300 Latvijas ierēdņi vairākus gadus mācīsies franču valodu

samuel-zeller-77pIt7gwVTA-unsplash

Photo by Samuel Zeller on Unsplash

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu daudzgadīgai franču valodas apmācības programmai valsts pārvaldē atvēlēt 300 887 eiro.

Latvija ir Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) dalībvalsts ar novērotāja statusu, un viena no saistībām, ko apņēmusies Latvijas, ir franču valodas apguve.

Latvija jau iepriekš ir sadarbojusies ar SFO programmā “Franču valoda starptautiskajās attiecībās”, kuras laikā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri strādā ar Eiropas Savienības un daudzpusējiem jautājumiem, apgūst franču valodas lietojumu specializētās jomās.

Valdības otrdien atbalstītais noteikumu projekts par sadarbības memorandu par valstu un iestāžu frankofonajām iniciatīvām laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam paredz valsts budžeta līdzfinansējuma daļu apmācību programmas īstenošanai 300 887 eiro apmērā trīs gadu periodā. Attiecīgi 47 180 eiro šogad un 84 569 eiro katru nākamo gadu.

Memorands paredz katru gadu nodrošināt franču valodas apmācības ap 200-300 valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Parakstot memorandu, partnervalstis apņemsies veicināt daudzvalodību valsts pārvaldē, ieviešot franču valodu kā vienu no valodām, kas iekļautas konkursa prasībās pieņemšanai darbā diplomātiskajā dienestā, kā arī piešķirot diplomātiem un ierēdņiem iespēju apgūt franču valodu bez pārtraukuma un atzīstot franču valodas zināšanas par vienu no diplomātu un ierēdņu karjeras izaugsmes kritērijiem.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir viena no lielākajām valodu valstu grupām pasaulē, kas apvieno valstis un federālo teritoriju valdības, kurās ikdienā lieto franču valodu vai kuras vēlas stiprināt tās klātbūtni sabiedrībā un ir apņēmušās savstarpēji sadarboties demokrātijas un universālo vērtību nostiprināšanai pasaulē.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Advertisements

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

Valodu kursi – kā izvēlēties sev atbilstošākos?

dylan-gillis-533818-unsplash.jpg

Photo by Dilan Gillis on Unsplash

Ikvienam cilvēkam pienāk brīdis, kad rodas iedvesma un motivācija īstenot sen lolotus sapņus, apgūt jaunas lietas vai ienest jaunas vēsmas ikdienā, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī dzīves kvalitāti. Statistikas dati liecina, ka ļoti liela daļa cilvēku visā pasaulē vēlētos apgūt vismaz vienu jaunu valodu. Šobrīd ir tik daudz dažādi valodu kursi, ka cilvēks var apjukt piedāvājumā un nesaprast, kas viņam būtu piemērotākais. Lai izvēlētos sev atbilstošāko, Baltic Media Valodu mācību centrs sniedz pāris vērtīgus padomus, lai iegūtās zināšanas pēc tam patiesi vari pielietot ikdienā.

Kā labāk apgūt jaunu valodu – individuāli vai grupā?

Ja esi iesācējs, labāk ir izvēlēties grupu nodarbībasgrupu nodarbības. Grupas biedri ne tikai Tevi motivēs mācīties labāk, bet arī ļaus iegūtās zināšanas praktizēt savstarpēji sarunājoties. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā apgūt valodu mazās grupās, lai katram kursantam būtu iespēja nodarbību laikā izteikties un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Savukārt individuālās vai Skype valodu nodarbības būs lieliska izvēle, ja vēlies apgūt valodu ātrāk, sev ērtā vietā un laikā. Tās arī noderēs, lai papildinātu zināšanas sev nepieciešamajā jomā. Valodu mācību centra pasniedzēji sagatavos labāko mācību programmu, lai katrā nodarbībā Tu iemācītos tieši to, kas Tev noderēs visvairāk.

Kā zināt, vai pasniedzējs ir labs?

Pasniedzējs ieņem svarīgāko lomu ceļā uz jaunas valodas apguvi. Baltic Media pasniedzēji izmanto modernākās metodes, lai padarītu nodarbības interesantas un iedvesmotu Tevi turpināt apgūt valodu. Spēles, filmas, dažādi uzskates materiāli, muzeju un kafejnīcu apmeklējumi – tā ir tikai maza daļa no piedāvājuma, lai valodas apguves process būtu produktīvs un nebūtu garlaicīgs.

Kādu valodu apgūt?

Ja arī Tu esi nolēmis apgūt jaunu valodu, bet nevari izvēlēties kādu, iesakām to, kas palīdzētu Tev karjeras izaugsmē. Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir skandināvu valodas, kā arī eksotiskās valodas – japāņu un ķīniešuBaltic Media piedāvā apgūt arī spāņu valodu, itāļu valodu, vācu valodu, lietuviešu valodu, latviešu valodu, angļu valodu un citas valodas.

Baltic Media piedāvājumā ir valodu kursi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Katrs klients ir svarīgs, tāpēc katram tiek piedāvāta individuāla pieeja, lai atrastu labāko valodas apguves veidu.

Nezaudē apņēmību un lai Tev patiesi izdodas apgūt jaunas valodas!

Jautri pārpratumi, kas radušies valodu nezināšanas dēļ

radu-marcusu-498248-unsplash

Photo by Radu Marcusu on Unsplash

Ne reizi vien gadās, ka vārds vienā valodā nozīmē kaut ko jauku vai ikdienišķu, bet citā valodā tas nozīme pat kaut ko rupju. Vācu valodas tulce Sarma Šķēle un valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs stāsta par pārpratumiem saziņā, kas rodas, nepārzinot kādu valodu. Kā saprasties un nesanaidoties, kādus pārpratumus radījusi dažādā vārdu nozīme atšķirīgās valodās. 

Šobrīd tik daudz lietotais vārdu savienojums “pa lielam” ir modes vārds, kas ienācis no krievu valodas un latviešu valodā no tā vajadzētu izvairīties. Parasti modes vārdi tiek lietoti 5 – 10 gadus. Mākslīgi un vardarbīgi to nevar izdzēst no valodas.

Latviešu valodā bieži dzirdamā nepareizā “ka” un “kad” lietošana ir raksturīga sarunvalodai, rakstu valodā tas parādās tikai ekstrēmos gadījumos.

Ja sarunu biedrs saka kaut ko rupju, tulkam no tā vajadzētu izvairīties, mīkstināt to. Tulks ir pirmā barjera, kas izvērtē, vai viss jāpasaka, vai svarīgākais un kādas nianses jāuzsver.

No skolēnu rakstītā:

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.

Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.

Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.

Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.

Katram putekļu sūcējam, kad tas ir pilns, ir jānomaina maisiņš. Tāpat ir arī ar mūsdienu jaunatnes smadzenēm.

Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.

Jaunība ir posms starp dzīvi un uzdzīvi.

Tiesības atņem uz pieciem gadiem, un tas ir atkarīgs no automobiļa reibuma.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet un sarunu ar valodniekiem klausieties šeit.

Mācies vai atkārto valodu zināšanas, izmantojot telefonu!

william-hook-476194-unsplash

Photo by William Hook on Unsplash

Aplikāciju veikalos ir neskaitāmas valodu apguves lietotnes. Tomēr, kā atzīst valodu apmācības eksperti, ne viss, kas tiek piedāvāts, ir efektīvs. Šajā rakstā ir apkopotas valodu apmācības aplikācijas, kas atzīstas par labām un efektīvām visā pasaulē. Tās ir atraktīvas, interaktīvas un ļauj komunicēt ar valodas reālajiem lietotājiem. 

Viena no populārākajām valodu apguves aplikācijām ir “Duolingo”. To ir instalējuši ap 100 miljoniem lietotāju, kas vēlas apgūt kādu no vairāk nekā 80 piedāvātajām valodām.  Aplikācijas pluss un vienlaikus arī mīnuss ir tas, ka to var izmantot apmācībā tad, ja labi pārzināt kādu no pasaules populārākajām valodām.

Lietotne “HalloTalk” saved kopā tos, kas mācās valodu ar tiem, kam šī valoda ir dzimtā. Sameklējot piemērotu sarunbiedru, tālāk var komunicēt WatsApp. Aplikācijā ir iebūvētas iespējas labot tekstu, ierunāt vēstījumu, izmantot automātisko vārdnīcu, ja tiešsaistes sarunas laikā aizmirstas kāds vārds.

Valodas apguve kā spēle ir viena no veiksmīgas aplikācijas pazīmēm. “Mindsnacks” ir viena no šādām aplikācijām, kas mācību procesu pārvērš par spēli. Iespēja izvēlēties vienu no deviņām valodām un apgūt to caur spēles elementiem. Īpaši aizraujoši tas varētu būt bērniem.

Vēl viena ļoti populāra un visā pasaulē atzīta valodu apmācības programma “Busuu” 12 pasaules populārāko valdu apmācībai. Mācību procesā apgūst vārdus, tad teikumus, tāpat ir iespēja noklausīties, kā šo frāzi pareizi jāizrunā.

Aplikācija “MosaLingua”, kas piedāvā gan tradicionālo apmācības programmu – jaunus vārdiņus, frāzes un dialogus, gan arī īpašo kursu specifiskās tēmās, ja, piemēram, ierodoties viesnīcā kādā valstī, nezināt, kādas frāzes lietot reģistratūrā vai vietējā krodziņā. Tādējādi aplikācija ir sevišķi noderīga tiem, kas dodas ceļojumos.

HiNative” ir valodas apmācību programma, kas balstās uz jautājumu uzdošanu un atbilžu saņemšanu no tiem, kam apgūstamā valoda ir dzimtā.  Nāksies pārvarēt savus runas kompleksus, lai iesaistītos šajā lielajā sarunu platformā.  Te pieņemts uzskatīt, ka neviens jautājums un neviena tēma nav tik muļķīga, lai par to pasmīnētu vai ignorētu.

Avots: Mammām un Tētiem. Visu rakstu lasiet šeit.

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?

rawpixel-651333-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kādas valodas apgūt 2019. gadā

rawpixel-790897-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Tuvojoties jaunajam gadam, vairums no mums izvērtē pagājušā gadā paveikto, sasniegtos mērķus un piedzīvotās neveiksmes, kā arī apsver jaunus mērķus un iespējas, ko izdarīt nākamajā gadā. Cilvēki bieži apņemas apgūt kādu jaunu valodu darba vajadzībām, ceļošanai vai priekam. 

Iedvesmai piedāvājam sarakstu ar populārākajām valodām, kuras apgūt 2019. gadā:

  1. Spāņu valodu,
  2. Mandarīnu valodu,
  3. Franču valodu,
  4. Arābu valodu,
  5. Vācu valodu,
  6. Itāļu valodu.

Lai izdodas visi nospraustie Jaunā Gada mērķi un apgūt sev interesējošu valodu!

Avots: Cudoo. Visu raksu lasiet šeit.

„Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu” dažādās valodās

aaron-burden-470046-unsplash

Photo by Aaron Burden on Unsplash

Ja šogad Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsi ārpus Latvijas, esam sarūpējuši Tev apsveikumus vairākās valodās, lai aizbraucot uz jebkuru valsti, Tu zinātu kaut vienu teikumu!

Albāņu valodā – Gëzuar Krishtlindjet e Vitin e Ri
Arābu valodā – اجمل التهاني بمناسبة الميلاد و حلول السنة الجديدة
Latgaļu valodā – Laimeigu Jaunū godu
Angļu valodā – Merry Christmas and Happy New Year
Bulgāru valodā – Честита Коледа! Щастлива Нова Година
Baltkrievu valodā – З Новым годам i Калядамi
Ķīniešu valodā (Mandarīnu dialektā) – 聖誕節和新年快樂 [圣诞节和新年快乐]
Horvātu valodā – Sretan Božic i uspješna Nova godina
Čehu valodā – Veselé vánoce a šťastný nový rok
Dāņu valodā – Glædelig jul og godt nytår
Holandiešu valodā – Prettige Kerstdagen en een gelukkig nieuw jaar
Esperanto – Bonan Kristnaskon kaj feliĉan novan jaron
Igauņu valodā – Häid Jõule ja õnnelikku uut aastat
Somu valodā – Hyvää joulua ja onnellista uutta vuotta
Franču valodā – Joyeux Noël et bonne année
Īru valodā – Nollaig Shona agus Athbhliain faoi mhaise duit
Skotu valodā – Nollaig chridheil agus bliadhna mhath ùr
Vācu valodā – Frohe Weihnachten und ein frohes neues Jahr
Grieķu valodā – Καλά Χριστούγεννα και Ευτυχισμένο το Νέο Ετος
Hindu valodā – क्रिसमस और नव वर्ष मंगलमय हो
Ungāru valodā – Kellemes karácsonyt és boldog új évet
Islandiešu valodā – Gleðileg jól og farsælt komandi ár
Indonēziešu valodā – Selamat hari Natal
Itāļu valodā – Buon Natale e felice anno nuovo
Japāņu valodā – クリスマスと新年おめでとうございます
Kirgīzu valodā – Жаратканнын туысымен Жана Жылыныз кутты болсын
Korejiešu valodā – 메리 크리스마스 새해 복 많이 받으세요
Latīņu valoda – Natale hilare et annum faustum
Latviešu valodā – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu
Norvēģu valodā – God jul og godt nyttår (Bokmål)
Persiešu valodā – كرسمس مبارک سال نو مبارک
Poļu valodā – Wesołych Świąt i szczęśliwego Nowego Roku
Portugāļu valodā – Feliz Natal e próspero ano novo
Rumāņu valodā – Crăciun fericit şi un an nou fericit
Krievu valodā – С Рождеством Христовым и С наступающим Новым Годом
Serbu valodā – Срђан Божиђ и Сређна Нова Година
Sicīliešu valodā – Bon Natali e filici annu novu
Lietuviešu valodā – Linksmų Kalėdų ir laimingų Naujųjų Metų
Slovāku valodā – Veselé vianoce a šťastný nový rok
Slovēņu valodā – Vesel Božič in srečno novo leto
Somāliešu valodā – Ciid wanaagsan iyo sanad cusub oo fiican
Spāņu valodā – ¡Feliz Navidad y próspero año nuevo!
Zviedru valodā – God jul och gott nytt år
Taizemiešu valodā – เมอรี่คริสต์มาส และสวัสดีปีใหม่
Turku valodā – Yeni yılınızı kutlar, sağlık ve başarılar dileriz
Ukraiņu valodā – Bеселого Різдва і з Новим Роком
Uzbeku valodā – Yangi Yil Bilan
Ebreju valodā (jidišs) – אַ פֿרײליכע ניטל און אַ גוטער נײַער יאָר
Vjetnamiešu valodā – Chúc Giáng Sinh Vui Vẻ và Chúc Năm Mới Tốt Lành
Velsiešu valoda – Nadolig llawen a blwyddyn newydd dda
Tibetiešu valodā – ལོགསར་ལ་བཀྲ་ཤིས་བདེ་ལེགས་།
Zulu valodā – Sinifesela Ukhisimusi Omuhle Nonyaka Omusha Onempumele

Lai priecīgi Ziemassvētki un veiksmīgs Jaunais Gads!

Avots: Ir Laiks. Visu rakstu lasiet šeit

Kā motivēt sevi jaunu valodu apgūšanai?

vandan-patel-616146-unsplash

Photo by Vandan Patel on Unsplash

Eksperti stāsta, ka svešvalodu apgūšana mūsdienās ir kļuvusi vieglāka un aizraujošāka kā jebkad – tam palīdz arī daudzās tehnoloģiju iespējas, kas ar mācīšanās procesu padara interesantu pat aizņemtākajiem.

Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Valodu centra vadītāja Dace Žibala, galvenais nosacījums valodu apguvē ir motivācija: “Bez tās nepalīdzēs ne pieredzējuši skolotāji, ne modernās tehnoloģijas. Šo patiesību agrāk varējām redzēt skolās, kur, 7 līdz 9 gadus mācoties kādu svešvalodu, jaunieši tāpat nespēja komunicēt, jo tā tika uzskatīta par mācību priekšmetu bez konteksta un reāla pielietojuma. Tādi modernie valodas apguves rīki kā tehnoloģijas ir labs atbalsts, palīdzot mācīties sev piemērotā tempā un izdevīgā laikā.”

Kā labs sākums jaunas valodas apgūšanai var kalpot filmu vai seriālu skatīšanās oriģinālvalodā, ārzemju ziņu portālu lasīšana vai radio klausīšanās.

“Gudrā” mācīšanās

Nesen veiktais „Samsung Techonomic Index“ pētījums atklāj, ka katrs ceturtais eiropietis vismaz reizi nedēļā izmanto tehnoloģijas, lai apgūtu jaunas zināšanas. Paralēli pieaug risinājumu klāsts, kas šīs zināšanas piedāvā – tajā skaitā valodu aplikācijas ar dažādām pieejām to apguvei. Eksperimentējot un izmēģinot, starp tām ikviens var atrast savam dzīvesstilam un ritmam piemērotāko.

Izmanto iespēju ceļot un nebaidies sarunāties

“Ceļošana ir aizraujošs veids kā praktiski trenēties valodu apguvē, tāpēc nevajadzētu baidīties savas prasmes pielietot. Mēs lieliski zinām, cik jocīgi reizēm izklausās kāds ārzemnieka latviešu valodā pateiktais vārds, taču vienlaikus novērtējam, ka viņš mēģina sarunāties mūsu dzimtajā valodā un labprāt palīdzam,” papildina Dace Žibala. Lai sazinātos ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā, Jūs varat izmantot viedtālruņos pieejamās iespējas, īpaši vārdnīcas.

Avots: Sieviešu Klubs. Visu rakstu lasiet šeit