Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.

Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

austin-distel-mpN7xjKQ_Ns-unsplash

Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.

„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.

Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.

Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.

“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.

Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.

Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.

“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.

Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.

“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.

Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.

„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.

Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.

Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.

Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

Valodu kursi – kā izvēlēties sev atbilstošākos?

dylan-gillis-533818-unsplash.jpg

Photo by Dilan Gillis on Unsplash

Ikvienam cilvēkam pienāk brīdis, kad rodas iedvesma un motivācija īstenot sen lolotus sapņus, apgūt jaunas lietas vai ienest jaunas vēsmas ikdienā, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī dzīves kvalitāti. Statistikas dati liecina, ka ļoti liela daļa cilvēku visā pasaulē vēlētos apgūt vismaz vienu jaunu valodu. Šobrīd ir tik daudz dažādi valodu kursi, ka cilvēks var apjukt piedāvājumā un nesaprast, kas viņam būtu piemērotākais. Lai izvēlētos sev atbilstošāko, Baltic Media Valodu mācību centrs sniedz pāris vērtīgus padomus, lai iegūtās zināšanas pēc tam patiesi vari pielietot ikdienā.

Kā labāk apgūt jaunu valodu – individuāli vai grupā?

Ja esi iesācējs, labāk ir izvēlēties grupu nodarbībasgrupu nodarbības. Grupas biedri ne tikai Tevi motivēs mācīties labāk, bet arī ļaus iegūtās zināšanas praktizēt savstarpēji sarunājoties. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā apgūt valodu mazās grupās, lai katram kursantam būtu iespēja nodarbību laikā izteikties un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Savukārt individuālās vai Skype valodu nodarbības būs lieliska izvēle, ja vēlies apgūt valodu ātrāk, sev ērtā vietā un laikā. Tās arī noderēs, lai papildinātu zināšanas sev nepieciešamajā jomā. Valodu mācību centra pasniedzēji sagatavos labāko mācību programmu, lai katrā nodarbībā Tu iemācītos tieši to, kas Tev noderēs visvairāk.

Kā zināt, vai pasniedzējs ir labs?

Pasniedzējs ieņem svarīgāko lomu ceļā uz jaunas valodas apguvi. Baltic Media pasniedzēji izmanto modernākās metodes, lai padarītu nodarbības interesantas un iedvesmotu Tevi turpināt apgūt valodu. Spēles, filmas, dažādi uzskates materiāli, muzeju un kafejnīcu apmeklējumi – tā ir tikai maza daļa no piedāvājuma, lai valodas apguves process būtu produktīvs un nebūtu garlaicīgs.

Kādu valodu apgūt?

Ja arī Tu esi nolēmis apgūt jaunu valodu, bet nevari izvēlēties kādu, iesakām to, kas palīdzētu Tev karjeras izaugsmē. Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir skandināvu valodas, kā arī eksotiskās valodas – japāņu un ķīniešuBaltic Media piedāvā apgūt arī spāņu valodu, itāļu valodu, vācu valodu, lietuviešu valodu, latviešu valodu, angļu valodu un citas valodas.

Baltic Media piedāvājumā ir valodu kursi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Katrs klients ir svarīgs, tāpēc katram tiek piedāvāta individuāla pieeja, lai atrastu labāko valodas apguves veidu.

Nezaudē apņēmību un lai Tev patiesi izdodas apgūt jaunas valodas!

Jautri pārpratumi, kas radušies valodu nezināšanas dēļ

radu-marcusu-498248-unsplash

Photo by Radu Marcusu on Unsplash

Ne reizi vien gadās, ka vārds vienā valodā nozīmē kaut ko jauku vai ikdienišķu, bet citā valodā tas nozīme pat kaut ko rupju. Vācu valodas tulce Sarma Šķēle un valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs stāsta par pārpratumiem saziņā, kas rodas, nepārzinot kādu valodu. Kā saprasties un nesanaidoties, kādus pārpratumus radījusi dažādā vārdu nozīme atšķirīgās valodās. 

Šobrīd tik daudz lietotais vārdu savienojums “pa lielam” ir modes vārds, kas ienācis no krievu valodas un latviešu valodā no tā vajadzētu izvairīties. Parasti modes vārdi tiek lietoti 5 – 10 gadus. Mākslīgi un vardarbīgi to nevar izdzēst no valodas.

Latviešu valodā bieži dzirdamā nepareizā “ka” un “kad” lietošana ir raksturīga sarunvalodai, rakstu valodā tas parādās tikai ekstrēmos gadījumos.

Ja sarunu biedrs saka kaut ko rupju, tulkam no tā vajadzētu izvairīties, mīkstināt to. Tulks ir pirmā barjera, kas izvērtē, vai viss jāpasaka, vai svarīgākais un kādas nianses jāuzsver.

No skolēnu rakstītā:

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.

Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.

Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.

Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.

Katram putekļu sūcējam, kad tas ir pilns, ir jānomaina maisiņš. Tāpat ir arī ar mūsdienu jaunatnes smadzenēm.

Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.

Jaunība ir posms starp dzīvi un uzdzīvi.

Tiesības atņem uz pieciem gadiem, un tas ir atkarīgs no automobiļa reibuma.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet un sarunu ar valodniekiem klausieties šeit.

Mācies vai atkārto valodu zināšanas, izmantojot telefonu!

william-hook-476194-unsplash

Photo by William Hook on Unsplash

Aplikāciju veikalos ir neskaitāmas valodu apguves lietotnes. Tomēr, kā atzīst valodu apmācības eksperti, ne viss, kas tiek piedāvāts, ir efektīvs. Šajā rakstā ir apkopotas valodu apmācības aplikācijas, kas atzīstas par labām un efektīvām visā pasaulē. Tās ir atraktīvas, interaktīvas un ļauj komunicēt ar valodas reālajiem lietotājiem. 

Viena no populārākajām valodu apguves aplikācijām ir “Duolingo”. To ir instalējuši ap 100 miljoniem lietotāju, kas vēlas apgūt kādu no vairāk nekā 80 piedāvātajām valodām.  Aplikācijas pluss un vienlaikus arī mīnuss ir tas, ka to var izmantot apmācībā tad, ja labi pārzināt kādu no pasaules populārākajām valodām.

Lietotne “HalloTalk” saved kopā tos, kas mācās valodu ar tiem, kam šī valoda ir dzimtā. Sameklējot piemērotu sarunbiedru, tālāk var komunicēt WatsApp. Aplikācijā ir iebūvētas iespējas labot tekstu, ierunāt vēstījumu, izmantot automātisko vārdnīcu, ja tiešsaistes sarunas laikā aizmirstas kāds vārds.

Valodas apguve kā spēle ir viena no veiksmīgas aplikācijas pazīmēm. “Mindsnacks” ir viena no šādām aplikācijām, kas mācību procesu pārvērš par spēli. Iespēja izvēlēties vienu no deviņām valodām un apgūt to caur spēles elementiem. Īpaši aizraujoši tas varētu būt bērniem.

Vēl viena ļoti populāra un visā pasaulē atzīta valodu apmācības programma “Busuu” 12 pasaules populārāko valdu apmācībai. Mācību procesā apgūst vārdus, tad teikumus, tāpat ir iespēja noklausīties, kā šo frāzi pareizi jāizrunā.

Aplikācija “MosaLingua”, kas piedāvā gan tradicionālo apmācības programmu – jaunus vārdiņus, frāzes un dialogus, gan arī īpašo kursu specifiskās tēmās, ja, piemēram, ierodoties viesnīcā kādā valstī, nezināt, kādas frāzes lietot reģistratūrā vai vietējā krodziņā. Tādējādi aplikācija ir sevišķi noderīga tiem, kas dodas ceļojumos.

HiNative” ir valodas apmācību programma, kas balstās uz jautājumu uzdošanu un atbilžu saņemšanu no tiem, kam apgūstamā valoda ir dzimtā.  Nāksies pārvarēt savus runas kompleksus, lai iesaistītos šajā lielajā sarunu platformā.  Te pieņemts uzskatīt, ka neviens jautājums un neviena tēma nav tik muļķīga, lai par to pasmīnētu vai ignorētu.

Avots: Mammām un Tētiem. Visu rakstu lasiet šeit.

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?

rawpixel-651333-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kādas valodas apgūt 2019. gadā

rawpixel-790897-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Tuvojoties jaunajam gadam, vairums no mums izvērtē pagājušā gadā paveikto, sasniegtos mērķus un piedzīvotās neveiksmes, kā arī apsver jaunus mērķus un iespējas, ko izdarīt nākamajā gadā. Cilvēki bieži apņemas apgūt kādu jaunu valodu darba vajadzībām, ceļošanai vai priekam. 

Iedvesmai piedāvājam sarakstu ar populārākajām valodām, kuras apgūt 2019. gadā:

  1. Spāņu valodu,
  2. Mandarīnu valodu,
  3. Franču valodu,
  4. Arābu valodu,
  5. Vācu valodu,
  6. Itāļu valodu.

Lai izdodas visi nospraustie Jaunā Gada mērķi un apgūt sev interesējošu valodu!

Avots: Cudoo. Visu raksu lasiet šeit.