās arī ēdienu izejvielas un to apstrādes veids, piemēram, graudu grūšana piestā vai malšana rokas dzirnās. Līdz ar to izzuduši nosaukumi “grūdenis”, “grūslis”, kas sākotnēji ir apzīmējuši ēdienu no piestā grūstiem graudiem.

Vairākiem ēdieniem nosaukumu skaits, gan kopā ar vārdu variantiem, sniedzas pāri simtam. Visvairāk to – ap 300 – ir sīkajiem kausētu tauku pārpalikumiem – dradžiem.

Izloksnēs raksturīga parādība ir vārda varianti, kas atklāj vārddarināšanas īpatnības valodā – piemēram, slāvismam “biguzis”, kas apzīmē nevārītu vai vārītu ēdienu no maizes gabaliņiem, ir ap 17 variāciju – “biguze”, “bigucis”, “bigūzis”, “biga”, “bigūze”, “bigusis”, “biguža”, “biģele”.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

joanna-kosinska-B6yDtYs2IgY-unsplash

Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?

“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.

Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.

Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”

Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.

Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.

Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?

Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.

Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar. Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domālietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.

Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Austris Grasis: Ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski

Austris Grasis: Par latviešu valodu svešumāBraucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk, sev par brīnumu, klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā latviešu valodā… Lidmašīnā uz Vāciju, visbiežāk jau atkal māmiņa, ar draudzeni runā latviski, bet, tikko jārunā ar bērnu, vēršas pie viņa ļoti sliktā vācu valodā… Tā diemžēl ir tik bieži redzēta aina.

Vecāki savam bērnam parasti vēl to labāko. Bet ko iegūs šie bērni? – Zaudēs savu mātes valodu un iemācīsies nepareizu mītnes zemes valodu, ko vēlāk gandrīz neiespējami būs labot. – Par to visu runāju arī šovasar, kad Vācijā tikos ar Berlīnes latviešu skoliņas bērnu mammām un, kas vēl svarīgāk, tēviem, jo viņi ļoti bieži ir cittautieši.

Sportā nevienam prātā nenāk apstrīdēt seno patiesību – jo vairāk trenēsies, jo labāk spēlēsi. Tieši tāpat ir ar valodām – jo lielāks būs smadzeņu treniņš, jo vieglāk būs iemācīties jaunu valodu, īpaši jau bērnam. Valodniecībā ir sen pierādīta aksioma – labākais ceļš uz svešvalodu ir kārtīgi apgūt savas mātes valodu. Vācu valodu bērns var iemācīties no astoņdesmit miljoniem vāciešu, nevis no savas latviešu mammas, kura runā sliktā vācu valodā. Viņas pienākums ir savam bērnam iemācīt latviešu valodu, to neviens cits viņas vietā nevarēs izdarīt!

Gribu te pastāstīt savu pieredzi. Vecāki, bēgot no padomju okupācijas armijas, mani divu gadu vecumā aizveda uz Vāciju. Un lai gan gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojis Vācijā un Zviedrijā, pēc manas latviešu valodas neviens nepateiks, ka neesmu dzīvojis Latvijā. Ģimenē konsekventi runājām tikai latviski. Tā esmu uzaudzis es, tā Vācijā ir uzaudzis mans dēls Kristaps, un tā Vācijā aug mani trīs vēl mazie mazdēli.

Tas ir vienīgais lielais noslēpums – būt konsekventam un ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski. Vācu vai angļu valoda viņam atnāks tāpat, ja tajā vidē viņš dzīvo. Kad mums bija bērnu ballīte un ciemos bija atnākuši vācu bērni, vispirms bērnus uz pusdienām aicināju latviešu valodā, tikai pēc tam – vāciski. Bērni ir elastīgi, viņi to saprot un pieņem. Starplaikā jau Kristapa draugi sāka saprast arī latviski. Bērnam ir svarīga kontaktpersona, svarīgi ir saprast – ar to cilvēku es runāju latviski, bet ar to – vāciski. Ar laiku bērns iemācās automātiski pārslēgties. Protams, tas prasa konsekvenci un zināmu ieguldījumu no vecāku puses. Un ja arī bērnam kādreiz sajūk valodas, tas nav nekas briesmīgs, ar laiku viss nostāsies savās vietās.

Protams, ļoti svarīgi, lai bērns nepaliek tikai „virtuves” valodas līmenī. Tāpēc ir būtiski, lai bērns iemācās latviski lasīt un rakstīt, tam ļoti noderīgas ir latviešu skoliņas. Latvijā ir pieejami brīnišķīgi CD, DVD, ko bērnam klausīties un skatīties, patiešām labas bērnu grāmatas. Tas viss attīsta bērna vārdu krājumu. Tāpat vērtīgi ir bērnu sūtīt uz nometnēm Latvijā, kur viņš var kopt draudzību latviešu valodā, kur viņš redz mērķi, kāpēc viņam ir vērts mācīties latviešu valodu. Bērns mācīsies latviešu valodu tikai tad, ja redzēs iemeslu, vajadzību, kāpēc tā viņam ir jāmācās.

Bieži latvieši apprecas ar citas tautības pārstāvi. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad, piemēram, citas tautības vīrs aizliedz savai sievai ar bērnu sarunāties latviski. Protams, ne jau man spriest par šo cilvēku, tomēr neko labu tas par viņu neliecina. Taču, ja šis ieprecētais cilvēks ir vismaz neitrāls vai atbalstošs, tad ļoti iesaku, piemēram, latviešu mammai ar savu bērnu konsekventi runāt tikai latviski, bet tēvam – viņa dzimtajā valodā. Bērns būs tikai ieguvējs, jo viņam būs trīs valodas – mātes, tēva un tās vides valoda, kurā viņš dzīvo, kas nāks automātiski no bērnudārza un skolas. Un nevajag nobīties, ka bērnam tas būs par grūtu, ticiet saviem bērniem, viņi ir gudri un tiks galā.

Diemžēl, piemēram, vācu iestādes to nesaprot. Pirms daudziem gadiem, kad manam dēlam Kristapam bija jāsāk iet skolā, pie manis atnāca viņa nākamā klases audzinātāja Vinkleres kundze un vaicāja, vai nebūtu laiks sākt ar dēlu runāt vāciski, jo citādi viņam vācu skolā būs grūti. Es jautāju, kāda viņai ir pieredze ar daudzvalodību, viņa teica – nekāda. Tad es teicu, ka esmu valodnieks, man šajā ziņā ir pieredze, un lai viņa paļaujas uz mani. Es turpināju ar Kristapu runāt tikai latviski, un pirmā mācību gada beigās viņa atnāca un atvainojās, jo starplaikā viņš klasē vācu valodā bija viens no labākajiem. Ar mani bija tieši tāpat – uz vācu skolu es aizgāju, ne vārda neprotot vāciski, bet pēc dažiem gadiem es saviem vācu klases biedriem skolā rakstīju kontroldarbus vācu valodā.

Pirms dažiem gadiem ar maniem mazdēliem situācija atkārtojās 1:1. Skolotāja lika sākt runāt vāciski, mans dēls tam nepiekrita, un tagad viņi savās klasēs ir labākie vācu valodā. Viņi runā tekoši, bez jebkāda akcenta latviski un paralēli skolā mācās arī angļu un franču valodu.

Tas rāda, ka nevajag nobīties no diasporas mītnes zemes iestādēm, kad viņas liek ar bērniem runāt šīs valsts valodā. Pastāviet uz savām tiesībām runāt latviski, un jūsu bērni būs ieguvēji. Un tieši to taču jūs vēlat saviem bērniem, vai ne?

Austris Grasis ir valodnieks, folklorists un Daugavas Vanagu Vācijā valdes loceklis

Avots: Latvieši

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā tiešsaistē varēs mācīties lībiešu valodu

leon-seibert-2m71l9fA6mg-unsplash
Šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, ikviens aicināts apgūt lībiešu valodu, tiešraidē vērojot lībiešu valodas mācību stundu, medijus informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji.

Lībiešu valodas mācību stundā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērnu un Salaspils jauktā kora “Lōja” dziedātāju palīdzību varēs gūt ieskatu lībiešu valodā, iepazīt tās skanējumu un savdabību, kā arī iemācīties lībiešu valodā nodziedāt lībiešu tautasdziesmu “Tšītšōrlinkizt” – putnu modināšanas dziesmu, ar kuru lībieši tradicionāli ieskandina pavasari.

Papildus ikviens varēs iemācīties lībiski nodziedāt visā Latvijā pazīstamo lībiešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, kuras lībiskais nosaukums ir “Pūgõ, tūļ”. Stunda tiks straumēta tiešsaistē no pulksten 15.00 LU Lībiešu institūta kanālā vietnē “Youtube”.

“Lībiešu valodas mantojums ir dziļi ieaudies mūsu ikdienā – gan senos vietu nosaukumos, gan daudzos ikdienišķos vārdos, kurus latviešu valoda ieguvusi mantojumā no lībiešu valodas. Starp tiem atrodami tādi ar dabu un jūru saistīti jēdzieni kā beka, kukainis, sēne, ķepa, ķīsis, laiva, liedags, loms, ļipa, murds, puķe, paisums, pīlādzis, selga,” skaidro LU Lībiešu valodas institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.

Pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu.

Lībiešu valodas mācības stundu organizē Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.