Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Valsts valodas pareizu lietošanu sekmē sabiedriskie palīgi

priscilla-du-preez-nF8xhLMmg0c-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash

“Kurš cits, ja ne mēs paši?” Ar šādu devīzi Valsts valodas centrs (VVC) aicina un motivē iedzīvotājus kļūt par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu. Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 36 sabiedriskie palīgi, jau pusgadu tāds ir arī Jēkabpilī.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir cilvēki, kuri no saviem ikdienas pienākumiem brīvajā laikā sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Viņi nepiemēro sodus, bet konsultē un labo nelielās valodas kļūdas, kuras sadzird vai pamana publiski pieejamā informācijā. Par sabiedrisko palīgu var kļūt ikviens, svarīgākais, lai būtu zināšanas, vēlme un izpratne par latviešu valodas pareizu lietošanu.

ēkabpiliete Līga Brikmane par sabiedrisko palīgu Valsts valodas centrā sāka strādāt pērnā gada decembrī. Divu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir dvīnīšu gaidībās, par šādu iespēju uzzināja nejauši, strādājot Baltijas starptautiskajā akadēmijā, kad valodas centra darbinieki atnāca ar aicinājumu informēt par šādu iespēju studentus.

Jaunajai sievietei šī iespēja nepalika nepamanīta, neraugoties uz to, ka pašai – tāpat kā daudziem sabiedrībā – bija zināma bijīga pietāte pret šo iestādi. Šobrīd ar smaidu, bet līdz ar to savā sabiedriskajā darbā izprotot citu cilvēku izjūtas, sākumu atceras Līga.

“Ja es kaut kur eju, redzu, ka ir kāda kļūda, pieeju, pasaku, un ne katru reizi jāvelk šī valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecība, kas vienmēr mums līdzi. Ja ir cilvēki, kuri gatavai tevi uzklausīt arī tāpat, tad šī formalitāte nav nepieciešama. Jo ir jau tā, ka cilvēkiem ir bailes no Valsts valodas centra,” secina Līga.

Tā nav represīva iestāde, arī šie

sabiedriski palīgi kā daļa no sabiedrības ir tikai iespēja stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas, skaidro Valsts valodas centrā, kur šādi palīgi sāka strādāt pirms četriem gadiem.

“Tie ir gadījumi, kad ir cilvēciskās kļūdas pieļautas vai neuzmanība. Sabiedriskie palīgi kā institūts nav domāta kā sūdzēšanās Valsts valodas centram, viņi nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus, nesauc personas pie administratīvās atbildības, viņiem ir konsultanta loma. Viņi veicina dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību un palīdz uzņēmējiem,” skaidro Viesturs Razumovskis, VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs.

Kopš 2015. gada šim darbam ir sagatavoti vairāk nekā pussimt cilvēki, precīzi – 53, no tiem reāli strādā 36 sabiedriskie palīgi, Līga Brikmane ir viena no tiem.

“Tas ir brīvprātīgais darbs, VVC inspektori ikdienā ir ļoti noslogoti, taču ir tādi sīkumi sabiedrībā, kuriem nereti nepietiek laika. Un tas ir mūsu uzdevums – pamanīt šos sīkumus. Mēs esam tie palīgi, kas ir pirmie starp tautu un Valsts valodas centru,” saka Līga.

Sabiedriskais palīgs atalgojumu par savu darbu nesaņem, te svarīgākais ir vēlme darboties un izprast to, cik tas ir svarīgi, kā šajā gadījumā – sargāt un pilnveidot latviešu valodas pielietojamību:

“Mums pagātnē ir austrumu virziens, kur daudz krievu valodas, un tagad nāk iekšā Rietumu kultūra – anglicisms. Mēs esam tie, kas cenšamies to atstumt, lai uzturētu latviešu valodu.”

Valsts valodas centrā skaidro, lai arī sākotnēji bijusi doma piesaistīt 100 sabiedriskos palīgus, arī trešdaļa no tā nav maz, rēķinot, ka pašu centrā oficiāli darbā noslogoti 42 darbinieki, turklāt  interese sabiedrībā aug un parādās arī jauni brīvprātīgie, tā nesen sabiedriskais palīgs sāka strādāt arī Ilūkstes novadā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

austin-distel-675052-unsplash

Photo by Austin Distel on Unsplash

Valsts valodas centrs (VVC) akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noteiks apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Kā informēja VVC, akcija notiks līdz 1. oktobrim un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī VVC vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Līdz ar ko Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un VVC.

Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs VVC ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Pietiks ar angļu valodu vien: pieci izplatīti mīti par ceļošanu

alice-donovan-rouse-199230-unsplash

Photo by Alice Donovan Rouse on Unsplash

Ir neskaitāmi daudz mazu detaļu, kas veido izcilu ceļojumu, taču to jau saknē var padarīt nebaudāmu dažādi greizi pieņēmumi, kurus steidzami vajadzētu izmest no galvas. Lūk, turpinājumā iepazīsties ar “Trip Advisor” minētajiem mītiem, kas neļauj izbaudīt unikālo pieredzi visā pilnībā.

Ceļot ir dārgi

Saprotams, ceļošana prasa ievērojamus līdzekļus, taču summas nebūt nav tik kosmiskas, ja izpētē ieliek vairāk laika. Ir iespējams ilgstoši meklēt lētākās biļetes, apsvērt autobusu vai prāmju variantus, jo lidošana taču nav vienīgais veids, mēģināt noķert īsto brīdi viesnīcu piedāvājumam, pārvietoties kājām, nevis ar sabiedrisko transportu vai mašīnu, nedoties ēst katrā restorānā, kas iekrīt acīs, bet gan apjautāt vietējos par izdevīgāko cenu vietām. Tāpat pilsētās ir bezmaksas apskates objekti, atlaides studentiem un senioriem. Naktsmājas var arī dalīt ar citiem ceļotājiem, lai ietaupītu līdzekļus.

Vienatnē nav droši

Ja dodies ceļojumā vienatnē, nenoliedzami, ir dubultā svarīgi ievērot drošības pasākumus, taču tu vari gūt unikālu pieredzi, kuru atņem ceļošana grupā. Vienmēr svarīgi turēt kādu lietas kursā par savām atrašanās vietām un gaitām, lai nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tevi meklēt. Taču ceļojums vienatnē ļauj iepazīt arī sevi jaunā gaismā – tev ne uz vienu nav jāpaļaujas, vari darīt, ko sirds vēlas, kā arī būsi spiests izkāpt no komforzonas, kas nereti dzīvē ir pat ļoti nepieciešams.

Pietiks tikai ar angļu valodu

Taisnība, ka lielā daļā pasaules valstu cilvēki runā un saprot angļu valodu, kuru daudzi apgūst jau no skolas laikiem, taču nekad nevajadzētu par zemu novērtēt valodas barjeru. Ņemsim par piemēru Spāniju – lielajās pilsētās, piemēram, Madridē vai Barselonā lielām grūtībām spāņu valodas nezinātājiem nebūs, taču pilnībā cits stāsts ir par mazākiem reģioniem un pilsētām, kurās šķietami tik populāro valodu visi nepārzina.

Tieši tāpēc pirms ceļojuma vienmēr vērts saglabāt telefonā vai uzrakstīt piezīmju blociņā populārākās frāzes, kas ceļotājiem var noderēt. Vietējie būs daudz laipnāki un atvērtāki, redzot, ka kaut vai centies kaut ko pateikt viņu valodā, tādējādi izrādot cieņu. Arī tad, ja valoda būs pavisam lauzta, liela iespēja, ka šis cilvēks kaut nedaudz tevi sapratīs, tāpēc būsi par solīti tuvāk kārotās atbildes saņemšanai.

Palikt pie kāda ir bīstami

Ir cilvēki, kuri regulāri izmanto, piemēram, “Airbnb” vai “kaučsērfinga” pakalpojumus, kuri paredz dzīvošanu kāda vietējā mājoklī, savukārt otra daļa ir pret šādām naktsmītnēm – viņi tās sauc par nedrošām. Taisnība, ka tu nekad nevari zināt, kāds ir šī konkrētā mājokļa saimnieks un kādi ir viņa nolūki, tāpēc pirms tam ieteicams veikt padziļinātāku izpēti par šo cilvēku, lasīt atsauksmes un tamlīdzīgi. Tāpat vērts apjautāt draugus un paziņas, kuri konkrētajā galamērķī pie kāda palikuši. Ja šiem cilvēkiem uzticies un viņu pieredze bijusi pozitīva, varēsi ne tikai ietaupīt finansiālos līdzekļus, bet arī labākajā gadījumā dabūt vietējo gidu, kurš labprāt izstāstīs par interesantām vietām, kuras paliek aiz tūrisma ceļvežiem.

“Man nav laika”

Ne visi cilvēki savas brīvās gada dienas pavada ceļojumos, taču liela daļa gan. Ja katru gadu decembra nogalē tavā atvaļinājumu ailītē ir paliels cipars ar neizņemtajām dienām, ļoti iespējams, esi nonācis šī mīta valgos. Ne vienmēr jādodas garos ceļojumos – interesantu ceļojumu uz tuvām kaimiņvalstīm vari izplānot pavisam ātri, aizokēna iepazīšanu atstājot citai reizei.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

Create your website at WordPress.com
Get started