Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Dienvidkorejā iespējams mācīties latviešu valodu.

alexandre-chambon-150690-unsplash

Photo by Alexandre Chambon on Unsplash

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pozitīvi novērtējusi iespēju, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un ka nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka Mūrniece to pauda tikšanās laikā ar Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Munu Hisangu.

“Esam ieinteresēti attīstīt vēl ciešāku divpusējo sadarbību un stiprināt parlamentāros sakarus ar Koreju”, sarunā Hisangu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā pauda Mūrniece.

Pusēm pārrunājot Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja iespējas attīstīt pētnieku un akadēmiskā personāla sadarbību, kā arī izcēla studiju piedāvājumu Latvijas augstskolās. Arī Hisangs sacīja, ka Koreja ir ieinteresēta aktīvākā studentu apmaiņā starp abām valstīm.

Mūrniece izteica gandarījumu, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Tas ir svarīgi ne vien augstākās izglītības, bet arī savstarpējās sapratnes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētaja, paužot cerību, ka nākotnē kādā no Dienvidkorejas universitātēm varētu izveidot Baltijas studiju centru.

Avots: Apollo. Visu rakstu lasiet šeit.

 

Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski

gints-gailis-1480990-unsplash

Photo by Gints Gailis on Unsplash

Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?

Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.

– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.

Latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kāpēc izvēlēties individuālus valodu kursus?

ben-white-197680-unsplash

Photo by Ben White on Unsplash

Individuālie valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients. Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.

Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpresonas un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītajiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.

Baltic Media uzņēmums piedāvā apgūt angļu, vācu, krievu, spāņu, norvēģu, zviedru, somu, igauņu, latviešu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, franču, itāļu, arābu, ķīniesu, japāņu un citas valodas individuālas apmācības kursos.

KĀPĒC INDIVIDUĀLAS NODARBĪBAS IR IZDEVĪGĀKAS UN EFEKTĪVĀKAS PAR MĀCĪBĀM GRUPĀ?

Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuālo apmācību. Individuālās nodarbības ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā  stunda  ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās.

Skype valodu kursi 

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype valodu nodarbības 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c. Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas. Skype sniedz iespēju mācīties valodu jebkurā laikā un vietā, kā arī ietaupīt jūsu laiku un naudu.

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Jautri mēles mežģi latviešu valodā. Vai vari izrunāt tos visus?

jason-rosewell-60014-unsplash

Photo by Jason Rosewell on Unsplash

Esam apkopojuši populārākos latviešu valodas mēles mežģus. Pamēģini tos izlasīt ātri un skaļā balsī:

  1. Liepu lapu laipu liku.
  2. Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.
  3. Maziņš eža puskažociņš.
  4. Pupa pa kapeikai!
  5. Mazā Anna rāvā bradā basām kājām krasta malā!
  6. Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  7. Dzīvē dzīvo dzīvu dzīvi! Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.
  8. Zviegtin zviedza zviedru zirgi Zvirgzdupītes ziemeļos
  9. Kur lai kurlai urlai dur lai?
  10. Vesels simts sīku siseņu salstot sausos salmos sisina.

Vai Tu zini, kādā izloksnē runā Tavā novadā? Šajā kartē viss skaidri parādīts!

auto-draft-57a71e923c7b7

Photo from Wikimedia Commons

Latvija, lai arī maza valsts, ir krāšņa savā dažādībā – katram novadam mazliet citas tradīcijas, cilvēkiem dažādi paradumi, un arī valodiņa – katrā Latvijas nostūrī mazliet citādāk skan… Latviešu valodas eksperti no Lingvopedia izveidojuši pārskatāmu karti, kurā redzams – kādā dialektā tad Latvijas novados runā!

Saskaņā ar valodnieku sacīto, Latvijā ir trīs pamata dialekti un vairākas izloksnes. Kurzemes ziemeļu daļā un Vidzemē tuvāk jūrai runā Lībiskajā dialektā. Latgalē, kur pieņemts teikt – runā latgaliski -, patiesībā ir Augšzemnieku dialekts, kurā turklāt runā arī lielā daļā Vidzemes. Dialektā gan ietilpst daudz un dažādas izloksnes – ne velti pat Latgalē pašā atzīst – dažādos novados “latgaliešu valoda” skan citādāk, un arī vietvārdi ir atšķirīgi. Savukārt Latvijas vidienē (kādi brīnumi 🙂 ) runā Vidus dialektā. Šim dialektam par pamatu ir arī radusies latviešu literārā valoda jeb tā, kuru pierasts dzirdēt radio, televīzijā un publiskos pasākumos.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstiet šeit.

3 IEMESLI, KĀPĒC VAJADZĒTU LEPOTIES AR LATVIEŠU VALODU

lonely-planet-627681-unsplash

Photo by Lonely Planet on Unsplash

Kāpēc latviešu valoda ir svarīga? Vai nebūtu vieglāk, ja, līdzīgi kā ar eiro, mēs pieņemtu kādu plašāk pazīstamu Eiropas valodu? Lēnāk pār tiltu! Latviešu valoda ir reta, taču tā ieņem ļoti svarīgu lomu mūsu kultūrā! Zemāk atradīsi 3 iemeslus, kāpēc mums, latviešiem, vajadzētu lepoties ar latviešu valodu.

1. Latviešu valoda ir viena no retākajām aktīvajām valodām pasaulē.

Latviešu valoda ir ļoti eksotiska valoda, kurā runā tikai 1.75 miljonu cilvēku. Lai salīdzinātu, tā ir 33.7 reizes retāka kā itāļu valoda, gandrīz piecas reizes retāka kā zviedru valoda, kā arī gandrīz piecas reizes retāka par uiguru* valodu. Iespaidīgi, vai ne? Tas nozīmē, ka mums vajadzētu sargāt savu valodu, jo tikai 0,03% no pasaules iedzīvotājiem runā latviski!

Mūsu mērķis ir parādīt ar lepnumu, ka esam daļa no šī īpašā kluba: “Jā, es runāju latviski un lepojos ar to!”

2. Latviski runā teju tikai… Latvijā.

No 1.75 miljoniem cilvēku, kuri runā latviski, tikai 1.38 miljoni dzīvo Latvijā! Pārējie ir pārvākušies uz dzīvi citur – Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānija, Vācijā, Zviedrijā, Brazīlijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā latviešu valoda ir atzīta par oficiālo valsts valodu.

3.Valoda ir mūsu kultūras spogulis

Valodu veido cilvēki, tāpēc tā lieliski atspoguļo mūsu kultūru! Mums ir jāsaprot, ka dzīvojam pasaulē, kurā mums ir vienreizēja privilēģija runāt tik reti sastopamā valodā, nevis otrādi – mums ir paveicies, ka esam daļa no šī īpašā kluba.

*Uiguru valoda ir tjruku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Avots: The words of Latvian. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas eksperti mainījuši vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

tina-hartung-196218-unsplash

Photo by Tina Hartung on Unsplash

Latviešu valodas ekspertu komisija pieņēmusi lēmumu mainīt vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.

Pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti nolēma, ka Zaporožje turpmāk atveidojama kā Zaporižja, Krivojroga turpmāk atveidojama kā Krivijriha, Čerņigova turpmāk atveidojama kā Čerņihiva, bet Ternopole turpmāk atveidojama kā Ternopiļa.

Latviešu valodas ekspertu komisija regulāri izvērtē normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto normu atbilstību latviešu valodas likumībām, kodificē literārās valodas normas un sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.