Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā

helloquence-OQMZwNd3ThU-unsplash

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. 

Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījusi rakstniece Nora Ikstena, Rīgā Gaismas pilī to diktēs aktieris Vilis Daudziņš. Lai rakstītu diktātu klātienē kādā no desmit Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Bauskā, Rīgā –, turklāt galvaspilsētā varēs izvēlēties vienu no četrām iestādēm, interesentus aicinām pieteikties lapā www.raksti.org, bet rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pašā vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Šogad pirmo reizi diktāta vēsturē tas tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” – interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, un vēlāk salīdzināt savu veikumu ar pareizo variantu vietnē raksti.org. Piektajā jubilejas gadā diktātam ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Diktāta IT risinājumi tiek nodrošināti sadarbībā ar “Bite One IT”.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, kā arī Latviešu valodas aģentūra. Diktāts ar virsrakstu “Sēņu diktāts” ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums. Pirms diktāta rakstīšanas aicinām atsvaidzināt atmiņā ne tikai uzturā lietojamās sēnes, bet arī pareizrakstības likumus.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas. Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Tiešsaistē Gaismas pils Ziedoņa zālē diktora lomā iejutīsies aktieris Vilis Daudziņš, ārpus Rīgas – citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās mēnesi pēc pasākuma, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā 9. decembrī.

IV pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2018. gada 3. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 1648 interesenti. Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 615 cilvēki – Rīgā (322), Liepājā (69), Rēzeknē (34), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (11), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (53). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (935), citi bija no Lielbritānijas (25), Vācijas (18), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa sešiem), Igaunijas un Īrijas (katrā pa četriem), pa trim no Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Grieķijas, Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Horvātijas, pa vienam no ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras. 2017. gadā III pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē visā pasaulē rakstījuši 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.

Avots: Latviešu valodas aģentūra. Visu rakstu lasiet šeit.

Ukrainas prezidents parakstījis likumu par valsts valodu

gareth-harper-128701-unsplash

Photo by Gareth Harper on Unsplash

Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis jauno likumu par valsts valodu. Tas paredz obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašvaldību darbā, kā arī publiskajā vidē. 

Porošenko pēc likuma parakstīšanas uzsvēra, ka tas neierobežo mazākumtautību tiesības. Ukraiņiem vienīgi tiek nodrošinātas tiesības klausīties ukraiņu dziesmas Ukrainas radio, skatīties ukraiņu filmas un lasīt ukraiņu grāmatas.

Savukārt vietējie mediji atgādina, ka turpmāk valsts valoda būs obligāti jāzina augstākajām valsts amatpersonām, tostarp prezidentam, premjerministram, ministriem un deputātiem, kā arī pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem.

Ukraiņu valoda būs jālieto izglītībā, zinātnē, kultūrā un daudzās citās publiskās darbības jomās. Arī privātajiem uzņēmējiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem būs jāsniedz valsts valodā, un tās zināšanas būs viens no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai. Likums neattieksies vienīgi uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas eksperti mainījuši vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā

tina-hartung-196218-unsplash

Photo by Tina Hartung on Unsplash

Latviešu valodas ekspertu komisija pieņēmusi lēmumu mainīt vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.

Pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti nolēma, ka Zaporožje turpmāk atveidojama kā Zaporižja, Krivojroga turpmāk atveidojama kā Krivijriha, Čerņigova turpmāk atveidojama kā Čerņihiva, bet Ternopole turpmāk atveidojama kā Ternopiļa.

Latviešu valodas ekspertu komisija regulāri izvērtē normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto normu atbilstību latviešu valodas likumībām, kodificē literārās valodas normas un sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.