Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi

joshua-hanks-MEUA9bJ4uPw-unsplash

Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā sastopas ar ne mazums izaicinājumiem valodu saglabāšanas, lietošanas, attīstīšanas un popularizēšanas ziņā.

Igaunijā, 50-60 kilometru attālumā no Latvijas robežas, Veru apriņķī, kādā viensētas pagalmā Latvijas Radio tiekas ar vienu no pazīstamākajiem igauņu dzejniekiem Contra, īstajā vārdā Margus Konnula, kurš ar savu daiļradi labi zināms arī latviešu auditorijai. Contra ir viens no tiem cilvēkiem, kas publiski visur cenšas runāt savā dzimtajā, veru valodā. Te gan jāsaka veru valodai Igaunijā oficiāla statusa nav, lai arī to pēc tautas skaitīšanas datiem saprot aptuveni 74 tūkstoši igauņu. Veru biežāk tiek interpretēta kā igauņu valodas dialekts, lai gan paši runātāji to uzskata par valodu. Tai ir sava rakstība.

Savukārt frīzu valoda ir otrā oficiālā valsts valoda Nīderlandē. Tajā runā vien aptuveni 320 tūkstoši Frīzlandes provinces iedzīvotāji jeb pāris procenti no Nīderlandes iedzīvotājiem. Nīderlandes provincē Frīzlandē valodas saglabāšanai un attīstībai ir pieejamas ne vien grāmatas un literatūra, bet arī savs radio un televīzijas kanāls.

“Esmu kašubietis, Polijas pilsonis un Eiropas pilsonis, bet visupirms esmu kašubietis,” pārliecinoši saka Artūrs Jablonskis (Artur Jabłoński). Viņš ir žurnālists, rakstnieks un aktīvs kašubu valodas popularizētājs Polijā. Cita starpā viņš kopā ar domubiedriem Polijas ziemeļos pirms piecpadsmit gadiem izveidojis savu radio. Arī tā ir iespēja popularizēt savu dzimto kašubu valodu, kas kopš 2005. gada ir arī reģionālā valoda Polijā. Oficiāli par kašubiem Polijas ziemeļos sevi sauc vairāk kā 230 tūkstoši cilvēku, te gan jāatzīst – ikdienā kašubu valodu lieto mazāk par pusi no tiem.

Katrai no pētītajām valodām – kašubu, frīzu un veru – ir atšķirīga vēsturiskā un šodienas situācija. Pārsteidzoši daudz kopīga tām ir ne tikai vienai ar otru, bet arī ar latgaliešu valodas situāciju Latvijā. Lai arī Eiropas sabiedrība noveco un līdz ar to arī mazāklietoto valodu runātāju skaits samazinās, veru, kašubu un frīzu, arī latgaliešu kopienas ar lielāku vai mazāku valsts finansiālu atbalstu joprojām mērķtiecīgi strādā pie savu valodu saglabāšanas. Jo valoda neatkarīgi no tās statusa ir daļa no kopienas identitātes, kas veido arī nacionālo identitāti. Tādēļ arī mazāklietoto, reģionālo valodu un dažādu valodu paveidu saglabāšana ir būtiska, uzsver sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.

“Ja es kā valodnieks studentiem skaidroju, kāpēc ir svarīgi neatkarīgi, vai es formulēju, vai tā ir valoda, dialekts vai izloksne, kāpec ir svarīgi saglabāt reģionālos variantus, tāpēc, ka, ja pirmkārt jūs domājat pat latviešu literāro valodu, tad tā nevar izdzīvot, ja viņai nav reģionālo valodu, jo tās ir tās saknes, kas baro stumbru. Ja mēs nerūpēsimies par variantiem, par šo fonu, par šīm saknēm, tad mūsu pašu latviešu valoda kļūs par fonu lielākai valodai,” tā Lazdiņa.

Mazāk lietotajām valodām Eiropas valstīs ir dažāds statuss, kādai ir oficiāls valsts valodas statuss, kādai ir reģionālās valodas statuss, citas uzskata par valodu paveidiem vai attīstītiem dialektiem. Arī Latvijā ir gandrīz izzudusī līvu jeb lībiešu valoda, kurā šodien runā vien daži desmiti cilvēku, kā arī joprojām spēcīgi attīstītais valsts valodas likuma izpratnē vēsturiskais latviešu valodas paveids jeb latgaliešu valoda, kurā pēc pēdējiem tautskaites datiem ikdienā runā ap 165 tūkstoši jeb gandrīz 9% Latvijas iedzīvotāju.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Bezcerīgās pūles īpašvārdu latviskošanā

bruno-martins-8fbqPK_MUtk-unsplash

Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres raksts “Urzula. Laiena vai Leiena?”, ko publicējām kopā ar Latviešu valodas aģentūras galvenās lingvistes Evelīnas Zilgalves komentāru “Atkāpes no izrunas – tradīcijas dēļ” (“LA”, 20. 08. 2019.), ir izraisījis lielu “LA” lasītāju interesi. Publicējam indologa, literatūrzinātnieka, LZA akadēmiķa Viktora Ivbuļa viedokli.

Patīkami, ka vēl kāds uztraucas par citvalodu īpašvārdu latviskošanu, cienījamā profesore Inese Vaidere! Bet Jūsu bažas skar tikai vienu pilienu no milzīgā aisberga, ar ko man ir bijis visu mūžu bezcerīgi jācīnās savos pētnieciskajos darbos indiešu un dažu citu valodu īpašvārdu latviskā rakstībā. Par laimi, preses un apgādu darbinieki man ir ļāvuši to brīvi darīt, šogad arī valodnieku nesodīta tā rīkojusies Sigma Ankrava ļoti saturīgajā grāmatā “Indiešu dievi un dievietes”.

Likumsakarīgi, ka citvalodu īpašvārdu rakstība tiek pakļauta kaut kādiem noteikumiem, formāli mēģinot pieturēties pie tuvības oriģinālrakstībai. Bet ir neiespējami atrast kaut kādus kopīgus noteikumus visām pasaules valodām.

Lielajās Eiropas tautu valodās ar latīņu alfabētu problēma tiek atrisināta, parasti rakstot vārdus oriģinālrakstībā.

Esmu apguvis bengāļu valodu un zinu, ka tās, tāpat kā visi desmit indiešu valodu alfabēti, atvasināti no sanskrita, atspoguļo lielāku skaņu bagātību, nekā tas ir iespējams latviešu vai citās Eiropas tautu valodās.

1954. gadā, kad jau bija bengāļu un citu indiešu valodu pratēji, arī krievu valodā sākot iznākt Rabindranata Tagores “Rakstiem”, tika izmainīta agrākā un iedibināta jauna un maksimāli tuva oriģināliem indiešu īpašvārdu rakstība, cita vidū visur atstājot burtu “h” otro daļu, izņemot dažus ļoti pazīstamus vārdus. Palika Buda, Gandi, arī Neru. Šo “h” ar kaut kādu valodniecisku dekrētu pie mums gandrīz jau pirms pusgadsimta Latvijā nosvītroja laikam vienlaikusi ar lietuviešiem.

Latviski tika veikti arī citi valodnieciski pārkārtojumi, ieskaitot dubultlīdzskaņu rakstību citvalodu vārdos, kas tāpat kā no sanskrita nākušā indiešu valodu vairāku līdzskaņu “h”sastāvdaļa var mainīt tulkojamo vārdu nozīmi.

Buda indietim nav nekas, bet Budha vai vēl pareizāk Buddha ir Apskaidrotais.

Latviešu Gandijs ir nevajadzīgi tālu no īstā Gāndhī.

Nez kādēļ neesmu manījis, ka latviski parādītos garumzīmes vismaz zināmākajos indiešu īpašvārdos, nav Bānglādešas (Bengāļu zemes).

Cietis arī ir Mumbai (Bombejā) dzimušā izcilā indiešu kordiriģenta indieša Zubina Mehtas uzvārds. Jācer, ka viņš, piedalīdamies šī gada Rīga Jūrmalas mūzikas festivālā, neuzzināja, ka pie mums viņš ir Meta. Nevar gan pateikt, vai Mehta, kas uzvārdos Indijā bieži ir arī cilvēka kastas nosaukums, ir tulkojams marāthu valodā.

Burts “h” vārdā Nehru un izrunājams ar vieglu izdvesmu. Pavisam neizskaidrojamā veidā pie mums dažādu citvalodu vārdos parastais “h” šad tad pazūd. Starp citu, es visu laiku lietoju vārdu “indiešu”, kad būtu jāteic “Dienvidāzijas”, jo runa ir par tuvu pie diviem miljardiem cilvēku.

Lietuvieši tomēr ir sākuši sarosīties. Viens no 2013. gada oktobrī pieņemtā lēmuma punktiem attiecībā uz dažām latīņu alfabētu lietotājām valodām paredz: “Zinātniskajā literatūrā, reklāmas un speciālajos tekstos, kā arī oficiālos dokumentos (izņemot Lietuvas Republikas pilsoņu personas dokumentos ) citvalodu personu vārdus atveido autentiskā formā, bet izplatītākos vietvārdus visbiežāk adaptē.”

Par burtu “h” sastāvdaļas atjaunošanu lēmums Lietuvā gan tiek tikai pārspriests. Varbūt kāda no Latvijas valodnieku komisijām vai padomēm iedrošināsies publiski aicināt to izdarīt pie mums – tā būtu palīdzība to izdarīt arī kaimiņu valodā, kuras dažas formas ir pat senākas nekā sanskritā, ko atzina jau 19. gadsimta vidus izcilie vācu valodnieki? Drīz pēc tam lielu senumu presē sāka skaļi piedēvēt arī latviešu valodai, ko gan diez vai jebkad varēs pierādīt.

Raksta nosaukums “Bezcerīgas pūles” attiecas tikai uz maniem centieniem.

Ja pat franču un vācu valodu vārdnīcas atsaucas uz valodniecisku reformu, varbūt kādreiz arī pie mums tas notiks un, piemēram, nebūs obligāta galotņu -ijs vai -ija pievienošana īpašvārda beigās. Kāpēc tiek rakstīts “Bengālija”, ja starptautiski ir Bengal – Bengāle? Vai “Arābijas jūra” Arābu jūras vietā?

Jūs jau to labi zināt, ka ne vienmēr tradīcijas palīdz mūsdienu dzīvē, cienītā Zilgalves kundze! Varbūt, piemēram, var saukt gandrīz par tradīciju atkārtot visu labi zināmo par latviešu rakstu valodas rašanos. Bet šī tradīcija īsti nepaskaidro, kas pastāvēja pirms tās piedzimšanas tikai 16. gadsimtā. Tiek apliecināts, ka tā izveidojās no cilšu valodām.

Par kuršiem un zemgaļiem kaut ko var izlasīt, bet neesmu sastapis neko par sēļu un latgaļu valodām.

Bet ievērojami valodnieki to ir izskaidrojuši ļoti vienkārši: spēcīgākā seno latgaļu cilts asimilēja vispirms sēļus, tad zemgaļus un kā pēdējos kuršus. Tas vislabāk ir aplūkots izcilākā mūsdienu baltista Pjetro Dini 2014. gadā Viļņā izdotajā grāmatā “Fundations of Baltic languages”. Viņš norāda: “Lingvistiskie tipi – lietuviešu un latviešu valoda – parādījās apmēram 1. gadsimtā un turpināja izvērsties līdz 5. gadsimtam.”

Un latviešu valodas vienīgie nesēji bija senie latgaļi kopš tās pirmsākumiem.

Tik sen? Pjetro Dini atzinumi balstās vairāku ievērojamu lietuviešu valodnieku teiktajā. To varam izlasīt Vitauta Mažuļa joprojām pieejamā plašajā rakstā slavenajā “The Encyclopedia Britannica” un īsumā arī latviski izdotajā Alģirda Sabaļauska lieliskajā grāmatā “Mēs balti”. Dini arī visai konkrēti izskaidro, ka mūsdienu latgaliešu dialekts radās triju gadsimtu laikā, kad Latgale bija pilnīgi nošķirta no Latvijas.

Par šo tēmu daudz plašāk var palasīt manā 2018. gada darbā “Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem”. Pjetro Dini grāmatā teikto labi zina un izteica pārliecību, ka nu tagad Latvijā radīsies diskusija. Varētu teikt: klusums. Varbūt kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs vismaz pasacīs: tam nevar ticēt. Bet tomēr būtu jāpaskaidro, kāpēc nevar ticēt. Es diemžēl varu tikai informēt par citu padarīto, jo pats neesmu pētījis latviešu valodas vēsturi.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,”  saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

TOP 9 fakti par pasaules valodām

you-x-ventures-1439462-unsplash

Photo by You X Ventures on Unsplash

Viena no svarīgākajām lietām, par ko ceļotājam jāpainteresējas pirms došanās ceļā – kādas valodas viņš varēs likt lietā svešajā zemē. Pasaules valodas – tas ir neizmeļams sarunu temats jebkurā pasaules malā. Deviņus interesantus faktus par valodām piedāvā izdevums “Express”.

1. Desmit pasaulē visvairāk lietotās valodās ir – mandarīnu valoda ( viens no ķīniešu valodas dialektiem), angļu, spāņu, hindu, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu, japāņu, vācu un franču valodas. Tieši šādā secībā.

2. Visā pasaulē pašlaik ir aptuveni 7000 valodu, 2500 valodu pastāvēšana ir apdraudēta.

3. Jaunākais zaudējums pasaules valodu saimē ir klallamu valoda, kurā tradicionāli runāja Vankuveras salā. Pēdējais cilvēks, kas runāja šajā valodā, miris 2014.gada 4.februārī.

4. Oksfordas angļu vārdnīcā ir skaidrotas 414 800 vārdu nozīmes angļu valodā …

5. … Tomēr skaitot to pašu vārdu dažādās formas, “Global Language Monitor” 2012. gadā saskaitīja 1013913 vārdus angļu valodā.

6. Ik pēc 98 minūtēm angļu valodā tiek izveidots jauns vārds.

7. “!Xoo” valodā (zināma arī kā “tā” un “hoo” valoda), ko lieto Botsvānā un Namībijā, ir 112 skaņas. Angļu valodā – aptuveni 40.

8. Aptuveni 70 procenti vārdu “!Xoo”valodā (ieskaitot arī pašu vārdu “!Xoo”) sākas ar vienu no 83 veidu klikšķiem.

9. Rotokas valodā, kas tiek runāta Papua-Jaungvinejā, alfabētā ir tikai 12 burtu – tas ir mazākais alfabēts pasaulē.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.