Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi

joshua-hanks-MEUA9bJ4uPw-unsplash

Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā sastopas ar ne mazums izaicinājumiem valodu saglabāšanas, lietošanas, attīstīšanas un popularizēšanas ziņā.

Igaunijā, 50-60 kilometru attālumā no Latvijas robežas, Veru apriņķī, kādā viensētas pagalmā Latvijas Radio tiekas ar vienu no pazīstamākajiem igauņu dzejniekiem Contra, īstajā vārdā Margus Konnula, kurš ar savu daiļradi labi zināms arī latviešu auditorijai. Contra ir viens no tiem cilvēkiem, kas publiski visur cenšas runāt savā dzimtajā, veru valodā. Te gan jāsaka veru valodai Igaunijā oficiāla statusa nav, lai arī to pēc tautas skaitīšanas datiem saprot aptuveni 74 tūkstoši igauņu. Veru biežāk tiek interpretēta kā igauņu valodas dialekts, lai gan paši runātāji to uzskata par valodu. Tai ir sava rakstība.

Savukārt frīzu valoda ir otrā oficiālā valsts valoda Nīderlandē. Tajā runā vien aptuveni 320 tūkstoši Frīzlandes provinces iedzīvotāji jeb pāris procenti no Nīderlandes iedzīvotājiem. Nīderlandes provincē Frīzlandē valodas saglabāšanai un attīstībai ir pieejamas ne vien grāmatas un literatūra, bet arī savs radio un televīzijas kanāls.

“Esmu kašubietis, Polijas pilsonis un Eiropas pilsonis, bet visupirms esmu kašubietis,” pārliecinoši saka Artūrs Jablonskis (Artur Jabłoński). Viņš ir žurnālists, rakstnieks un aktīvs kašubu valodas popularizētājs Polijā. Cita starpā viņš kopā ar domubiedriem Polijas ziemeļos pirms piecpadsmit gadiem izveidojis savu radio. Arī tā ir iespēja popularizēt savu dzimto kašubu valodu, kas kopš 2005. gada ir arī reģionālā valoda Polijā. Oficiāli par kašubiem Polijas ziemeļos sevi sauc vairāk kā 230 tūkstoši cilvēku, te gan jāatzīst – ikdienā kašubu valodu lieto mazāk par pusi no tiem.

Katrai no pētītajām valodām – kašubu, frīzu un veru – ir atšķirīga vēsturiskā un šodienas situācija. Pārsteidzoši daudz kopīga tām ir ne tikai vienai ar otru, bet arī ar latgaliešu valodas situāciju Latvijā. Lai arī Eiropas sabiedrība noveco un līdz ar to arī mazāklietoto valodu runātāju skaits samazinās, veru, kašubu un frīzu, arī latgaliešu kopienas ar lielāku vai mazāku valsts finansiālu atbalstu joprojām mērķtiecīgi strādā pie savu valodu saglabāšanas. Jo valoda neatkarīgi no tās statusa ir daļa no kopienas identitātes, kas veido arī nacionālo identitāti. Tādēļ arī mazāklietoto, reģionālo valodu un dažādu valodu paveidu saglabāšana ir būtiska, uzsver sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.

“Ja es kā valodnieks studentiem skaidroju, kāpēc ir svarīgi neatkarīgi, vai es formulēju, vai tā ir valoda, dialekts vai izloksne, kāpec ir svarīgi saglabāt reģionālos variantus, tāpēc, ka, ja pirmkārt jūs domājat pat latviešu literāro valodu, tad tā nevar izdzīvot, ja viņai nav reģionālo valodu, jo tās ir tās saknes, kas baro stumbru. Ja mēs nerūpēsimies par variantiem, par šo fonu, par šīm saknēm, tad mūsu pašu latviešu valoda kļūs par fonu lielākai valodai,” tā Lazdiņa.

Mazāk lietotajām valodām Eiropas valstīs ir dažāds statuss, kādai ir oficiāls valsts valodas statuss, kādai ir reģionālās valodas statuss, citas uzskata par valodu paveidiem vai attīstītiem dialektiem. Arī Latvijā ir gandrīz izzudusī līvu jeb lībiešu valoda, kurā šodien runā vien daži desmiti cilvēku, kā arī joprojām spēcīgi attīstītais valsts valodas likuma izpratnē vēsturiskais latviešu valodas paveids jeb latgaliešu valoda, kurā pēc pēdējiem tautskaites datiem ikdienā runā ap 165 tūkstoši jeb gandrīz 9% Latvijas iedzīvotāju.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash
Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām, informē Kultūras informācijas sistēmu centrā. Plānots, ka divu gadu laikā projektā iesaistīsies gandrīz 50 publiskās pārvaldes iestādes. Virtuālie asistenti varētu nodrošināt vismaz 10 procentus no kopējā konsultāciju apjoma. Šobrīd sarunu botu jau vairāk nekā gadu izmanto Uzņēmumu reģistrā. Tas atvieglojis gan darbinieku, gan klientu ikdienu.
Latvijā top unikāla sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībāmPaula Dēvica

Sarunu boti jeb čatboti ir roboti, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību sniedz atbildes uz klientu jautājumiem. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur tiek izstrādāta šāda platforma. To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs, izmantojot valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus.

Projekta rezultātā valsts pārvaldes iestādes iegūs rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

„Ja mēs iepriekš esam sazinājušies telefoniski, pa e-pastu, tad šeit bieži ir tas, ka nav tūlītējas atbildes vai, piemēram, uz zvanu ir jāgaida, vai ir jāzvana, kas daudziem cilvēkiem varbūt nav tas piemērotākais. Nepatīk zvanīt un labāk sarakstīties, bet e-pastā bieži ir jāgaida. Sarunu bots dod iespēju tūlītējai atbildei 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Protams, tas sarunu bots spēs atbildēt par tādām tēmām, kādām viņš ir apmācīts, bet tas ir kā papildus saziņas kanāls citā veidā, kas šobrīd varbūt nav tik pierasts,” stāsta projekta vadītājs Jānis Ziediņš.

Šie boti spēs arī savā starpā samainīties ar informāciju starp iestādēm. Piemēram, ja kāds jautās par nodokļiem, arī citu iestāžu boti uz kādiem no jautājumiem spēs sniegt atbildi. Tomēr tie ir nepārtraukti jāapmāca. Jautājumu spektrs var mainīties, un tam ir jāseko līdzi. Sarežģītāku jautājumu gadījumā būs iespēja arī pārslēgties uz sarunu ar darbinieku. Projektā plānots ieviest arī čatbotu bibliotēku sistēmai.

„Saziņā ar botu jūs varēsiet autentizēties, pateikt, no kuras bibliotēkas jūs esat. Vai, pareizāk sakot, bots to pajautās jums. Un tālāk jau būs iespēja atrast grāmatu, šo grāmatu rezervēt vai arī saņemt atgādinājumu, ka grāmatas termiņš tūlīt beidzas. Un būs jautājums vai turpināt, vai plānojat atdot. Un šeit mēs plānojam, ka saziņa ne tikai var būt tīmekļa vietnē, kā tas varbūt ir pierasts, bet arī čatā ”Facebook Messenger” un arī varbūt citos saziņas veidos.”

Šobrīd sarunu botu „Una” jau izmanto Uzņēmumu reģistrā. Atverot iestādes mājaslapu, malā ir redzams čata logs. Tur, ierakstot kādu no biežāk uzdotajiem jautājumiem, jebkurš klients var saņemt atbildi latviešu un nu jau arī angļu valodā. Uzņēmums botu izmanto jau vairāk nekā gadu. Šai periodā

”Una” ir sniegusi atbildes uz 100 tūkstošiem jautājumu. Sākumā tas spēja atbildēt uz jautājumiem trīs tēmās, bet tagad jau 15.

Iestādes vadītāja Guna Paidere stāsta, ka tas atvieglo klientu apkalpošanas speciālistu ikdienu:

„Uzņēmumu reģistra pusē tie ieguvumi ir tādi, ka uz šiem rutīnas un biežāk uzdotajiem jautājumiem, kur ir vienveidīgas atbildes, nav nepieciešams iesaistīt dzīvu cilvēku. Kas savukārt atkal kolēģiem palīdz pievērsties tiem klientiem, kuriem jau ir sarežģītāki risināmie jautājumi. Piemēram, var atbildēt uz jautājumiem „kā reģistrēt SIA”, „cik tas maksā”, „kādi dokumenti man jāiesniedz”. Savukārt, ja jūs jautāsiet, cik ir pulkstenis, tad viņa, visticamāk, atbildēs „paskatieties pulkstenī”.”

Iestādes vadītāja stāsta, ka čatboti radījuši arī jaunu profesiju – sarunu bota treneris. Viņam ir jāanalizē uzdotie jautājumi un jāmāca botam saredzēt sakarības, kā arī uztvert dažādi uzdotus jautājumus. Piemēram, ”Una” saprot, ka vārdu salikums „aizklapēt ciet iestādi” nozīmē to pašu, ko „slēgt uzņēmumu”. Turklāt

sarunu bots ir risinājums darbinieku trūkuma situācijā, kā arī izmaksā lētāk. Tā uzstādīšana maksā 10 tūkstošus eiro, kas aptuveni nosedz viena darbinieka desmit mēnešu algu, stāsta uzņēmumā.

Čatbots kopš vasaras ir arī Cēsu pašvaldībā. To plānots ieviest tūrisma informācijas centrā. Tas gan neesot tik vienkārši, uzskata centra vadītāja Andra Magone.

„Tūrismā jau iestājās savā ziņā subjektīvisms, un iemācīt čatbotam atbildēt uz subjektīviem jautājumiem ir ļoti sarežģīti. Piemēram, ja potenciālais tūrists jautā, kur Cēsīs ir garšīgākās pankūkas, tad tas jau ir katra individuālā gaume un izvēle, kur šīs garšīgākās pankūkas pilsētā atrodas. Un čatbotam vajadzētu iedot nevis vienu, bet divas, trīs, četras un reizēm pat piecas atbildes. Tāpēc iet ļoti grūti, ir ļoti daudz atbilžu variāciju, un mācīšanas process aizņem ļoti, ļoti daudz laika,” saka Magone.

Čatbots labākajā gadījumā varētu būt gatavs nākamā gada janvārī. Savukārt, sarunu botu platforma tiks pabeigta nākamā gada beigās. Bet jau tuvāko mēnešu laikā tie parādīsies vairākās valsts iestādēs. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā un Ceļu satiksmes un drošības direkcijā.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Piecgadniekiem dārziņā būs vairāk jārunā latviski

element5-digital-OyCl7Y4y0Bk-unsplash

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti iepazinās ar Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto informāciju par valsts valodas lietojumu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Būtiski zināt, ka 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.

Tie paredz, ka mazākumtautību pirmsskolās tiek izmantota bilingvāla metodika, kam jānodrošina bērna prasmes runāt arī latviski ikdienas sarunvalodā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis būs latviešu valoda, izņemot tās aktivitātes, kas paredzētas mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Tas nozīmē, ka jau bērnudārzos tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā.

Pašvaldībā norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādes īsteno arī mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.

Izglītības, kultūras un sporta departaments ir analizējis pirmsskolas reģistrēto pieteikumu rindas statistikas datus un secinājis, ka bērni biežāk tiek pieteikti pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ tur pieprasījums ir lielāks nekā mazākumtautību plūsmā. Tāpēc beidzamajos gados palielināts grupu skaits latviešu mācību valodā – aizvadītajā mācību gadā izglītības programmu valsts valodā īstenoja 794 pirmsskolas grupās, mazākumtautību valodā – 564 grupās, bet šajā mācību gadā tiek papildus atvērtas sešas bērnudārza grupas ar latviešu mācību valodu, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupas. Departaments plāno arī turpmāk palielināt pirmsskolas grupu skaitu, kurās izglītošanās notiek valsts valodā. Attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu un dibinot pirmsskolas izglītības iestādes, turpmāk tiks noteikts, ka pirmsskolas izglītības programmas jāīsteno valsts valodā.

Tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, būs vajadzīga licence arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tādējādi uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem. Tāpat kā līdz šim arī bērnudārzu darbiniekiem tiks dota iespēja paaugstināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt bērnu sagatavošanu mācībām valsts valodā. Latviešu valodas prasmju pilnveides kursi pedagogiem rīkoti sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Paredzēts saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RĪGĀ

2019./2020. mācību gadā Rīgas pilsētas pašvaldībā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 pašvaldības padotībā esošās pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā skaitā 76 iestādes īsteno izglītības programmas latviešu valodā, 40 iestāžu – gan latviešu, gan krievu valodā un 38 iestādes – krievu valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 17 skolās (sešās – valsts valodā, deviņās – mazākumtautību, divās – abas programmas) un vienā interešu izglītības iestādē valsts valodā.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu

carlos-muza-hpjSkU2UYSU-unsplash

Latvijā 2017.gada nogalē 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018.gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Apkopotie dati liecina, ka Vidzemē 89,2% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, Kurzemē – 76,4 %, Pierīgā – 75,2%, bet Zemgalē – 72,8%, kamēr Latgalē un Rīgā mazāk nekā 50% iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu – attiecīgi 41,4% un 43%.

Salīdzinot ar 2000. gadu, visos reģionos ir nedaudz pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, visvairāk – Pierīgā (par 4,6 procentpunktiem). Visos reģionos ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir krievu, visbūtiskāk –-Rīgā (par 1,6 procentpunktiem) un Pierīgā (par 2,9 procentpunktiem). Latgalē tas ir palicis nemainīgs.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017.gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011.gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011.gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017.gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. Vienlaikus 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, bet 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, bet Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Krievu valodā mājās sarunājas apmēram 45% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, bet jaunākās vecuma grupās krievu valodas lietojums mājās nepārsniedz 40%.

2017. un 2018.gadā Centrālā statistikas pārvalde organizēja ārējās migrācijas aptauju ar mērķi iegūt papildu informāciju par migrācijas plūsmām. Uzklausot datu lietotāju vajadzības, aptaujā tika uzdoti jautājumi par valodām – dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī svešvalodu prasmēm.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valsts valodas pareizu lietošanu sekmē sabiedriskie palīgi

priscilla-du-preez-nF8xhLMmg0c-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash

“Kurš cits, ja ne mēs paši?” Ar šādu devīzi Valsts valodas centrs (VVC) aicina un motivē iedzīvotājus kļūt par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu. Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 36 sabiedriskie palīgi, jau pusgadu tāds ir arī Jēkabpilī.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir cilvēki, kuri no saviem ikdienas pienākumiem brīvajā laikā sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Viņi nepiemēro sodus, bet konsultē un labo nelielās valodas kļūdas, kuras sadzird vai pamana publiski pieejamā informācijā. Par sabiedrisko palīgu var kļūt ikviens, svarīgākais, lai būtu zināšanas, vēlme un izpratne par latviešu valodas pareizu lietošanu.

ēkabpiliete Līga Brikmane par sabiedrisko palīgu Valsts valodas centrā sāka strādāt pērnā gada decembrī. Divu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir dvīnīšu gaidībās, par šādu iespēju uzzināja nejauši, strādājot Baltijas starptautiskajā akadēmijā, kad valodas centra darbinieki atnāca ar aicinājumu informēt par šādu iespēju studentus.

Jaunajai sievietei šī iespēja nepalika nepamanīta, neraugoties uz to, ka pašai – tāpat kā daudziem sabiedrībā – bija zināma bijīga pietāte pret šo iestādi. Šobrīd ar smaidu, bet līdz ar to savā sabiedriskajā darbā izprotot citu cilvēku izjūtas, sākumu atceras Līga.

“Ja es kaut kur eju, redzu, ka ir kāda kļūda, pieeju, pasaku, un ne katru reizi jāvelk šī valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecība, kas vienmēr mums līdzi. Ja ir cilvēki, kuri gatavai tevi uzklausīt arī tāpat, tad šī formalitāte nav nepieciešama. Jo ir jau tā, ka cilvēkiem ir bailes no Valsts valodas centra,” secina Līga.

Tā nav represīva iestāde, arī šie

sabiedriski palīgi kā daļa no sabiedrības ir tikai iespēja stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas, skaidro Valsts valodas centrā, kur šādi palīgi sāka strādāt pirms četriem gadiem.

“Tie ir gadījumi, kad ir cilvēciskās kļūdas pieļautas vai neuzmanība. Sabiedriskie palīgi kā institūts nav domāta kā sūdzēšanās Valsts valodas centram, viņi nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus, nesauc personas pie administratīvās atbildības, viņiem ir konsultanta loma. Viņi veicina dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību un palīdz uzņēmējiem,” skaidro Viesturs Razumovskis, VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs.

Kopš 2015. gada šim darbam ir sagatavoti vairāk nekā pussimt cilvēki, precīzi – 53, no tiem reāli strādā 36 sabiedriskie palīgi, Līga Brikmane ir viena no tiem.

“Tas ir brīvprātīgais darbs, VVC inspektori ikdienā ir ļoti noslogoti, taču ir tādi sīkumi sabiedrībā, kuriem nereti nepietiek laika. Un tas ir mūsu uzdevums – pamanīt šos sīkumus. Mēs esam tie palīgi, kas ir pirmie starp tautu un Valsts valodas centru,” saka Līga.

Sabiedriskais palīgs atalgojumu par savu darbu nesaņem, te svarīgākais ir vēlme darboties un izprast to, cik tas ir svarīgi, kā šajā gadījumā – sargāt un pilnveidot latviešu valodas pielietojamību:

“Mums pagātnē ir austrumu virziens, kur daudz krievu valodas, un tagad nāk iekšā Rietumu kultūra – anglicisms. Mēs esam tie, kas cenšamies to atstumt, lai uzturētu latviešu valodu.”

Valsts valodas centrā skaidro, lai arī sākotnēji bijusi doma piesaistīt 100 sabiedriskos palīgus, arī trešdaļa no tā nav maz, rēķinot, ka pašu centrā oficiāli darbā noslogoti 42 darbinieki, turklāt  interese sabiedrībā aug un parādās arī jauni brīvprātīgie, tā nesen sabiedriskais palīgs sāka strādāt arī Ilūkstes novadā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

austin-distel-675052-unsplash

Photo by Austin Distel on Unsplash

Valsts valodas centrs (VVC) akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noteiks apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Kā informēja VVC, akcija notiks līdz 1. oktobrim un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī VVC vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Līdz ar ko Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un VVC.

Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs VVC ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ukrainas prezidents parakstījis likumu par valsts valodu

gareth-harper-128701-unsplash

Photo by Gareth Harper on Unsplash

Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis jauno likumu par valsts valodu. Tas paredz obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašvaldību darbā, kā arī publiskajā vidē. 

Porošenko pēc likuma parakstīšanas uzsvēra, ka tas neierobežo mazākumtautību tiesības. Ukraiņiem vienīgi tiek nodrošinātas tiesības klausīties ukraiņu dziesmas Ukrainas radio, skatīties ukraiņu filmas un lasīt ukraiņu grāmatas.

Savukārt vietējie mediji atgādina, ka turpmāk valsts valoda būs obligāti jāzina augstākajām valsts amatpersonām, tostarp prezidentam, premjerministram, ministriem un deputātiem, kā arī pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem.

Ukraiņu valoda būs jālieto izglītībā, zinātnē, kultūrā un daudzās citās publiskās darbības jomās. Arī privātajiem uzņēmējiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem būs jāsniedz valsts valodā, un tās zināšanas būs viens no priekšnoteikumiem pilsonības iegūšanai. Likums neattieksies vienīgi uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes

clem-onojeghuo-142428-unsplash

Photo by Clem Onojeghuo on Unsplash.

Eksperti aplēsuši – ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.

Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.

Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.

“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.

Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.

Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.

Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.

 

Avots: TVNET. Visu rakstu lasiet šeit.