Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

IMG-20200521-WA0010

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek dezinficētas un vēdinātas.

Turpinām piedāvāt arī Online valodu kursus visiem tiem, kas joprojām atrodas ārpus Rīgas vai uzskata šādu apmācību veidu sev par piemērotāku. Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

 

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  Programmu veids: Profesionālā izaugsme un personīgā attīstība (pieaugušo neformālā izglītība). Izglītības dokuments – apliecība.

Vairāk informācijas par kursiem varat iegūt, aplūkojot mūsu mājas lapu www.valodukursi.lv.

Baltic Media valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Vai tu zināji šos faktus par valodām?

absolutvision-82TpEld0_e4-unsplash

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atrodiet savu mācīšanās stilu!

william-iven-gcsNOsPEXfs-unsplash

Lai mācīšanās nestu vislielāko atdevi, ir jāatrod sev piemērotākais mācīšanās veids. Un to nevar rekomendēt citi – viņi var ieteikt vienīgi to, kas der viņiem. Bet kā atrast tieši sev optimālo mācīšanās veidu, it sevišķi, ja laika ir maz, bet lietu, ko gribas iemācīties, – daudz?

Mācīšanās stili

Dažādi autori un avoti min dažādus mācīšanās stilus. Amerikāņu pētniece un izglītības eksperte Geila Vuda-Millere uzskata, ka tādi ir pieci un katram cilvēkam atkarībā no noteicošā uztveres tipa ir viens dominējošais stils, bet tāpat katram ir sava stilu kombinācija, atkarībā no tā, ko tieši viņš mācās.

  1. Vizuālais. Atslēgvārds: redze. Ja jums patīk skatīties attēlus, filmas un zīmēt vai gleznot, ja jūsu spilgtākās atmiņas saistās ar vizuāliem iespaidiem, jums visdrīzāk būs piemērots šis mācīšanās stils.
  2. Audiālais. Atslēgvārds: dzirde. Ja jūs labprātāk klausāties radio vai audioierakstus, nevis to pašu materiālu lasāt, visticamāk, labāko rezultātu gūsiet, izmantojot šo mācīšanās stilu.
  3. Secīgais. Atslēgvārds: kārtība. Ja jums patīk risināt krustvārdu mīklas un matemātiskus uzdevumus, aizpildīt tabulas, formas un veikt citas darbības, kurās svarīga noteikta eksakta kārtība un secība, jums atbilst tieši šis stils.
  4. Globālais (visaptverošais). Atslēgvārds: kopskats. Šis stils atbilst tiem, kuri, skatoties vai klausoties kādu informāciju, no tās galvā veido attēlus vai grafikus. Globālo mācīšanās stilu raksturo spēja uztvert lietas kopainā, arī nezinot detalizētu informāciju.
  5.  Kinestētiskais. Atslēgvārds: kustība. Ja jums patīk būt kustībā, ja jaunu informāciju vislabāk apgūstat praktiskā darbībā, visticamāk, jums vislabāk derēs šis mācīšanās stils.

Mācoties valodas, pasniedzēji mēģina izmantot visus mācību stilus, lai mācību process būtu daudzveidīgāks un interesantāks valodu apguvējiem, kā arī, lai pielāgotos kursantu dažādajiem informācijas uztveres stiliem.

Avots: Swedbank. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

Apgūsti lietuviešu valodu

pisit-heng-FQvadXmA524-unsplash

Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām.

Baltic Media Valodu mācību centrs sagatavoja sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem lietuviešu valodā, kurus Jums vajadzētu apgūt pirms došanās uz Lietuvu.

Sasveicināšanās/Atsveicināšanās

  • Labas! – Hello!
  • Labas rytas! – Good morning!
  • Laba diena!  – Hello!
  • Labas vakaras! – Good evening!
  • Labanakt! – Good night!
  • Viso! – Bye!
  • Iki pasimatymo! – Good bye!

Svarīgi vārdi un frāzes

  • Taip – yes
  • Ne – no
  • Gal – maybe
  • Gerai – OK
  • Ačiū! – Thank you!
  • Prašom! – You’re welcome!
  • Atsiprašau, … – Excuse me, …
  • Aš (ne)turiu … – I (don’t) have …
  • Mes (ne)turime … – We (don’t) have …
  • Yra … / Nėra … – There is … / There isn’t …
  • Aš esu/Mano vardas… – My name is…
  • Aš esu iš…. – I am from…
  • Aš nekalbu lietuviškai – I don’t speak any Lithuanian
  • Aš nesuprantu – I don’t understand that
  • Ar kalbate …? – Do you speak …?
  • Ar čia kas nors kalba …? – Does anyone here speak …?
  • Angliškai – English
  • Rusiškai – Russian
  • Latviškai – Latvian

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Lieldienu novēlējumi un apsveikumi 70 dažādās valodās

jeshoots-com-z1mZLq5x_7M-unsplash

Lieldienas ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā – ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu. Vai zināt kā novēlēt Priecīgas Lieldienas zviedru, franču vai ķīniešu valodā? Izlasi un iemācies kā pateikt Priecīgas Lieldienas vairāk nekā 70 valodās no visas pasaules. 😊

Afrikaans – Geseënde Paasfees

Albanian – Gëzuar Pashkët

Arabic – فِصْح سعيد

Aromanian – Ti multsã-anji Pashtili! Hristolu-nye! – Dealihea cà-nye!

Basque – Ondo izan Bazko garaian

Breton – Pask Seder

Bulgarian – честит Великден (čestit Velikden)

Chinese(Cantonese) – (Fuhkwuhtjit faailohk)

Chinese(Mandarin) – (fùhuójié kuàilè)

Catalan – Bona Pasqua

Cornish – Pask Lowen

Croatian – Sretan Uskrs

Czech – Veselé Velikonoce

Danish – God påske

Dutch – Vrolijk Pasen, Zalige paasdagen, Zalig Pasen

Esperanto – Feliĉan Paskon

Estonian – Häid lihavõttepühi

Finnish – Hyvää pääsiäistä

French – Joyeuses Pâques

Gaelic(Irish) – Cáisc Shona Dhuit/Dhaoibh, Beannachtaí na Cásca

Gaelic(Manx) – Caisht sonney dhyt Easter Quotes

Gaelic(Scottish) – A’ Chàisg sona

Galician – Boas Pascuas

Georgian – გილოცავ(თ) აღდგომას (gilocʻav(tʻ) aġdgomas)ქრისტე აღდგა (kʻriste aġdga)

German – Frohe Ostern

German (Swiss) – schöni Oschtere

Greek – Καλό Πάσχα (Kaló Páskha)

Hebrew – (chag pascha same’ach) חג פסחא שמח

Hindi – शुभ ईस्टर (śubh īsṭar)

Hungarian – Kellemes Húsvéti Ünnepeket

Icelandic – Gleðilega páska

Indonesian – Selamat Paskah

Italian – Buona Pasqua

Japanese – イースターおめでとう (īsutā omedetō)

Jèrriais – Jouaiyeux Pâques

Korean – 행복한 부활절이 되시길 (haengpoghan puhwarchǒri toesikir) Latin Prospera Pascha sit

Latvian – Priecīgas Lieldienas

Lithuanian – Su Šventom Velykom

Maltese – L-Għid it-tajjeb

Marathi – शुभ ईस्टर (śubh īsṭar)

Norwegian – God påske

Persian – عيد پاک مبارک

Polish – Wesołych Świąt Wielkanocnych

Portuguese – Boa Páscoa, Páscoa Feliz, Feliz Páscoa

Punjabi – ਈਸਟਰ ਖੁਸ਼ਿਯਾੰਵਾਲਾ ਹੋਵੇ (īsṭar khuśyāṅvālā hove)

Romanian – Paşte fericit

Russian – С праздником Пасхи (S prazdinkom Pasxi

Scots – Happy Whissunday

Serbian – Срећан Ускрс (Srećan Yskrs)

Sicilian – Bona Pasqua

Slovak – Milostiplné prežitie Veľkonočných sviatkov

Slovenian – Vesele velikonočne praznike

Spanish – Felices Pascuas

Swahili – Heri kwa sikukuu ya Pasaka

Swedish – Glad Påsk

Tagalog – Maligayang pasko ng pagkabuhay

Thai – สุขสันต์วันอีสเตอร์ (Suk-sənt-wən īs-toer)

Tigrinya – ርሑስ ብዓል ፈሲካ (ይግበረልካ) (rHus bˋal fesika (ygberelka))

Ukrainian – З Великодніми святами (Z Velykodnimy svjatamy)

Volapük – Lesustanazäli yofik

Welsh – Pasg Hapus

Yoruba – Eku odun ajinde

Baltic Media valodu mācību centrs novēl Priecīgas Lieldienas!

Visu rakstu lasiet šeit.

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

stanislav-rabunski-DEQFcdqOIck-unsplash

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās.

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Vairāk noderīgu frāžu jūs varat atrast šeit.

Visu rakstu lasiet šeit.

 

 

5 iemesli, kāpēc mācīties tiešsaistē var izrādīties efektīvāk

BLOG

Pirmie datorizētie apmācību kursi tika izstrādāti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču tiešsaistes kursi savu uzplaukumu piedzīvoja līdz ar interneta parādīšanos. Pionieris šajā laukā bija Lielbritānijas izglītības iestāde Open University, kura viena no pirmajām piecdesmit gadus atpakaļ atrada veidu, kā izmantot globālo tīmekli un datoru, lai nodrošinātu mācības attālināti. Kopš tā laika mācīšanās tiešsaistē ar katru gadu kļūst arvien populārāka. To piedāvā arvien plašāks nozaru loks gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Lūk, 5 iemesli, kāpēc mācīšanās tiešsaistē var būt efektīvāka nekā klātienē.

1. Tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% [2]. Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto [3].

3. Mācīšanās tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē [4]. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Tiešsaistes nodarbības uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Ja šis raksts jūs pārliecināja izmēģināt online kursus, tad piesakieties valodu kursiem grupā šeit vai uzziniet vairāk par individuālajiem online valodu kursiem šeit.

Izmantotie avoti:
[1] http://blog.schoox.com/why-elearning-works-3-stunning-statistics-for-2017/
[2] https://www.dexway.com/5-reasons-why-online-learning-is-more-effective/
[3] https://news.harvard.edu/gazette/story/2013/04/online-learning-its-different/
[4] https://elearningindustry.com/top-elearning-statistics-2019